< Proverbios 8 >

1 ¿NO clama la sabiduría, y da su voz la inteligencia?
Vai gudrība nesauc, un atzīšana nepaceļ savu balsi?
2 En los altos cabezos, junto al camino, á las encrucijadas de las veredas se para;
Kalnu virsgalā tā stāv, ceļmalā uz ceļu jūtīm;
3 En el lugar de las puertas, á la entrada de la ciudad, á la entrada de las puertas da voces:
Pie vārtiem pilsētas priekšā, kur pa vārtiem ieiet, viņa skaņi sauc:
4 Oh hombres, á vosotros clamo; y mi voz es á los hijos de los hombres.
„Uz jums, vīri, es saucu, un mana balss iet pie cilvēku bērniem.
5 Entended, simples, discreción; y vosotros, locos, entrad en cordura.
Ņemiet vērā, nejēgas, gudrību, un, ģeķi, paliekat prātīgi!
6 Oid, porque hablaré cosas excelentes; y abriré mis labios para cosas rectas.
Klausāties, jo es runāšu augstas lietas un atdarīšu savu muti ar skaidriem vārdiem.
7 Porque mi boca hablará verdad, y la impiedad abominan mis labios.
Jo mana mute runās patiesību, un bezdievība manām lūpām ir negantība.
8 En justicia son todas las razones de mi boca; no hay en ellas cosa perversa ni torcida.
Visi manas mutes vārdi stāv taisnībā, iekš tiem nav netiklības, nedz viltības.
9 Todas ellas son rectas al que entiende, y razonables á los que han hallado sabiduría.
Tie ir visnotaļ taisni tam, kas tos saprot un skaidri tiem, kas atzīšanu atraduši.
10 Recibid mi enseñanza, y no plata; y ciencia antes que el oro escogido.
Pieņemiet manu mācību labāki nekā sudrabu, un atzīšanu vairāk nekā tīru zeltu;
11 Porque mejor es la sabiduría que las piedras preciosas; y todas las cosas que se pueden desear, no son de comparar con ella.
Jo gudrība ir labāka pār pērlēm, un viss, ko tu kārotu, tai netiek līdz.
12 Yo, la sabiduría, habito con la discreción, y hallo la ciencia de los consejos.
Es, tā gudrība, mītu pie samaņas un atrodu vērtīgu padomu.
13 El temor de Jehová es aborrecer el mal; la soberbia y la arrogancia, y el mal camino y la boca perversa, aborrezco.
Tā Kunga bijāšana ir: ienīdēt ļaunu, lepnību, augstprātību un ļaunu ceļu, un es ienīstu netiklu muti.
14 Conmigo está el consejo y el ser; yo soy la inteligencia; mía es la fortaleza.
Pie manis ir padoms un palīgs; es esmu atzīšana, man ir spēks.
15 Por mí reinan los reyes, y los príncipes determinan justicia.
Caur mani valda ķēniņi, un dod taisnus likumus valdītāji;
16 Por mí dominan los príncipes, y todos los gobernadores juzgan la tierra.
Caur mani valda varenie un lielkungi, visi zemes soģi.
17 Yo amo á los que me aman; y me hallan los que madrugando me buscan.
Es mīlēju tos, kas mani mīl, un kas mani tikuši(centīgi) meklē, tie mani atrod.
18 Las riquezas y la honra están conmigo; sólidas riquezas, y justicia.
Bagātība un gods ir pie manis, paliekama manta un taisnība.
19 Mejor es mi fruto que el oro, y que el oro refinado; y mi rédito [mejor] que la plata escogida.
Mani augļi ir labāki nekā zelts un tīrs zelts, un mans ienākums nekā šķīsts sudrabs.
20 Por vereda de justicia guiaré, por en medio de sendas de juicio;
Es vadu uz taisnības ceļa, taisnas tiesas pēdās,
21 Para hacer heredar á mis amigos el ser, y que yo hincha sus tesoros.
Ka tiem, kas mani mīl, dodu iemantot pilnību un pildu viņu mantu.
22 Jehová me poseía en el principio de su camino, ya de antiguo, antes de sus obras.
Tas Kungs mani nolika par sava ceļa iesākumu, par savu radījumu pirmaju no mūžības.
23 Eternalmente tuve el principado, desde el principio, antes de la tierra.
No mūžības es esmu iecelta, no iesākuma, no pasaules gala.
24 Antes de los abismos fuí engendrada; antes que fuesen las fuentes de las muchas aguas.
Kad dziļumi vēl nebija, tad es piedzimu, kad avoti vēl nebija, no ūdeņiem grūti.
25 Antes que los montes fuesen fundados, antes de los collados, era yo engendrada:
Pirms kalnu pamati tapa nolikti, priekš pakalniem, tad es piedzimu.
26 No había aún hecho la tierra, ni las campiñas, ni el principio del polvo del mundo.
Viņš vēl nebija radījis zemi nedz klajumus, nedz sācis pasaules pīšļus;
27 Cuando formaba los cielos, allí estaba yo; cuando señalaba por compás la sobrefaz del abismo;
Kad viņš debesis sataisīja, tad es tur biju; kad viņš izplatīja debess velvi pār dziļumiem,
28 Cuando afirmaba los cielos arriba, cuando afirmaba las fuentes del abismo;
Kad viņš padebešus augšām nostiprināja, kad dziļumu avoti krākdami krāca,
29 Cuando ponía á la mar su estatuto, y á las aguas, que no pasasen su mandamiento; cuando establecía los fundamentos de la tierra;
Kad viņš jūrai lika robežas, ka ūdeņi neplūstu pār viņas malām, kad viņš nostiprināja zemes pamatus:
30 Con él estaba yo ordenándolo todo; y fuí [su] delicia todos los días, teniendo solaz delante de él en todo tiempo.
Tad es biju pie viņa tā izdarītāja un biju viņa prieks dienu dienas un līksmojos viņa priekšā vienmēr:
31 Huélgome en la parte habitable de su tierra; y mis delicias son con los hijos de los hombres.
Es līksmojos viņa pasaules virsū un mans prieks ir pie cilvēku bērniem.
32 Ahora pues, hijos, oidme; y bienaventurados los que guardaren mis caminos.
Tad klausiet nu mani, mani bērni; jo svētīgs, kas manus ceļus sargā.
33 Atended el consejo, y sed sabios, y no lo menospreciéis.
Klausiet pamācīšanai un topiet gudri, un neatmetat viņu.
34 Bienaventurado el hombre que me oye, velando á mis puertas cada día, guardando los umbrales de mis entradas.
Svētīgs tas cilvēks, kas mani klausa, kas kavējās pie manām durvīm dienu no dienas, sargāt manu durvju stenderus;
35 Porque el que me hallare, hallará la vida, y alcanzará el favor de Jehová.
Jo kas mani atrod, tas atrod dzīvību un dabūs žēlastību no Tā Kunga.
36 Mas el que peca contra mí, defrauda su alma: todos los que me aborrecen, aman la muerte.
Bet kas pret mani grēko, tas dara varu savai dvēselei; kas mani ienīst, tie visi līdz mīļo nāvi.“

< Proverbios 8 >