< Proverbios 29 >

1 El hombre que reprendido endurece la cerviz, de repente será quebrantado: ni habrá para él medicina.
Vīrs, kas pārmācīts, tomēr ciets, taps piepeši salauzts, un nebūs, kas dziedina.
2 Cuando los justos dominan, el pueblo se alegra: mas cuando domina el impío, el pueblo gime.
Kad taisnie iet vairumā, tad ļaudis priecājās; bet kad bezdievīgais valda, tad ļaudis nopūšās.
3 El hombre que ama la sabiduría, alegra a su padre: mas el que da de comer a rameras, perderá la hacienda.
Kas gudrību mīļo, iepriecina savu tēvu; bet kas ar maukām pinās, tas izplītē savu mantu.
4 El rey con el juicio afirma la tierra: mas el hombre amigo de presentes, la destruirá.
Caur tiesu un taisnību ķēniņš dara valsti pastāvam; bet kas dāvanas plēš, tas to izposta.
5 El hombre que lisonjea a su prójimo, red tiende delante de sus pasos.
Kas otram mīksti pieglaužas, met tīklu viņa soļiem.
6 Por la prevaricación del hombre malo hay lazo: mas el justo cantará, y se alegrará.
Bezdievīgais savaldzinājās savos grēkos, bet taisnais priecājās un līksmojās.
7 Conoce el justo el derecho de los pobres: mas el impío no entiende sabiduría.
Taisnais ņem vērā nabaga žēlošanos; bezdievīgais par to nemaz nebēdā.
8 Los hombres burladores enlazan la ciudad: mas los sabios apartan el furor.
Kam viss tik smiekls, sakurina pilsētu; bet gudrie apslāpē kaislību.
9 Si el hombre sabio contendiere con el insensato, que se enoje, o que se ría, no tendrá reposo.
Gudrs ar ģeķi pie tiesas, tad skaistās, tad smejas, galā netiek.
10 Los hombres sangrientos aborrecen al perfecto: mas los rectos buscan su contentamiento.
Asins vīri ienīst bezvainīgo, bet taisnie rūpējās par viņa dvēseli.
11 Todo su espíritu echa fuera el insensato: mas el sabio al fin le sosiega.
Ģeķis izkrata visu savu padomu, bet gudrs vīrs to patur pie sevis.
12 Del señor que escucha la palabra mentirosa, todos sus criados son impíos.
Kungs, kas uz meliem klausa, tam visi kalpi blēži.
13 El pobre y el usurero se encontraron: Jehová alumbra los ojos de ambos.
Nabagi un mantas plēsēji sastop viens otru; abiem Tas Kungs dod acu gaismu.
14 El rey que juzga con verdad a los pobres, su trono será firme para siempre.
Ķēniņš, kas nabagiem nes taisnu tiesu, tā goda krēsls pastāvēs mūžīgi.
15 La vara y la corrección dan sabiduría: mas el muchacho suelto avergonzará a su madre.
Rīkste un pārmācība dod gudrību; bet bērns savā vaļā dara mātei kaunu.
16 Cuando los impíos son muchos, mucha es la prevaricación: mas los justos verán su ruina.
Kur bezdievīgie iet vairumā, tur vairojās grēki; bet taisnie redzēs viņu krišanu.
17 Corrige a tu hijo, y darte ha descanso; y dará delicias a tu alma.
Pārmāci savu dēlu, tad tev būs prieks no viņa un tavai dvēselei līksmība.
18 Sin profecía el pueblo será disipado: mas el que guarda la ley, bienaventurado él.
Kur Dieva mācības nav, tur ļaudis nevaldāmi; bet svētīgs, kas mācību sargā.
19 El siervo no será castigado con palabras; porque entiende, y no responde.
Kalps ar vārdiem nav mācams; lai gan labi prot, taču neklausa,
20 ¿Has visto hombre ligero en sus palabras? mas esperanza hay del insensato que de él.
Kad tu vīru redzi, kam veikla mēle, tad no muļķa vairāk cerības nekā no tāda.
21 El que regala a su siervo desde su niñez, a la postre será su hijo.
Kad kalpu no pirmā gala izlutina, tad pēcgalā grib būt par pašu dēlu.
22 El hombre enojoso levanta contiendas; y el furioso muchas veces peca.
Ātrs cilvēks saceļ bāršanos, un sirdīgs vīrs padara daudz grēku.
23 La soberbia del hombre le abate; y al humilde de espíritu sustenta la honra.
Cilvēka lepnība viņu gāzīs, bet pazemīgs gars panāks godu.
24 El compañero del ladrón aborrece su vida; oirá maldiciones, y no le denunciará.
Kas ar zagli dalās, tas ienīst savu dvēseli; viņš dzird Dieva lāstus un nepierāda.
25 El temor del hombre pondrá lazo: mas el que confía en Jehová será levantado.
Priekš cilvēkiem drebēt ieved valgos; bet kas uz To Kungu paļaujas, ir drošā vietā.
26 Muchos buscan el favor del príncipe: mas el juicio de cada uno de Jehová es.
Daudzi meklē valdnieka vaigu; bet no Tā Kunga nāk katram tā tiesa.
27 Abominación es a los justos el hombre inicuo: mas abominación es al impío el de rectos caminos.
Netaisnais riebj taisniem, un kas bezvainīgs savā ceļā, riebj bezdievīgam.

< Proverbios 29 >