< Job 6 >

1 Y respondió Job, y dijo:
Ījabs atbildēja un sacīja:
2 ¡Oh si se pesasen al justo mi queja y mi tormento, y fuesen alzadas igualmente en balanza!
Kaut manas vaimanas ar svaru svērtu un turpretī manas bēdas svaru kausā liktu!
3 Porque [mi tormento] pesaría más que la arena de la mar: y por tanto mis palabras son cortadas.
Jo tās tagad ir grūtākas nekā jūras smiltis, tāpēc mana mute muld.
4 Porque las saetas del Todopoderoso están en mí, cuyo veneno bebe mi espíritu; y terrores de Dios me combaten.
Jo tā Visuvarenā bultas ir iekš manis, mans gars dzer viņu ugunis, Dieva briesmas karo pret mani.
5 ¿Por ventura gime el asno montés junto a la yerba? ¿O brama el buey junto a su pasto?
Vai gan meža ēzelis zviedz, kad tam ir zāle? Vai vērsis mauj, kad tam sava barība?
6 ¿Comerse ha lo desabrido sin sal? ¿o habrá gusto en la clara del huevo?
Vai jēlu var ēst bez sāls? Vai ir gardums olas baltumā?
7 Las cosas que mi alma no quería tocar antes, ahora por los dolores son mi comida.
Ko mana dvēsele negribēja aizskart, tā nu ir mana bēdu barība.
8 ¡Quién me diese que viniese mi petición, y que Dios me diese lo que espero!
Kaut mana lūgšana notiktu, un Dievs man dotu, ko es gaidu,
9 ¡Y que Dios quisiese quebrantarme; y que soltase su mano, y me despedazase!
Kaut Dievs mani sadauzītu, kaut tas Savu roku izstieptu un mani satriektu!
10 Y en esto crecería mi consolación, si me asase con dolor sin tener misericordia: no que haya contradicho las palabras del Santo.
Tas man vēl būtu par prieku, un es vēl savās nežēlīgās sāpēs būtu līksms, ka neesmu aizliedzis tā Svētā vārdus.
11 ¿Qué es mi fortaleza, para esperar aun? ¿Y qué es mi fin, para dilatar mi vida?
Kāds ir mans spēks, ka es vēl varētu cerēt, un kāds ir mans gals, ka manai dvēselei būtu jāpaciešās?
12 ¿Mi fortaleza, es la de las piedras? ¿o mi carne, es de acero?
Vai mans spēks ir akmeņu spēks, vai mana miesa ir varš?
13 ¿No me ayudo cuánto puedo? ¿y con todo eso el poder me falta del todo?
Vai man palīga netrūkst pavisam, un vai man padoms nav visai pagalam?
14 El atribulado es consolado de su compañero: mas el temor del Omnipotente es dejado.
Izsamisušam žēlastības vajag no sava drauga, citādi tas arī tā Visuvarenā bijāšanu atmet.
15 Mis hermanos me han mentido como arroyo; pasáronse como las riberas impetuosas,
Mani brāļi mani pieviļ kā strauts, kā strauta ūdeņi, kas notek;
16 Que están escondidas por la helada, y encubiertas con nieve,
Sajukuši tie bija ar ledu, un sasniguši ar sniegu, -
17 Que al tiempo del calor son deshechas; y en calentándose, desaparecen de su lugar.
Tai laikā, kad karstums tos spiež, tad tie izsīkst, kad karsts metās, tad tie iznīkst no savas vietas.
18 Apártanse de las sendas de su camino, suben en vano, y se pierden.
Viņu ceļi griežas sānis, tie iet uz tuksnesi un izzūd.
19 Miráron las los caminantes de Temán, los caminantes de Sabá esperaron en ellas:
Uz tiem skatās ceļa ļaudis no Temas un cer Šebas ceļa gājēji.
20 Mas fueron avergonzados por su esperanza; porque vinieron hasta ellas, y se hallaron confusos.
Tie paliek kaunā ar tādu cerību un nosarkst, tur nonākdami.
21 Ahora ciertamente vosotros sois como ellas: que habéis visto el tormento, y teméis.
Tiešām nu jūs neesat it nekas, redzat briesmas un iztrūcinājāties.
22 ¿Héos dicho: Traédme, y de vuestro trabajo pagád por mí,
Vai es jeb kad sacīju: nesiet man un dodiet man dāvanas no sava padoma?
23 Y librádme de mano del angustiador, y redimídme del poder de los violentos?
Jeb glābiet mani no ienaidnieka rokas un pestījiet mani no varas darītāju rokas?
24 Enseñádme, y yo callaré; y hacédme entender en que he errado.
Mācat mani, es cietīšu klusu, un pierādiet man, kur es maldījies.
25 ¡Cuán fuertes son las palabras de rectitud! ¿y qué reprende, el que reprende de vosotros?
Cik spēcīgi ir taisni vārdi, bet ko norāj jūsu rāšana;
26 ¿No estáis pensando las palabras para reprender; y echáis al viento palabras perdidas?
Vai jūs esat apņēmušies vārdus aprāt? Vējam pieder izsamisuša vārdi.
27 También os arrojáis sobre el huérfano; y hacéis hoyo delante de vuestro amigo.
Vai arī bāriņam gribat valgus mest un bedri rakt savam tuvākam.
28 Ahora pues, si queréis, mirád en mí: y ved si mentiré delante de vosotros.
Bet nu, lūdzami, uzlūkojiet mani, jums acīs tiešām es nemelošu.
29 Tornád ahora, y no haya iniquidad; y volvéd aun a mirar por mi justicia en esto:
Atbildiet jel, lai nenotiek netaisnība, atbildiet, jo mana taisnība vēl stāv.
30 Si hay iniquidad en mi lengua: o si mi paladar no entiende los tormentos.
Vai tad uz manas mēles būs netaisnība, vai mana mute nemanīs, kas ir blēdība?

< Job 6 >