< Salmos 95 >
1 Ven, hagamos canciones al Señor; enviando voces alegres a la Roca de nuestra salvación.
Nāciet, dziedāsim Tam Kungam priecīgi, gavilēsim savas pestīšanas patvērumam.
2 Vamos delante de su rostro con alabanzas; y hacer melodía con canciones sagradas.
Ejam priekš Viņa vaiga ar pateikšanu, gavilēsim Viņam ar dziesmām.
3 Porque el Señor es un gran Dios y un gran Rey sobre todos los dioses.
Jo Tas Kungs ir tas lielais un stiprais Dievs un tas lielais ķēniņš pār visiem dieviem.
4 Los lugares profundos de la tierra están en su mano; y las cimas de las montañas son suyas.
Viņa rokā ir zemes dziļumi, un kalnu augstumi Viņam pieder.
5 El mar es suyo, y él lo hizo; y la tierra seca fue formada por sus manos.
Viņam pieder jūra, jo Viņš to radījis, un Viņa rokas sausumu ir cēlušas.
6 Oh, ven, adoraremos, cayendo de rodillas ante el Señor nuestro Hacedor.
Nāciet, pielūgsim, klanīsimies un metīsimies ceļos priekš Tā Kunga, sava radītāja.
7 Porque él es nuestro Dios; y nosotros somos las personas a quienes da de comer, y las ovejas de su rebaño. ¡Hoy, si solo escuchas su voz!
Jo Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa ganības ļaudis un Viņa rokas avis.
8 No sean duros sus corazones, como en Meriba, como en el día de Masah en el desierto;
Šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdiet, tad neapcietinājiet savas sirdis, tā kā Meribā, tā kā Masā tuksnesī,
9 Cuando tus padres me pusieron a prueba y vieron mi poder y mis obras.
Kur jūsu tēvi Mani kārdināja, Mani pārbaudīja, lai gan Manus darbus redzēja.
10 Por cuarenta años me enojé con esta generación, y dije: Son un pueblo cuyos corazones se apartaron de mí, porque no conocen mis caminos;
Man četrdesmit gadus raizes ir bijušas ar šo tautu, tā ka Es sacīju: tie ir ļaudis, kam sirds maldās un kas Manus ceļus nepazīst.
11 Y juré en mi ira que no entraran en mi lugar de reposo.
Tādēļ Es Savā dusmībā esmu zvērējis: tiešām, tiem nebūs nākt pie Manas dusas.