< Psaltaren 92 >
1 En psalm, en sång för sabbatsdagen.
Dziesma svētdienā dziedama. Laba lieta ir, To Kungu slavēt un dziedāt Tavam Vārdam, Tu Visuaugstākais,
2 Det är gott att tacka HERREN och att lovsjunga ditt namn, du den Högste,
Rītos izteikt Tavu žēlastību un naktīs Tavu uzticību,
3 att om morgonen förkunna din nåd, och när natten har kommit din trofasthet,
Uz tām desmit stīgām un uz stabulēm, ar spēlēšanu uz koklēm.
4 med tiosträngat instrument och psaltare, med spel på harpa.
Jo, Kungs, Tu mani iepriecini ar Saviem darbiem; es gavilēju par to, ko Tava roka dara.
5 Ty du gläder mig, HERRE, med dina gärningar; jag vill jubla över dina händers verk.
Ak Kungs, cik lieli ir Tavi darbi, cik ļoti dziļas Tavas domas!
6 Huru stora äro icke dina verk, o HERRE! Ja, övermåttan djupa äro dina tankar.
Nejēga to neatzīst, un ģeķis to nesaprot.
7 En oförnuftig man besinnar det ej, och en dåre förstår icke sådant.
Gan bezdievīgie zaļo kā zāle, un visi ļauna darītāji zeļ; tomēr tie top izdeldēti mūžīgi mūžam.
8 Om ock de ogudaktiga grönska såsom gräs och ogärningsmännen blomstra allasammans, så sker det till fördärv för evig tid.
Bet Tu, Kungs, esi tas augstākais mūžīgi.
9 Men du, HERRE, är hög evinnerligen.
Jo redzi, Tavi ienaidnieki, ak Kungs, redzi, Tavi ienaidnieki iet bojā, visi ļaundarītāji top izkaisīti.
10 Ty se, dina fiender, HERRE, se, dina fiender förgås, alla ogärningsmännen bliva förströdda.
Bet Tu paaugstini manu ragu kā vērša ragu; es esmu apliets ar jaunu eļļu.
11 Men mitt horn gör du högt såsom vildoxens; jag varder övergjuten med frisk olja.
Un manas acis uzlūko ar prieku manus nicinātājus, manas ausis iepriecinājās par tiem, kas ļaunā prātā pret mani ceļas.
12 Och med lust får mitt öga skåda på mina förföljare och mina öron höra om de onda som resa sig upp mot mig.
Taisnais zaļo kā palma koks, viņš aug kā ciedru koks uz Lībanus.
13 Den rättfärdige grönskar såsom ett palmträd, såsom en ceder på Libanon växer han till.
Kas Tā Kunga namā ir stādīti, tie zaļo mūsu Dieva pagalmos.
14 Ja, sådana äro planterade i HERRENS hus; de grönska i vår Guds gårdar.
Vēl pašā vecumā tie nes augļus, tie ir auglīgi un zaļi,
15 Ännu när de bliva gamla, skjuta de skott, de frodas och grönska; så för att de skola förkunna att HERREN är rättfärdig, min klippa, han i vilken orätt icke finnes.
Un stāsta, ka Tas Kungs, mans patvērums, ir taisns, un netaisnības nav pie Viņa.