< Job 39 >

1 ¿Sabes cuando paren las cabras monteses? ¿Has visto a las ciervas dar a luz a sus crías?
Vai tu zini to laiku, kad mežu kazas dzemdē, vai tu esi manījis stirnu dzemdēšanu?
2 ¿Sabes los meses de su preñez? ¿O Sabes el momento en que van a parir?
Vai tu vari skaitīt tos mēnešus, kad tās nesās, un vai zini to laiku, kad tās vedās,
3 Se arrodillan, dan a luz a sus crías, pasan los dolores.
Kad tās lokās, saviem bērniem liek izplēsties cauri un nokrata savas sāpes?
4 Sus crías son fuertes, viven en el campo abierto; Salen y no vuelven.
Viņu bērni nāk spēkā, uzaug laukā, tie iziet un neatgriežas pie tām atpakaļ.
5 ¿Quién ha dejado libre el asno de los campos? ¿O soltó las ataduras del asno salvaje?
Kas meža ēzelim licis vaļā staigāt, un kas tā zvēra saites ir atraisījis,
6 A quien le he dado el desierto por morada, y la tierra estéril como lugar de vida.
Kam Es klajumu esmu devis par māju un tuksnesi par dzīvokli?
7 Él se burla del ruido de la ciudad; la voz del conductor no llega a sus oídos;
Viņš apsmej pilsētas troksni, un dzinēja brēkšanu tas nedzird.
8 Él va a buscar sus pastizales en las montañas, buscando cada cosa verde.
Tas dzenās pa kalniem, kur viņam ir barība, un meklē visādu zaļu zāli.
9 ¿Será tu siervo el buey de las montañas? ¿O es el lugar de descanso de su noche en su pesebre?
Vai tu domā, ka meža vērsis tev kalpos, vai tas naktī paliks pie tavas siles?
10 ¿Estará tirando tu arado con cuerdas, subiendo los valles detrás de ti?
Vai tu meža vērsi ar dzeņaukstēm māki piesiet pie arkla, vai tas pēc tava prāta ecēs ielejās?
11 ¿Pondrás tu fe en él, porque su fuerza es grande? ¿Confiarás tu trabajo a su cuidado?
Vai tu uz to vari paļauties, ka tam daudz spēka, un viņu ņemsi savā darbā?
12 ¿Le tendrás fe de que te devolverá tu grano, que lo recogerá del piso de trituración?
Vai tu viņam vari uzticēt, ka tas tev atkal savāks tavu izsējumu un savedīs tavā piedarbā?
13 ¿Hermosas y alegres plumas le has dado al pavo real; o alas y plumas al avestruz,
Strausa spārni jautri plivinājās, vai tie ir mīlīgi, kā stārķa spārni un spalvas?
14 Abandona sus huevos en el suelo, para que se incuben en el polvo.
Tas savas olas atstāj zemē, lai smiltīs silst,
15 ¿Sin pensar que pueden ser aplastados por el pie, y destrozados por las bestias del campo?
Un aizmirst, ka kāja tās var samīt, un lauka zvēri tās var samīdīt.
16 Es cruel con sus crías, como si no fueran de ella; su trabajo no tiene ningún propósito; ella no tiene miedo.
Tas nežēlo savus bērnus, tā kā tie tam nepiederētu; un ka velti dējis, par to tas nebēdā.
17 Porque Dios le ha quitado sabiduría a su mente y no le ha dado ninguna medida de conocimiento.
Jo Dievs tam atņēmis gudrību un nav devis daļu pie saprašanas.
18 Cuando ella agita sus alas en lo alto, se burla del caballo y del que está sentado sobre él.
Bet kad tas projām šaujas, tad tas apsmej zirgu un jātnieku.
19 ¿Le das fuerza al caballo? ¿Es por tu mano que su cuello está cubierto de crin?
Vai tu zirgam vari dot spēku un viņam kaklu pušķot ar krēpēm?
20 ¿Lo harás temblar como a un saltamontes, él vigor de su resoplido espanta?
Vai tu tam vēlējis lēkt kā sisenim? Kad tas lepni šņāc, tad jaizbīstas.
21 Él escarba en la tierra, y se alegra en su fuerza; sale al encuentro del equipo militar.
Viņš cērt ar kāju ielejā un ir priecīgs ar spēku un iziet pretī apbruņotam pulkam.
22 Se burla del temor, no se acobarda y no se aleja de la espada.
Viņš smejas par bailēm un netrūkstas un nebēg atpakaļ no zobena.
23 El arco suena contra él aljaba; Ve el punto brillante de lanza y el escudo.
Kad bultas skan makā un šķēpi un zobeni zib,
24 Temblando de pasión, él está mordiendo la tierra; no es capaz de guardar silencio ante el sonido de la bocina;
Tad tas raustās, trako un uzcērt zemi un nav turams uz vietas, kad trumetes skan.
25 Cuando llega a sus oídos, dice: ¡Ajá! Está oliendo la lucha desde lejos, y oyendo el trueno de los capitanes y los gritos de guerra.
Kad trumetes skan, tad tas iezviedzās, un samana kaušanu no tālienes, kara kungu saukšanu un kara troksni.
26 ¿Es por tu conocimiento que el halcón eleva su vuelo, extendiendo sus alas hacia el sur?
Vai caur tavu padomu vanags lidinājās un izplēš savus spārnus pret dienasvidu?
27 ¿O es por tu mandato que el águila sube y hace su lugar de descanso en lo alto?
Vai uz tavu vārdu ērglis dodas uz augšu, un taisa savu ligzdu augstumā?
28 Sobre la roca está su morada; su fortaleza, sobre la cima de la montaña allí permanece.
Viņš dzīvo akmens kalnos un tur paliek uz augstām klintīm un kalnu galiem.
29 Desde allí él acecha la presa; su ojo lo ve desde lejos.
No turienes viņš lūko pēc barības, un viņa acis redz tālu.
30 Sus polluelos se alimentan de sangre, y donde están los cuerpos muertos, allí está ella.
Viņa bērni dzer asinis, un kur maitas, tur viņš ir.

< Job 39 >