< Salmos 44 >
1 Dios, con nuestros oídos hemos oído, nuestros padres nos han contado la obra que hiciste en sus tiempos, en los tiempos antiguos.
Koraha bērnu pamācība. Dziedātāju vadonim. Dievs, ar savām ausīm mēs to esam dzirdējuši, mūsu tēvi to mums ir teikuši: vienu darbu Tu esi darījis viņu laikā sendienās.
2 Tú con tu mano echaste a las naciones, y los plantaste a ellos: afligiste los pueblos, y los enviaste.
Ar savu roku pagānus Tu esi izdzinis, bet viņus Tu esi dēstījis; tautas Tu esi mocījis, bet viņus Tu esi izplatījis.
3 Porque no heredaron la tierra por su espada, ni su brazo les libró; si no tu diestra, y tu brazo, y la luz de tu rostro, por que los amaste.
Jo tie to zemi caur savu zobenu nav iemantojuši, un viņu elkonis tiem nav palīdzējis, bet Tava labā roka un Tavs elkonis un Tava vaiga gaišums, jo Tev bija labs prāts pie tiem.
4 Tú eres mi Rey o! Dios: manda saludes a Jacob.
Tu tas esi, ak Dievs, mans ķēniņš; sūti Jēkabam pestīšanu.
5 Por ti acornearemos a nuestros enemigos: en tu nombre atropellaremos a nuestros adversarios.
Ar Tevi mēs gribam sadauzīt savus ienaidniekus, Tavā vārdā gribam samīt, kas mums ceļas pretim.
6 Porque no confiaré en mi arco, ni mi espada me salvará.
Jo es neceru uz savu stopu, un mans zobens man nevar palīdzēt.
7 Porque tú nos has guardado de nuestros enemigos: y a los que nos aborrecieron, has avergonzado.
Bet Tu mūs izglābi no mūsu pretiniekiem, un Tu mūsu ienaidniekus lieci kaunā.
8 En Dios nos alabamos todo el día; y para siempre loaremos tu nombre. (Selah)
Ar Dievu mēs lielāmies cauru dienu un pateicamies Tavam vārdam mūžīgi. (Sela)
9 También nos has desechado, y nos has hecho avergonzar; y no sales en nuestros ejércitos.
Bet nu Tu mūs atstūmi un lieci mūs kaunā un neizej ar mūsu karaspēku.
10 Hicístenos volver atrás del enemigo: y los que nos aborrecieron, nos saquearon para sí.
Tu mūs dzeni atpakaļ priekš mūsu pretiniekiem, ka mūsu ienaidnieki mūs aplaupa.
11 Pusístenos como a ovejas para comer: y esparcístenos entre las naciones.
Tu mūs nodevi kā avis par barību, un mūs izkaisi starp pagāniem.
12 Has vendido a tu pueblo de balde; y no pujaste en sus precios.
Tu pārdevi Savus ļaudis pa velti, un nespriedi priekš viņiem nekādas maksas.
13 Pusístenos por vergüenza a nuestros vecinos, por escarnio y por burla a nuestros al derredores.
Tu mūs cēli par apsmieklu mūsu kaimiņiem, par nievāšanu un apmēdīšanu tiem, kas ir ap mums.
14 Pusístenos por proverbio entre las naciones; por movimiento de cabeza en los pueblos.
Tu mūs dari par sakāmu vārdu starp pagāniem, ka tautas par mums galvu krata.
15 Cada día mi vergüenza está delante de mí, y la confusión de mi rostro me cubre,
Cauru dienu mans negods man ir klāt, un kauns apklāj manu vaigu
16 De la voz del que me avergüenza y deshonra; del enemigo, y del que se venga.
Mēdītāju un zaimotāju valodas pēc, ienaidnieku un atriebēju dēļ.
17 Todo esto nos ha venido, y no nos hemos olvidado de ti; y no hemos faltado a tu concierto.
Viss tas mums uzgājis, taču mēs Tevi neesam aizmirsuši, nedz viltīgi darījuši pret Tavu derību.
18 No se ha vuelto atrás nuestro corazón; y no se han apartado nuestros pasos de tus caminos;
Mūsu sirds nav atpakaļ griezusies, nedz mūsu soļi noklīduši no Taviem ceļiem,
19 Cuando nos quebrantaste en el lugar de los dragones, y nos cubriste con sombra de muerte.
Ka Tu mūs tā satriec zvēru vidū, un mūs apklāj ar nāves ēnu.
20 Si nos olvidásemos del nombre de nuestro Dios; y si alzásemos nuestras manos a dios ajeno;
Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva vārdu, un pacēluši savas rokas uz kādu svešu dievu,
21 ¿Dios no demandaría esto? porque él conoce los secretos del corazón.
Vai Dievs to nevarētu samanīt? Jo Viņš zina sirds noslēpumus.
22 Porque por tu causa nos matan cada día; somos tenidos como ovejas para el degolladero.
Bet Tevis pēc mēs topam nāvēti visaugošu dienu, un topam turēti līdzi kaujamām avīm.
23 Despierta, ¿por qué duermes, Señor? Despierta, no te alejes para siempre.
Uzmosties, Kungs, kāpēc Tu guli? Mosties, neatstum mūžīgi.
24 ¿Por qué escondes tu rostro, y te olvidas de nuestra aflicción, y de nuestra opresión?
Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un aizmirsti mūsu bēdas un mokas?
25 Porque nuestra alma se ha agobiado hasta el polvo: nuestro vientre está pegado con la tierra.
Jo mūsu dvēsele ir nospiesta pīšļos, mūsu vēders līp pie zemes.
26 Levántate para ayudarnos; y redímenos por tu misericordia.
Celies mums par palīgu, un izglāb mūs Savas žēlastības dēļ.