< Psaltaren 121 >

1 En vallfartssång. Jag lyfter mina ögon upp till bergen: varifrån skall min hjälp komma?
Svētku dziesma. Es paceļu savas acis uz tiem kalniem, no kurienes man nāk palīdzība.
2 Min hjälp kommer från HERREN, som har gjort himmel och jord.
Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas debesis un zemi radījis.
3 Icke skall han låta din fot vackla, icke slumrar han som bevarar dig!
Viņš tavai kājai neliks slīdēt; kas tevi pasargā, Tas nesnauž.
4 Nej, han som bevarar Israel, han slumrar icke, han sover icke.
Redzi, Israēla sargs nesnauž un neguļ.
5 HERREN är den som bevarar dig, HERREN är ditt skygd på din högra sida.
Tas Kungs tevi pasargā; Tas Kungs ir tava ēna pa tavu labo roku,
6 Solen skall icke skada dig om dagen, ej heller månen om natten.
Ka dienā saule tevi nespiež, nedz mēnesis naktī.
7 HERREN skall bevara dig för allt ont, han skall bevara din själ.
Tas Kungs lai tevi pasargā no visa ļauna, lai Viņš sarga tavu dvēseli.
8 HERREN skall bevara din utgång och din ingång, från nu och till evig tid.
Tas Kungs lai pasargā tavu iziešanu un ieiešanu, no šī laika mūžīgi.

< Psaltaren 121 >