< Proverbios 2 >
1 Hijo mío, si tomares mis palabras, y guardares mis mandamientos dentro de ti,
Mans bērns, ja tu pieņemsi manus vārdus, un sirdī glabāsi manu mācību,
2 Haciendo estar atento tu oído a la sabiduría: si inclinares tu corazón a la prudencia:
Savu ausi griezt uz gudrību un savu sirdi uz atzīšanu,
3 Si clamares a la inteligencia; y a la prudencia dieres tu voz:
Tiešām, ja tu atzīšanas lūgsies un savu balsi pacelsi pēc saprašanas,
4 Si como a la plata, la buscares, y como a tesoros la escudriñares:
Ja tu viņu meklēsi kā sudrabu un tai pakaļ dzīsies kā mantai;
5 Entonces entenderás el temor de Jehová; y hallarás el conocimiento de Dios.
Tad tu sapratīsi Tā Kunga bijāšanu un atradīsi Dieva atzīšanu;
6 Porque Jehová da la sabiduría; y de su boca viene el conocimiento, y la inteligencia.
(Jo Tas Kungs dod gudrību, no viņa mutes nāk atzīšana un saprašana:
7 El guarda el ser a los rectos: es escudo a los que caminan perfectamente,
Viņš taisniem paglabā labklāšanos un ir par bruņām tiem, kas bezvainībā staigā,
8 Guardando las veredas del juicio; y el camino de sus misericordiosos guardará.
Sargādams taisnības ceļus un pasargādams savu taisno tekas; )
9 Entonces entenderás justicia, juicio, y equidad, y todo buen camino.
Tad tu atzīsi, kas taisnība un tiesa, un kas skaidrība un ceļš uz visu labu,
10 Cuando la sabiduría entrare en tu corazón, y la ciencia fuere dulce a tu alma;
Ja gudrība nāks tavā sirdī, un atzīšana tavai dvēselei būs mīļa,
11 Consejo te guardará, inteligencia te conservará.
Tad labs padoms tevi pasargās un saprašana tevi paglabās,
12 Para escaparte del mal camino, del hombre que habla perversidades:
Ka tā tevi izglābj no ļauna ceļa, no vīra, kas netiklību runā,
13 Que dejan las veredas derechas, por andar por caminos tenebrosos:
Kas atstājuši skaidrības ceļus, staigā pa tumsības ceļiem,
14 Que se alegran haciendo mal: que se huelgan en malas perversidades:
Kas priecājās ļaunu darīt un prieku atrod netiklībā un viltībā,
15 Cuyas veredas son torcidas, y ellos torcidos en sus caminos:
Kuru ceļi ir greizi, un kas savās tekās netikli;
16 Para escaparte de la mujer extraña, de la ajena que ablanda sus razones:
Ka tā tevi izglābj no svešas sievas, no svešnieces ar mīkstiem vārdiem,
17 Que desampara al príncipe de su mocedad; y se olvida del concierto de su Dios.
Kas atstāj savas jaunības vīru, un aizmirst sava Dieva derību;
18 Por lo cual su casa está inclinada a la muerte, y sus veredas van hacia los muertos.
(Jo viņas nams pašķiebjās uz nāvi, un viņas ceļi pie miroņiem;
19 Todos los que a ella entraren, no volverán: ni tomarán las veredas de la vida.
Visi, kas pie tās ieiet, negriežas atpakaļ, nedz atrod dzīvības ceļus; )
20 Para que andes por el camino de los buenos; y guardes las veredas de los justos.
Ka, lai tu staigā pa labo ceļiem un sargi taisno tekas;
21 Porque los rectos habitarán la tierra, y los perfectos permanecerán en ella.
Jo taisnie dzīvos zemē, un sirdsskaidrie tur paliks;
22 Mas los impíos serán cortados de la tierra; y los prevaricadores serán de ella desarraigados.
Bet bezdievīgie no zemes taps izdeldēti, un kas ticību netur, no tās taps izsakņoti.