< Salmos 81 >
1 Al Vencedor: sobre Gitit: Salmo de Asaf. Cantad a Dios, fortaleza nuestra; al Dios de Jacob celebrad con júbilo.
Asafa dziesma, dziedātāju vadonim uz Ģittit. Dziediet priecīgi Dievam, mūsu stiprumam, gavilējiet Jēkaba Dievam.
2 Tomad la canción, y tañed el adufe, el arpa de alegría con el salterio.
Uzdziedat dziesmas un dodiet šurp bungas, mīlīgas kokles ar stabulēm.
3 Tocad la trompeta en la nueva luna, en el tiempo señalado, en el día de nuestra fiesta solemne.
Pūtiet trumetes jaunā mēnesī, pilnā mēnesī, mūsu svētku laikā.
4 Porque estatuto es de Israel, ordenanza del Dios de Jacob.
Jo tas ir likums iekš Israēla, tiesa no Jēkaba Dieva.
5 Por testimonio en José lo ha constituido, cuando salió por la tierra de Egipto; donde oí lenguaje que no entendía.
To Viņš licis par liecību iekš Jāzepa, kad izgāja pār Ēģiptes zemi, kad es dzirdēju valodu, ko nesapratu.
6 Aparté su hombro de debajo de la carga; sus manos se quitaron de hacer obras de barro.
“Viņa kamiešiem Es esmu atņēmis nastu, un viņa rokas atsvabinājis no nestavas.
7 En la calamidad clamaste, y yo te libré; te respondí en el secreto del trueno; te probé sobre las aguas de Meriba. (Selah)
Kad tu Mani piesauci bēdās, tad Es tevi izglābu; Es tevi paklausīju, paslēpies pērkona padebešos, Es tevi pārmanīju pie bāršanās ūdens.
8 Oye, pueblo mío y te protestaré. Israel, si me oyeres,
Klausāties, Mani ļaudis, Es jums došu liecību; Israēl, kaut tu Mani klausītu!
9 no habrá en ti dios ajeno, ni te encorvarás a dios extraño.
Lai tavā starpā nav cita Dieva, un tev nebūs pielūgt svešu Dievu.
10 Yo soy el SEÑOR tu Dios, que te hice subir de la tierra de Egipto; abre tu boca, y yo la llenaré.
Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes; atplet savu muti, lai Es to pildu.
11 Mas mi pueblo no oyó mi voz, e Israel no me quiso a mí.
Bet Mani ļaudis neklausa Manu balsi un Israēlim Manis negribās.
12 Los dejé por tanto a la dureza de su corazón; caminaron en sus consejos.
Tad Es tos arī esmu pametis viņu cietam sirds prātam, ka tie staigā pēc saviem padomiem.
13 ¡Oh, si mi pueblo me oyera, si Israel anduviera en mis caminos!
Kaut Mani ļaudis Man klausītu, un Israēls staigātu uz Maniem ceļiem!
14 En una nada derribara yo sus enemigos, y volviera mi mano sobre sus adversarios.
Es pazemotu viņu ienaidniekus drīz un grieztu Savu roku pret viņu spaidītājiem.
15 Los aborrecedores del SEÑOR se le hubieran sometido; y el tiempo de ellos fuera para siempre.
Kas To Kungu ienīst, tiem bija Viņam padoties, tad tie mūžīgi pastāvētu.
16 Y Dios les hubiera sustentado con lo mejor del trigo; y de miel de la piedra te hubiera saciado.
Un Viņš tos barotu ar briedušiem kviešiem, un ar medu no akmens kalna Es tevi pieēdinātu.”