< Maombolezo 5 >
1 Kumbuka, Ee Bwana, yaliyotupata, tazama, nawe uione aibu yetu.
Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.
2 Urithi wetu umegeuziwa kwa wageni, na nyumba zetu kwa wageni.
Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.
3 Tumekuwa yatima wasio na baba, mama zetu wamekuwa kama wajane.
Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.
4 Ni lazima tununue maji tunayokunywa, kuni zetu zapatikana tu kwa kununua.
Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.
5 Wanaotufuatilia wapo kwenye visigino vyetu, tumechoka na hakuna pumziko.
Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.
6 Tumejitolea kwa Misri na Ashuru tupate chakula cha kutosha.
Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asiriešiem, lai dabūtu maizes paēst.
7 Baba zetu walitenda dhambi na hawapo tena, na sisi tunachukua adhabu yao.
Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.
8 Watumwa wanatutawala na hakuna wa kutuokoa mikononi yao.
Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.
9 Tunapata chakula chetu kwa kuhatarisha maisha yetu kwa sababu ya upanga jangwani.
Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.
10 Ngozi yetu ina joto kama tanuru, kwa sababu ya fadhaa itokanayo na njaa.
Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.
11 Wanawake wametendwa jeuri katika Sayuni, na mabikira katika miji ya Yuda.
Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.
12 Wakuu wametungikwa juu kwa mikono yao, wazee hawapewi heshima.
Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.
13 Vijana wanataabika kwenye mawe ya kusagia, wavulana wanayumbayumba chini ya mizigo ya kuni.
Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.
14 Wazee wameondoka langoni la mji, vijana wameacha kuimba nyimbo zao.
Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.
15 Furaha imeondoka mioyoni mwetu, kucheza kwetu kumegeuka maombolezo.
Mūsu sirds līksmība ir pagalam, mūsu diešana palikusi par vaimanām.
16 Taji imeanguka kutoka kichwani petu. Ole wetu, kwa maana tumetenda dhambi!
Mūsu galvas kronis nokritis, - ak vai mums, ka esam grēkojuši!
17 Kwa sababu hiyo, mioyo yetu inazimia, kwa sababu ya hayo, macho yetu yamefifia,
Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;
18 kwa ajili ya Mlima Sayuni, ambao unakaa ukiwa, nao mbweha wanatembea juu yake.
Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to tekā.
19 Wewe, Ee Bwana unatawala milele, kiti chako cha enzi chadumu kizazi hadi kizazi.
Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.
20 Kwa nini watusahau siku zote? Kwa nini umetuacha kwa muda mrefu?
Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?
21 Turudishe kwako mwenyewe, Ee Bwana, ili tupate kurudi. Zifanye mpya siku zetu kama siku za kale,
Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.
22 isipokuwa uwe umetukataa kabisa na umetukasirikia pasipo kipimo.
Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?