< Job 38 >
1 Y RESPONDIÓ Jehová á Job desde un torbellino, y dijo:
Tad Tas Kungs Ījabam atbildēja no vētras un sacīja:
2 ¿Quién es ése que oscurece el consejo con palabras sin sabiduría?
Kas tas tāds, kas (Dieva) padomu aptumšo ar neprātīgiem vārdiem?
3 Ahora ciñe como varón tus lomos; yo te preguntaré, y hazme saber tú.
Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu Mani māci.
4 ¿Dónde estabas cuando yo fundaba la tierra? házme[lo] saber, si tienes inteligencia.
Kur tu biji, kad Es zemei liku pamatu? Izteic to, ja tev ir tāds gudrs prāts.
5 ¿Quién ordenó sus medidas, si lo sabes? ¿ó quién extendió sobre ella cordel?
Vai tu zini, kas viņai mēru licis, jeb kas pār viņu ir vilcis mēra auklu?
6 ¿Sobre qué están fundadas sus basas? ¿ó quién puso su piedra angular,
Uz ko viņas pamati ierakti, jeb kas licis viņas stūra akmeni,
7 Cuando las estrellas todas del alba alababan, y se regocijaban todos los hijos de Dios?
Kad rīta zvaigznes kopā priecīgi dziedāja, un visi Dieva bērni gavilēja?
8 ¿Quién encerró con puertas la mar, cuando se derramaba por fuera [como] saliendo de madre;
Jeb kas jūru aizslēdzis ar durvīm, kad tā izlauzās, un iznāca kā no mātes miesām,
9 Cuando puse yo nubes por vestidura suya, y por su faja oscuridad.
Kad Es to ģērbu ar padebešiem, un krēslībā ietinu tā kā tinamos autos,
10 Y establecí sobre ella mi decreto, y le puse puertas y cerrojo,
Kad Es tai noliku Savu robežu, un liku aizšaujamos un durvis,
11 Y dije: Hasta aquí vendrás, y no pasarás adelante, y ahí parará la hinchazón de tus ondas?
Un sacīju: tiktāl tev būs nākt un ne tālāki, un še būs apgulties taviem lepniem viļņiem?
12 ¿Has tú mandado á la mañana en tus días? ¿has mostrado al alba su lugar,
Vai tu savā mūžā rītam licis aust, vai auseklim rādījis savu vietu,
13 Para que ocupe los fines de la tierra, y que sean sacudidos de ella los impíos?
Lai satver zemes stūrus, ka tie bezdievīgie no tās top izkratīti;
14 Trasmúdase como lodo bajo de sello, y viene á estar como [con] vestidura:
Ka tā pārvēršas kā zieģeļa vasks un visas lietas rādās kā apģērbā,
15 Mas la luz de los impíos es quitada de ellos, y el brazo enaltecido es quebrantado.
Un bezdievīgiem zūd viņu gaišums, un pacelts elkonis salūst?
16 ¿Has entrado tú hasta los profundos de la mar, y has andado escudriñando el abismo?
Vai tu esi nācis līdz jūras avotam un staigājis bezdibeņu dziļumos?
17 ¿Hante sido descubiertas las puertas de la muerte, y has visto las puertas de la sombra de muerte?
Vai tev atdarījušies nāves vārti, un vai tu esi redzējis nāves ēnas vārtus?
18 ¿Has tú considerado hasta las anchuras de la tierra? Declara si sabes todo esto.
Vai esi skatījies līdz pasaules malām? Stāsti, ja tu visu to zini.
19 ¿Por dónde va el camino á la habitación de la luz, y dónde está el lugar de las tinieblas?
Kur ir tas ceļš, kur gaisma mājo, un tumsa - kur ir viņas vieta?
20 ¿Si llevarás tú [ambas cosas] á sus términos, y entenderás las sendas de su casa?
Vai tu to varētu pārvest viņas robežā un izzināt viņas nama ceļus?
21 ¿Sabíaslo tú porque hubieses ya nacido, ó [porque es] grande el número de tus días?
Tu to zini, jo tai laikā tu biji piedzimis, un tev ir daudz to gadu!
22 ¿Has tú entrado en los tesoros de la nieve, ó has visto los tesoros del granizo,
Vai tu esi nācis, kur tie sniega krājumi, un vai esi redzējis krusas krājumus,
23 Lo cual tengo yo reservado para el tiempo de angustia, para el día de la guerra y de la batalla?
Ko Es taupu uz spaidu laiku, uz kaušanas un kara dienu?
24 ¿Por qué camino se reparte la luz, y se esparce el viento solano sobre la tierra?
Pa kuru ceļu gaisma dalās un kā austrenis izplešas virs zemes?
25 ¿Quién repartió conducto al turbión, y camino á los relámpagos y truenos,
Kas lietum rādījis, kur lai gāžas, un ceļu zibeņiem un pērkoniem,
26 Haciendo llover sobre la tierra deshabitada, sobre el desierto, donde no hay hombre,
Ka lietus līst, kur cilvēka nav, tuksnesī, kur neviens nedzīvo,
27 Para hartar la [tierra] desierta é inculta, y para hacer brotar la tierna hierba?
Ka viņš dzirdina tukšo posta vietu un zālītei liek dīgt?
28 ¿Tiene la lluvia padre? ¿ó quién engendró las gotas del rocío?
Vai lietum ir tēvs, vai kas dzemdinājis rasas lāsi?
29 ¿De qué vientre salió el hielo? y la escarcha del cielo, ¿quién la engendró?
No kura klēpja cēlies ledus, un no kā dzimusi debess salna,
30 Las aguas se endurecen á manera de piedra, y congélase la haz del abismo.
Ka ūdeņi sastingst kā akmens, un jūras dziļumi aizsalst cieti?
31 ¿Podrás tú impedir las delicias de las Pléyades, ó desatarás las ligaduras del Orión?
Vai tu vari sasiet Sietiņa saites, vai atraisīt Orijona zvaigžņu saiti?
32 ¿Sacarás tú á su tiempo los signos de los cielos, ó guiarás el Arcturo con sus hijos?
Vai tu zvaigznes vari izvest savā laikā un vadīt debess vāģus un viņu ratus?
33 ¿Supiste tú las ordenanzas de los cielos? ¿dispondrás tú de su potestad en la tierra?
Vai tu zini debess likumus, jeb vai proti, kā tie valda virs zemes?
34 ¿Alzarás tú á las nubes tu voz, para que te cubra muchedumbre de aguas?
Vai tu savu balsi vari pacelt uz padebešiem, lai ūdeņi plūst zemē uz tevi?
35 ¿Enviarás tú los relámpagos, para que ellos vayan? ¿y diránte ellos: Henos aquí?
Vai vari sūtīt zibeņus, ka tie iet un uz tevi saka: redzi, še mēs esam?
36 ¿Quién puso la sabiduría en el interior? ¿ó quién dió al entendimiento la inteligencia?
Kas lika gudrību tumšos mākoņos un prātu debess spīdumos?
37 ¿Quién puso por cuenta los cielos con sabiduría? y los odres de los cielos, ¿quién los hace parar,
Kas skaita mākoņus ar gudrību, un kas māk apgāzt padebešus,
38 Cuando el polvo se ha convertido en dureza, y los terrones se han pegado unos con otros?
Ka pīšļi top aplieti, ka tie saskrien un salīp pītēs?
39 ¿CAZARÁS tú la presa para el león? ¿y saciarás el hambre de los leoncillos,
Vai tu māki medīt laupījumu priekš lauvas un pildīt jauno lauvu tukšo vēderu,
40 Cuando están echados en las cuevas, ó se están en sus guaridas para acechar?
Kad tie nogulstas alās un biezos krūmos glūn?
41 ¿Quién preparó al cuervo su alimento, cuando sus pollos claman á Dios, bullendo de un lado á otro por carecer de comida?
Kas gādā krauklim barību, kad viņa bērni uz Dievu brēc un šurpu turpu skraida, kad nav ko ēst?