< Proverbios 24 >

1 No tengas envidia de los hombres malos, ni desees estar con ellos;
Neiekarsies uz nelabiem cilvēkiem un nekāro būt ar viņiem;
2 porque su corazón piensa en robar, e iniquidad hablan sus labios.
Jo viņu sirds domā uz postu, un viņu lūpas runā mokas.
3 Con sabiduría se edificará la casa, y con prudencia se afirmará;
Ar gudrību uzceļ namu un ar saprašanu to stiprina,
4 y con ciencia se llenarán las cámaras de todas riquezas preciosas y hermosas.
Un ar samaņu pilda kambarus ar visādu dārgu un jauku bagātību.
5 El hombre sabio es fuerte; y el hombre entendido es valiente de fuerza.
Gudrs vīrs ir spēcīgs, un vīrs, kam atzīšana, ir varens spēkā;
6 Porque con sabios consejos harás la guerra; y la salud está en la multitud de consejeros.
Jo ar gudriem padomiem tu izvedīsi savu karu, un uzvarēšana ir, kur padoma devēju papilnam.
7 Alta está para el loco la sabiduría; en la puerta no abrirá él su boca.
Ģeķim gudrība ir neaizsniedzama; savu muti lai tas neatdara pilsētas vārtos.
8 Al que piensa mal hacer le llamarán hombre de malos pensamientos.
Kas tīšām ļaunu dara, tas jāsauc blēdis pār visiem blēžiem.
9 El pensamiento del loco es pecado; y abominación a los hombres el burlador.
Ģeķības nodomi ir grēks, un mēdītājs cilvēkiem ir negantība.
10 Si fueres flojo en el día de tribulación, tu fuerza será reducida.
Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam.
11 Si dejares de librar los que son tomados para la muerte, y los que son llevados al degolladero;
Glāb, kas uz nāvi pazudināti, un kas pie kaušanas top vesti, vai tu no tiem atrausies?
12 si dijeres: Ciertamente no lo supimos; ¿no lo entenderá el que pesa los corazones? El que mira por tu alma, él lo conocerá, y dará al hombre según sus obras.
Ja tu saki: „Redzi, mēs to nezinām!“Vai tad tas, kas sirdis pārmana, to nemana, un kas tavu dvēseli pasargā, to nezin un cilvēkiem neatmaksās pēc viņu darba?
13 Come, hijo mío, de la miel, porque es buena, y del panal dulce a tu paladar;
Ēd, mans dēls, medu, jo tas ir labs, un tīrs medus ir salds tavā mutē;
14 tal será el conocimiento de la sabiduría a tu alma, si la hallares; y al fin tu esperanza no será cortada.
Tāpat tavai dvēselei būs gudrības atzīšana, ja tu to atrodi; jo ir pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
15 Oh impío, no aceches la tienda del justo, no saquees su cámara;
Neglūn, tu bezdievīgais, uz taisnā dzīvokli, neposti viņa vietu;
16 porque siete veces cae el justo, y vuelve a levantarse; mas los impíos caerán en el mal.
Jo taisnais krīt septiņ reiz un ceļas augšām; bet bezdievīgie nogrimst nelaimē.
17 Cuando cayere tu enemigo, no te regocijes; y cuando tropezare, no se alegre tu corazón;
Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmojās, kad viņš klūp,
18 para que el SEÑOR no lo mire, y le desagrade, y aparte de sobre él su enojo.
Ka Tas Kungs to neredz, un tas viņa acīm neriebj, un viņš savu dusmību no tā nenovērš.
19 No te entremetas con los malignos, ni tengas envidia de los impíos;
Neapskaities par ļauniem un neiekarsies par bezdievīgiem!
20 porque para el malo no habrá buen fin, y la candela de los impíos será apagada.
Jo ļaunam nenāk cerētais gals; bezdievīgo spīdeklis izdzisīs.
21 Teme al SEÑOR, hijo mío, y al rey; no te entremetas con los veleidosos;
Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu, un nejaucies ar dumpiniekiem.
22 porque su quebrantamiento se levantará de repente; y el quebrantamiento de ambos, ¿quién lo comprenderá?
Jo piepeši nāks viņiem nediena, - un abēju sodu, kas to zin!
23 También estas cosas pertenecen a los sabios. Tener acepción de personas en el juicio no es bueno.
Arī šie ir gudro vārdi: Tiesā cilvēka vaigu uzlūkot nav labi.
24 El que dijere al malo: Justo eres, los pueblos lo maldecirán, y le detestarán las naciones;
Kas uz vainīgo saka: „Tev taisnība!“to cilvēki lād un ļaudis ienīst.
25 mas los que lo reprenden, serán agradables, y sobre ellos vendrá bendición de bien.
Bet tie (viņiem) mīļi, kas (tādu) pārmāca, un pār tiem nāks visu labākā svētība.
26 Besados serán los labios del que responde palabras rectas.
Kas pareizi atbildējis, ir kā saldu muti devis.
27 Prepara tus labores de afuera, y disponlas en tu heredad; y después edificarás tu casa.
Padari savu darbu laukā un apkopies tīrumā, un tad vēl uztaisi savu namu.
28 No seas testigo falso contra tu prójimo; y no lisonjees con tus labios.
Nedod velti liecību pret savu tuvāko! Vai tu mānīsi ar savām lūpām?
29 No digas: Como me hizo, así le haré; daré el pago al varón según su obra.
Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es viņam darīšu; es tam atmaksāšu pēc viņa darba!“
30 Pasé junto a la heredad del hombre perezoso, y junto a la viña del hombre falto de entendimiento;
Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar ģeķa vīna kalnu.
31 y he aquí que por toda ella habían ya crecido espinas, ortigas habían ya cubierto su faz, y su cerca de piedra estaba ya destruida.
Un redzi, tur auga tik nātres vien, un dadži pārņēma visu, un viņa akmeņu mūris bija sagruvis.
32 Y yo miré, y lo puse en mi corazón; lo vi, y tomé castigo.
Un es to ieraudzīju, to liku vērā: es to redzēju, ņēmos mācību:
33 Un poco de sueño, cabeceando otro poco, poniendo mano sobre mano otro poco para dormir;
Guli maķenīt, snaud maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
34 así vendrá como caminante tu necesidad, y tu pobreza como hombre de escudo.
Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums kā apbruņots vīrs.

< Proverbios 24 >