2 Corintios 6
1 Y ASÍ [nosotros], [como] ayudadores juntamente [con él], [os] exhortamos también á que no recibáis en vano la gracia de Dios,
Bet mēs arīdzan kā palīgi lūdzam, ka jūs Dieva žēlastību velti nedabūjat.
2 (Porque dice: En tiempo aceptable te he oído, y en día de salud te he socorrido: he aquí ahora el tiempo aceptable; he aquí ahora el día de salud: )
Jo Viņš saka: “Pieņēmīgā laikā Es tevi esmu paklausījis un pestīšanas dienā tev par palīgu nācis.” Redzi, tagad ir tas labais pieņēmīgais laiks; redzi, tagad ir tā pestīšanas diena.
3 No dando á nadie ningún escándalo, porque el ministerio nuestro no sea vituperado:
Mēs nevienā lietā nedodam nekādu apgrēcību, lai amats netop lamāts.
4 Antes habiéndonos en todas cosas como ministros de Dios, en mucha paciencia, en tribulaciones, en necesidades, en angustias;
Bet ikkatrā lietā mēs sevi pašus darām pieņēmīgus, tā kā Dieva kalpi: iekš daudz paciešanām, iekš bēdām, iekš spaidīšanām, iekš bailībām.
5 En azotes, en cárceles, en alborotos, en trabajos, en vigilias, en ayunos;
Iekš sitieniem, iekš cietumiem, iekš trokšņiem, iekš darbiem, iekš nomodām, iekš gavēšanām,
6 En castidad, en ciencia, en longanimidad, en bondad, en Espíritu Santo, en amor no fingido;
Iekš šķīstības, iekš atzīšanas, iekš lēnprātības, iekš laipnības, iekš Svētā Gara, iekš neviltotas mīlestības,
7 En palabra de verdad, en potencia de Dios, en armas de justicia á diestro y á siniestro;
Iekš patiesības vārda, iekš Dieva spēka, caur taisnības bruņām pa labo un kreiso pusi,
8 Por honra y por deshonra, por infamia y por buena fama; como engañadores, mas hombres de verdad;
Caur godu un negodu, caur slavu un neslavu, kā viltnieki, un tomēr patiesīgi,
9 Como ignorados, mas conocidos; como muriendo, mas he aquí vivimos; como castigados, mas no muertos;
Tā kā nepazīstami un tomēr pazīstami, tā kā mirdami, un redzi, mēs dzīvojam, tā kā pārmācīti un ne nonāvēti,
10 Como doloridos, mas siempre gozosos; como pobres, mas enriqueciendo á muchos; como no teniendo nada, mas poseyéndolo todo.
Tā kā noskumuši, bet vienmēr priecīgi, tā kā nabagi, bet darīdami daudz bagātus, tā kā tādi, kam nav nenieka un kam tomēr ir visas lietas.
11 Nuestra boca está abierta á vosotros, oh Corintios: nuestro corazón es ensanchado.
Mūsu mute ir atvērusies uz jums, ak Korintieši, mūsu sirds ir atdarījusies!
12 No estáis estrechos en nosotros, mas estáis estrechos en vuestras propias entrañas.
Neslēpjat mums savas bēdas! Bet jūs tās gan slēpjat savā sirds dziļumā.
13 Pues, para corresponder al propio modo (como á hijos hablo), ensanchaos también vosotros.
Bet par atmaksu prasu no jums kā no saviem bērniem, lai jūsu sirds arīdzan atdarās.
14 No os juntéis en yugo con los infieles: porque ¿qué compañía tiene la justicia con la injusticia? ¿y qué comunión la luz con las tinieblas?
Nevelciet svešu jūgu ar neticīgiem, jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kāda biedrība ir gaismai ar tumsību?
15 ¿Y qué concordia Cristo con Belial? ¿ó qué parte el fiel con el infiel?
Kā saskan Kristus ar Belialu? Jeb kāda daļa ir ticīgam ar neticīgu?
16 ¿Y qué concierto el templo de Dios con los ídolos? porque vosotros sois el templo del Dios viviente, como Dios dijo: Habitaré y andaré en ellos; y seré el Dios de ellos, y ellos serán mi pueblo.
Un kāda līdzība ir Dieva namam ar elkadieviem? Jo jūs esat Tā dzīvā Dieva nams; tā kā Dievs sacījis: “Es iekš tiem gribu mājot un viņu starpā staigāt, un gribu būt viņu Dievs, un viņi būs Mani ļaudis.”
17 Por lo cual salid de en medio de ellos, y apartaos, dice el Señor, y no toquéis lo inmundo; y yo os recibiré,
Tas Kungs saka: “Tāpēc izejiet no viņu vidus un atšķiraties un neaiztiekat neko, kas ir nešķīsts; tad Es jūs gribu pieņemt.”
18 Y seré á vosotros Padre, y vosotros me seréis á mí hijos é hijas, dice el Señor Todopoderoso.
“Un Es būšu jums par Tēvu, un jūs būsiet Man par dēliem un meitām, to Tas Kungs saka, Tas Visuvaldītājs.”
