< Proverbios 1 >

1 LOS proverbios de Salomón, hijo de David, rey de Israel:
Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
2 Para entender sabiduría y doctrina; para conocer las razones prudentes;
Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
3 Para recibir el consejo de prudencia, justicia, y juicio y equidad;
Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
4 Para dar sagacidad á los simples, y á los jóvenes inteligencia y cordura.
Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
5 Oirá el sabio, y aumentará el saber; y el entendido adquirirá consejo;
Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
6 Para entender parábola y declaración; palabras de sabios, y sus dichos oscuros.
Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
7 El principio de la sabiduría es el temor de Jehová: los insensatos desprecian la sabiduría y la enseñanza.
Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
8 Oye, hijo mío, la doctrina de tu padre, y no desprecies la dirección de tu madre:
Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
9 Porque adorno de gracia serán á tu cabeza, y collares á tu cuello.
Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
10 Hijo mío, si los pecadores te quisieren engañar, no consientas.
Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
11 Si dijeren: Ven con nosotros, pongamos asechanzas á la sangre, acechemos sin motivo al inocente;
Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
12 Los tragaremos vivos como el sepulcro, y enteros, como los que caen en sima; (Sheol h7585)
Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst. (Sheol h7585)
13 Hallaremos riquezas de todas suertes, henchiremos nuestras casas de despojos;
Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
14 Echa tu suerte entre nosotros; tengamos todos una bolsa:
Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
15 Hijo mío, no andes en camino con ellos; aparta tu pie de sus veredas:
Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
16 Porque sus pies correrán al mal, é irán presurosos á derramar sangre.
Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
17 Porque en vano se tenderá la red ante los ojos de toda ave;
Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
18 Mas ellos á su propia sangre ponen asechanzas, y á sus almas tienden lazo.
Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
19 Tales son las sendas de todo el que es dado á la codicia, [la cual] prenderá el alma de sus poseedores.
Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
20 La sabiduría clama de fuera, da su voz en las plazas:
Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
21 Clama en los principales lugares de concurso; en las entradas de las puertas de la ciudad dice sus razones:
Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
22 ¿Hasta cuándo, oh simples, amaréis la simpleza, y los burladores desearán el burlar, y los insensatos aborrecerán la ciencia?
Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
23 Volveos á mi reprensión: he aquí yo os derramaré mi espíritu, y os haré saber mis palabras.
Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
24 Por cuanto llamé, y no quisisteis; extendí mi mano, y no hubo quien escuchase;
Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
25 Antes desechasteis todo consejo mío, y mi reprensión no quisisteis:
Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
26 También yo me reiré en vuestra calamidad, y me burlaré cuando [os] viniere lo que teméis;
Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
27 Cuando viniere como una destrucción lo que teméis, y vuestra calamidad llegare como un torbellino; cuando sobre vosotros viniere tribulación y angustia.
Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
28 Entonces me llamarán, y no responderé; buscarme han de mañana, y no me hallarán:
Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
29 Por cuanto aborrecieron la sabiduría, y no escogieron el temor de Jehová,
Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
30 Ni quisieron mi consejo, y menospreciaron toda reprensión mía:
Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
31 Comerán pues del fruto de su camino, y se hartarán de sus consejos.
Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
32 Porque el reposo de los ignorantes los matará, y la prosperidad de los necios los echará á perder.
Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
33 Mas el que me oyere, habitará confiadamente, y vivirá reposado, sin temor de mal.
Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.

< Proverbios 1 >