< Salmos 147 >

1 ALABAD á JAH, porque es bueno cantar salmos á nuestro Dios; porque suave y hermosa es la alabanza.
Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt; šī teikšana ir mīlīga un pieklājās.
2 Jehová edifica á Jerusalem; á los echados de Israel recogerá.
Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.
3 El sana á los quebrantados de corazón, y liga sus heridas.
Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.
4 El cuenta el número de las estrellas; á todas ellas llama por sus nombres.
Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.
5 Grande es el Señor nuestro, y de mucha potencia; y de su entendimiento no hay número.
Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.
6 Jehová ensalza á los humildes; humilla los impíos hasta la tierra.
Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.
7 Cantad á Jehová con alabanza, cantad con arpa á nuestro Dios.
Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!
8 El [es] el que cubre los cielos de nubes, el que prepara la lluvia para la tierra, el que hace á los montes producir hierba.
Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;
9 El da á la bestia su mantenimiento, [y] á los hijos de los cuervos que claman.
Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.
10 No toma contentamiento en la fortaleza del caballo, ni se complace en las piernas del hombre.
Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.
11 Complácese Jehová en los que le temen, y en los que esperan en su misericordia.
Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.
12 Alaba á Jehová, Jerusalem; alaba á tu Dios, Sión.
Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.
13 Porque fortificó los cerrojos de tus puertas; bendijo á tus hijos dentro de ti.
Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.
14 El pone en tu término la paz; te hará saciar de grosura de trigo.
Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.
15 El envía su palabra á la tierra; muy presto corre su palabra.
Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds tek(izplatās) ar steigšanos.
16 El da la nieve como lana, derrama la escarcha como ceniza.
Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.
17 El echa su hielo como pedazos: delante de su frío ¿quién estará?
Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?
18 Enviará su palabra, y los derretirá: soplará su viento, y fluirán las aguas.
Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.
19 El denuncia sus palabras á Jacob, sus estatutos y sus juicios á Israel.
Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,
20 No ha hecho esto con toda gente; y no conocieron sus juicios. Aleluya.
Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!

< Salmos 147 >