< Salmos 77 >
1 Mi voz a Dios, y clamé: mi voz a Dios, y él me escuchará.
Azava dziesma, dziedātāju vadonim Jedutunam. Es saucu ar savu balsi uz Dievu un brēcu, es saucu uz Dievu, un Viņš klausās uz mani.
2 En el día de mi angustia al Señor busqué: mi llaga se desangraba de noche, sin estancarse: mi alma no quería consuelo.
Bēdu laikā es meklēju To Kungu, mana roka izstiepjas naktī un nenogurst, mana dvēsele negribās būt iepriecināma.
3 Acordábame de Dios, y me sobresaltaba: quejábame, y desmayaba mi espíritu. (Selah)
Kad es Dievu pieminu, tad es nopūšos; kad es apdomāju, tad mana sirds bēdājās. (Sela)
4 Tenías los párpados de mis ojos: estaba quebrantado, y no hablaba.
Tu turi nomodā manas acis es esmu tā izmisis, ka nespēju runāt.
5 Contaba los días desde el principio: los años de los siglos.
Es pieminu vecos laikus, senos gadus,
6 Acordábame de mis canciones de noche: meditaba con mi corazón, y mi espíritu escudriñaba.
Es atminu savu dziesmu naktī, mana sirds ir domu pilna, mans gars meklē gaismu.
7 ¿Desechará el Señor para siempre, y no volverá más a amar?
Vai tad Tas Kungs atstums mūžīgi un vairs nebūs žēlīgs?
8 ¿Háse acabado para siempre su misericordia? ¿Háse acabado la palabra para generación y generación?
Vai tad Viņa žēlastība mitēsies mūžam? Vai tā solīšana pagalam uz bērnu bērniem?
9 ¿Ha olvidado Dios el haber misericordia? ¿Ha encerrado con la ira sus misericordias? (Selah)
Vai tad Dievs ir aizmirsis žēlot? Vai Viņš aizslēdzis dusmībā Savu sirds žēlastību? (Sela)
10 Y dije: Enfermedad mía es. En los años de la diestra del Altísimo.
Tad es saku: tās ir manas bēdas; tā Visuaugstākā labā roka to var nogriezt.
11 Acordábame de las obras de Jehová: por tanto me acordé de tus maravillas antiguas.
Es pieminu Tā Kunga darbus, es tiešām pieminu Tavus brīnumus no veciem laikiem.
12 Y meditaba en todas tus obras, y hablaba de tus hechos.
Es pārdomāju visus Tavus darbus un pieminu, ko Tu dari.
13 O! Dios, en santidad es tu camino, ¿Quién es Dios grande, como el Dios nuestro?
Ak Dievs, Tavs ceļš ir svēts; kur ir tāds liels Dievs, kā Tu, Dievs?
14 Tú eres el Dios que hace maravillas, haciendo notoria en los pueblos tu fortaleza.
Tu esi tas stiprais Dievs, kas brīnumus dara; Savu spēku Tu esi darījis zināmu tautu starpā.
15 Redímiste con brazo tu pueblo, los hijos de Jacob y de José. (Selah)
Savus ļaudis Tu esi atpestījis ar stipru elkoni, Jēkaba un Jāzepa bērnus. (Sela)
16 Viéronte las aguas, o! Dios, las aguas te vieron, temieron, también temblaron los abismos.
Ūdeņi Tevi redzēja, ak Dievs! ūdeņi Tevi redzēja un drebēja, pat dziļumi trīcēja.
17 Las nubes echaron inundaciones de aguas: los cielos dieron voz; asimismo discurrieron tus rayos.
Biezie padebeši izgāza ūdeņus, augstie padebeši izlaida pērkonus, un Tavas bultas šaudījās.
18 El sonido de tus truenos anduvo en cerco: los relámpagos alumbraron al mundo: la tierra se estremeció, y tembló.
Tavi pērkoni rūca viesulī, zibeņi apspulgoja zemi, zeme trīcēja un drebēja.
19 En la mar estuvo tu camino: y tus sendas en las muchas aguas; y tus pisadas no fueron conocidas.
Tavs ceļš bija jūrā un Tavs gājums dziļos ūdeņos, un Tavas pēdas nebija manāmas.
20 Llevaste, como ovejas, tu pueblo, por mano de Moisés, y de Aarón.
Tu vadīji Savus ļaudis kā avju pulku caur Mozu un Āronu.