< Job 3 >

1 Entonces, abriendo su boca y maldiciendo el día de su nacimiento,
Pēc tam Ījabs atdarīja savu muti un nolādēja savu dienu. Un Ījabs iesāka un sacīja:
2 Job dijo:
Tā diena lai pazūd, kur esmu dzimis,
3 Perezca el día de mi nacimiento y la noche en que se dijo: Un niño es concebido.
Un tā nakts, kur sacīja: puisītis ieņemts.
4 Que ese día, hubiera sido oscuro; y Dios no hubiera tomado nota de esto desde lo alto, y no hubiera resplandecido la luz del día;
Šī diena lai paliek tumša, lai Dievs no augšienes pēc viņas nevaicā, un spožums pār viņu lai nespīd.
5 Deja que la oscuridad y la noche negra sea su redentor; deja que se cubra con una nube; Deja que las sombras oscuras del día te envíen miedo.
Tumsa un nāves ēna lai viņu aizņem, padebeši lai viņu apklāj un kas vien dienu aptumšo, lai viņu biedē.
6 En cuanto a esa noche que la oscuridad espesa la tome; Que no tenga gozo entre los días del año; Que no venga en el número de los meses.
Šo nakti lai tumsa apņem, ka tā starp gada dienām nepriecājās, lai viņa nenāk mēnešu skaitā.
7 En cuanto a esa noche, que hubiera sido estéril; Que ninguna voz de alegría hubiera sonado en ella;
Redzi, šī nakts lai paliek neauglīga, ka tanī nenotiek gavilēšana.
8 Que la maldigan los que ponen una maldición en el día; que están listos para despertar a Leviatán.
Lai dienu lādētāji to nolād, tie, kas māk Levijatanu uzrīdīt.
9 Sean oscuras sus estrellas de la mañana; Que esté buscando luz, pero que no la tenga; Que no vea los rayos del alba.
Lai viņas rīta zvaigznes top aptumšotas, lai viņa gaida uz gaismu, bet nekā, un lai viņa neredz ausekļa spīdumu.
10 Porque no cerró las puertas del vientre de mi madre, ni oculto los problemas de mis ojos.
Tāpēc ka tā manām miesām durvis nav aizslēgusi, un bēdas nav noslēpusi priekš manām acīm.
11 ¿Por qué la muerte no me tomó cuando salí del cuerpo de mi madre, por qué no, cuando salí del vientre, entregue mi espíritu?
Kāpēc es neesmu nomiris mātes miesās un bojā gājis, kad no miesām iznācu?
12 ¿Por qué hubo rodillas que me recibieron o por qué los pechos para que me den leche?
Kāpēc esmu likts klēpī un kāpēc pie krūtīm, ka man bija zīst?
13 Porque entonces podría haber ido a mi descanso en silencio, y en el sueño, haber estado en paz,
Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa,
14 Con los reyes y los sabios de la tierra, que edificaron grandes casas para sí mismos;
Līdz ar ķēniņiem un runas kungiem virs zemes, kas sev kapu vietas uztaisījuši,
15 O con los gobernantes que tenían oro, y cuyas casas estaban llenas de plata;
Vai ar lieliem kungiem, kam zelts bijis, kas savus namus ar sudrabu pildījuši;
16 O como un aborto de niño que nunca podría haber existido; Como niños pequeños que no han visto la luz.
Vai kā norakts nelaikā dzimis bērns es nebūtu nekas, tā kā bērniņi, kas nav redzējuši gaismas.
17 Allí dejan de perturbar los malvados, y aquellos cuyas fuerzas han llegado a su fin tienen descanso.
Tur bezdievīgie stājās no trakošanas, un tur dus, kam spēks noguris;
18 Allí los prisioneros están en paz juntos. La voz del capataz no vuelve a sus oídos.
Tur cietumnieki visi līdzi ir mierā, tie nedzird dzinēja balsi;
19 El pequeño y el grande están allí, y el siervo está libre de su amo.
Tur ir mazs un liels, un kalps ir vaļā no sava kunga.
20 ¿Por qué le da luz al que está en problemas, y la vida al alma amarga;
Kāpēc (Dievs) dod bēdīgam gaismu un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds,
21 Para aquellos cuyo deseo es la muerte, pero no viene; que la buscan más que la riqueza secreta;
Kas pēc nāves ilgojās, bet tā nenāk, un rok pēc tās vairāk nekā pēc mantām,
22 ¿Que se alegran con gran gozo y se regocijan cuando llegan a su último lugar de descanso;
Kas priecātos un gavilētu, kas līksmotos, kad kapu atrastu -
23 Pporque se le da luz a un hombre que no sabe por donde va, y que está acorralado por Dios?
Vīram, kam ceļš ir apslēpts, un ko Dievs visapkārt apspiedis?
24 En lugar de mi comida tengo pena, y de mí salen gritos de dolor como agua.
Jo maizes vietā man ir nopūtas, un mana kaukšana izgāzās kā ūdens.
25 Porque lo que estaba temiendo ha venido sobre mi y de lo cual tengo miedo me aconteció.
Jo briesmas, ko bijos, man uzgājušas, un no kā man bija bail, tas man uznācis.
26 No tengo paz, ni silencio, ni descanso; nada más que el dolor viene sobre mí.
Man nav miera, man nav dusas, es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām.

< Job 3 >