< Marcos 13 >
1 Y SALIENDO del templo, le dice uno de sus discípulos: Maestro, mira qué piedras, y qué edificios.
Un Viņam no Dieva nama izejot, viens no Viņa mācekļiem uz To sacīja: “Mācītāj, lūk, kādi akmeņi tie ir, un kādas ēkas.”
2 Y Jesús respondiendo, le dijo: ¿Ves estos grandes edificios? no quedará piedra sobre piedra que no sea derribada.
Un Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Vai tu visas šās lielās ēkas redzi? Tur akmens uz akmens netaps atstāts, kas netaps noplēsts.”
3 Y sentándose en el monte de las Olivas delante del templo, le preguntaron aparte Pedro y Jacobo y Juan y Andrés:
Un kad Viņš sēdēja uz Eļļas kalna Dieva namam pretī, tad Pēteris un Jēkabs un Jānis un Andrejs Viņu jautāja sevišķi:
4 Dinos, ¿cuándo serán estas cosas? ¿y qué señal [habrá] cuando todas estas cosas han de cumplirse?
“Saki mums, kad tas būs, un kāda tā zīme, kad viss tas piepildīsies?”
5 Y Jesús respondiéndoles, comenzó á decir: Mirad, que nadie os engañe;
Bet Jēzus tiem atbildēja un iesāka runāt: “Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ.
6 Porque vendrán muchos en mi nombre, diciendo: Yo soy [el Cristo]; y engañarán á muchos.
Jo daudzi nāks Manā Vārdā sacīdami: es tas esmu; un daudz pievils.
7 Mas cuando oyereis de guerras y de rumores de guerras no os turbéis, porque conviene hacerse [así]; mas aun no [será] el fin.
Bet kad jūs dzirdēsiet karus un kara valodas, tad nebēdājaties, jo tam būs tā notikt; bet tas gals vēl nav klāt.
8 Porque se levantará nación contra nación, y reino contra reino; y habrá terremotos en muchos lugares, y habrá hambres y alborotos; principios de dolores [serán] estos.
Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti un vietām būs zemes trīcēšanas, bada laiki un dumpji.
9 Mas vosotros mirad por vosotros: porque os entregarán en los concilios, y en sinagogas seréis azotados: y delante de presidentes y de reyes seréis llamados por causa de mí, en testimonio á ellos.
Tas būs to grūto bēdu iesākums; bet lūkojiet jūs uz sevi pašiem; jo tie jūs nodos augstās tiesās un baznīcās; un jūs tapsiet šausti un Manis dēļ valdnieku un ķēniņu priekšā vesti, tiem par liecību.
10 Y á todas las gentes conviene que el evangelio sea predicado antes.
Un evaņģēlijam būs papriekš tapt sludinātam visām tautām.
11 Y cuando os trajeren para entregaros, no premeditéis qué habéis de decir, ni [lo] penséis: mas lo que os fuere dado en aquella hora, eso hablad; porque no sois vosotros los que habláis, sino el Espíritu Santo.
Kad nu tie jūs vedīs, jūs nododami, tad nebēdājaties iepriekš, kas jums būs jārunā, nedz apdomājaties; bet kas jums tanī pašā stundā taps dots, to runājiet; jo jūs neesat tie, kas runā, bet Tas Svētais Gars.
12 Y entregará á la muerte el hermano al hermano, y el padre al hijo: y se levantarán los hijos contra los padres, y los matarán.
Bet tad brālis brāli nodos pie nāves un tēvs dēlu; un bērni celsies pret vecākiem un viņus nonāvēs.
13 Y seréis aborrecidos de todos por mi nombre: mas el que perseverare hasta el fin, éste será salvo.
Un jūs tapsiet ienīdēti no visiem Mana Vārda dēļ; bet kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.
14 Empero cuando viereis la abominación de asolamiento, que fué dicha por el profeta Daniel, que estará donde no debe (el que lee, entienda), entonces los que estén en Judea huyan á los montes;
Bet kad jūs to izpostīšanas negantību redzēsiet, par ko pravietis Daniēls ir runājis, ka tā stāv, kur neklājās (kas to lasa, tas lai to labi apdomā), tad lai bēg uz kalniem tie, kas ir Jūdu zemē.
15 Y el que esté sobre el terrado, no descienda á la casa, ni entre para tomar algo de su casa;
Un kas uz jumta ir, tas lai nenokāpj namā un tur lai neieiet, ko no sava nama iznest.
16 Y el que estuviere en el campo, no vuelva atrás á tomar su capa.
Un kas ir laukā, tas lai neatgriežas atpakaļ savas drēbes paņemt.
17 Mas ¡ay de las preñadas, y de las que criaren en aquellos días!
Bet vai tām grūtām un tām zīdītājām tanīs dienās.
18 Orad pues, que no acontezca vuestra huída en invierno.
Bet lūdzat, ka jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā.
19 Porque aquellos días serán de aflicción, cual nunca fué desde el principio de la creación que crió Dios, hasta este tiempo, ni será.
Jo tanī laikā būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no paša iesākuma, kamēr Dievs pasauli radījis līdz šim, un kādas arī nebūs.
20 Y si el Señor no hubiese abreviado aquellos días, ninguna carne se salvaría; mas por causa de los escogidos que él escogió, abrevió aquellos días.
Un ja Tas Kungs šās dienas nepaīsinātu, tad neviens netaptu izglābts; bet to izredzēto dēļ ko Viņš izredzējis, Viņš tās dienas ir paīsinājis.
21 Y entonces si alguno os dijere: He aquí, aquí está el Cristo; ó, He aquí, allí [está], no [le] creáis.
Un ja kas tanī laikā uz jums sacīs: redzi, še ir Kristus, jeb redzi, tur Viņš ir; tad neticiet.
22 Porque se levantarán falsos Cristos y falsos profetas, y darán señales y prodigios, para engañar, si se pudiese hacer, aun á los escogidos.
Jo viltīgi Kristi un viltīgi pravieši celsies un lielas zīmes un brīnumus darīs, ka pieviltu, ja tas varētu notikt, arī tos izredzētos.
23 Mas vosotros mirad; os lo he dicho antes todo.
Bet jūs pielūkojiet; redzi, Es jums to visu papriekš esmu sacījis.
24 Empero en aquellos días, después de aquella aflicción, el sol se obscurecerá, y la luna no dará su resplandor;
Bet tanīs dienās, pēc tām bēdām, saule aptumšosies, un mēnesis nedos savu spīdumu;
25 Y las estrellas caerán del cielo, y las virtudes que están en los cielos serán conmovidas;
Un debess zvaigznes nokritīs, un debess stiprumi kustināsies.
26 Y entonces verán al Hijo del hombre, que vendrá en las nubes con mucha potestad y gloria.
Un tad redzēs To Cilvēka Dēlu nākam padebešos ar lielu spēku un godību.
27 Y entonces enviará sus ángeles, y juntará sus escogidos de los cuatro vientos, desde el cabo de la tierra hasta el cabo del cielo.
Un tad Viņš sūtīs Savus eņģeļus un sakrās Savus izredzētos no tiem četriem vējiem, no zemes gala līdz debess galam.
28 De la higuera aprended la semejanza: Cuando su rama ya se enternece, y brota hojas, conocéis que el verano está cerca:
Bet mācaties līdzību no vīģes koka: kad viņa zars jau iezeļ, un lapas plaukst, tad jūs nomaniet, vasaru esam klātu.
29 Así también vosotros, cuando viereis hacerse estas cosas, conoced que está cerca, á las puertas.
Tā arīdzan, kad jūs šo visu redzēsiet notiekam, tad ziniet, ka tas ir tuvu priekš durvīm.
30 De cierto os digo que no pasará esta generación, que todas estas cosas no sean hechas.
Patiesi, Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekams viss tas būs noticis.
31 El cielo y la tierra pasarán, mas mis palabras no pasarán.
Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.
32 Empero de aquel día y de la hora, nadie sabe; ni aun los ángeles que están en el cielo, ni el Hijo, sino el Padre.
Bet par to dienu jeb stundu neviens nezina, ne tie eņģeļi, kas debesīs, ne Tas Dēls, kā vien Tas Tēvs.
33 Mirad, velad y orad: porque no sabéis cuándo será el tiempo.
Pielūkojiet, esiet modrīgi un lūdziet, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir.
34 Como el hombre que partiéndose lejos, dejó su casa, y dió facultad á sus siervos, y á cada uno su obra, y al portero mandó que velase:
Tā kā viens cilvēks, citur noiedams, atstāja savu namu un deva saviem kalpiem varu un ikkatram savu darbu, un pavēlēja durvju sargam būt nomodā.
35 Velad pues, porque no sabéis cuándo el señor de la casa vendrá; [si] á la tarde, ó á la media noche, ó al canto del gallo, ó á la mañana;
Tad nu esat nomodā! Jo jūs nezināt, kad tas nama kungs nāk, vai vakarā, vai nakts vidū, vai gaiļos, vai no rīta agri,
36 Porque cuando viniere de repente, no os halle durmiendo.
Ka tas nejauši nākdams, jūs neatrod guļam.
37 Y las cosas que á vosotros digo, á todos [las] digo: Velad.
Bet ko Es jums saku, to Es saku visiem: esat nomodā.”