< Proverbios 20 >
1 El vino hace burlador, la cerveza alborotador; y cualquiera que en ellos yerra, no será sabio.
Vīns ir zobgalis, stiprs dzēriens trakgalvis; kas no tā straipalē, nav gudrs.
2 Como bramido de cachorro de león es el miedo del rey; el que lo hace enojar, peca contra su alma.
Ķēniņa draudi ir kā jauna lauvas rūkšana; kas viņu apkaitina, tas grēko pret savu dzīvību.
3 Honra es del hombre dejarse de contienda; mas todo loco se envolverá en ella.
Vīram gods, būt tālu no bāršanās; bet kas vien ģeķis, iemaisās.
4 El perezoso no ara a causa del invierno; pedirá, pues, en la siega, y no hallará.
Aukstuma dēļ sliņķis near; pļaujamā laikā viņš meklēs augļus, bet nekā!
5 Como aguas profundas es el consejo en el corazón del hombre; mas el hombre entendido lo alcanzará a sacar.
Vīra padoms sirdī ir dziļš ūdens, bet gudrs vīrs to izsmeļ.
6 Muchos hombres publican cada uno su misericordia; mas varón de verdad, ¿quién lo hallará?
Ir daudz, kas katrs savu labu sirdi teic; bet uzticamu vīru, kas to atradīs!
7 El justo que camina en su integridad, bienaventurados serán sus hijos después de él.
Taisnais staigā savā skaidrībā; svētīgi būs viņa bērni pēc viņa!
8 El rey que se sienta en el trono de juicio, con su mirar disipa todo mal.
Ķēniņš, uz soģa krēsla sēžot, izdeldē visu ļaunu ar savām acīm.
9 ¿Quién podrá decir: Yo he limpiado mi corazón; limpio estoy de mi pecado?
Kas var sacīt: Es esmu šķīsts savā sirdī, es esmu tīrs no grēkiem?
10 Doble pesa y doble medida, abominación son al SEÑOR ambas cosas.
Divējāds svars un divējāds mērs, šie abi Tam Kungam ir negantība.
11 Aun el niño es conocido por sus obras, si su obra fuere limpia y recta.
Jau pie bērna darbošanās var nomanīt, vai viņa vīra darbi būs skaidri un taisni.
12 El oído que oye, y el ojo que ve; el SEÑOR hizo ambas cosas.
Ausi dzirdošu un aci redzošu, abas darījis Tas Kungs.
13 No ames el sueño, para que no te empobrezcas; abre tus ojos, y te saciarás de pan.
Nemīlē miegu, ka nepalieci par nabagu; atdari savas acis, tad būsi maizes paēdis.
14 El que compra dice: Malo es, malo es; mas cuando se aparta, se alaba.
„Slikts, slikts!“saka pircējs; bet aizgājis, tad lielās.
15 Hay oro y multitud de piedras preciosas; mas los labios sabios son vaso precioso.
Ja arī zelta un pērļu ir daudz, tomēr tas skaistākais glītums ir gudras lūpas.
16 Quítale su ropa al que salió por fiador del extraño; y tómale prenda al que fía la extraña.
„Atņem viņam drēbi, jo tas priekš sveša galvojis, un tā nezināmā parādnieka vietā ķīlā tu to!“
17 Sabroso es al hombre el pan de mentira; mas después su boca será llena de cascajo.
Zagta maize dažam salda, bet pēcgalā viņa mute būs pilna zvirgzdu.
18 Los pensamientos con el consejo se ordenan; y con sabios consejos se hace la guerra.
Ar padomu ved nodomus galā, un karu tu vedi ar gudriem padomiem.
19 El que descubre el secreto, en chismes anda; no te entremetas, pues, con el que lisonjea con sus labios.
Mēlnesis apkārt lienot izpļurkstē, kas slēpjams; bet tu netinies ar to, kas savu muti nevalda.
20 El que maldice a su padre o a su madre, su candela será apagada en oscuridad tenebrosa.
Kas tēvu un māti lād, tā spīdeklis izdzisīs visu dziļākā tumsībā,
21 La herencia adquirida de prisa al principio, su postrimería no será bendita.
Mantība, ko no pirmā gala iegūst, beidzamā galā nebūs svētīga.
22 No digas, yo me vengaré; espera al SEÑOR, y él te salvará.
Nesaki: Es atriebšu ļaunu! Gaidi uz To Kungu, un viņš tevi izpestīs.
23 Abominación son al SEÑOR las pesas dobles; y el peso falso no es bueno.
Divējāds svars Tam Kungam negantība, un viltīgs svara kauss nav labs.
24 Del SEÑOR son los pasos del hombre; ¿cómo, pues, entenderá el hombre su camino?
No Tā Kunga ir cilvēka soļi; kā gan cilvēks izprastu savu ceļu!
25 Lazo es al hombre el devorar lo santo, y andar pesquisando después de los votos.
Svētas lietas aplam solīt un pēc apdomāt, būs cilvēkam par valgu.
26 El rey sabio esparce los impíos; y sobre ellos hace rodar la rueda.
Gudrs ķēniņš izdeldē bezdievīgos un ved skrituli pār tiem.
27 Candela del SEÑOR es el aliento del hombre que escudriña lo secreto del vientre.
Dieva gaišums ir cilvēka dvēsele, kas pārzina visu sirds dziļumu.
28 Clemencia y verdad guardan al rey; y con misericordia sustenta su trono.
Žēlastība un ticība pasargā ķēniņu, un caur žēlastību stāv stiprs viņa goda krēsls.
29 La gloria de los jóvenes es su fortaleza, y la hermosura de los viejos su vejez.
Jaunekļu krāšņums ir viņu spēks, un sirmi mati veco goda kronis.
30 Las señales de las heridas pasadas son medicina para curar lo malo; y las vivas amonestaciones llegan a lo más secreto del vientre.
Zilu un jēlu sapērt, tā nelieti noberž tīru un ar sitieniem līdz kauliem.