< Job 23 >
1 Y respondió Job, y dijo:
Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
2 Hoy también hablaré con amargura, y será más grave mi llaga que mi gemido.
Vēl šodien man jātiepjas manās vaimanās, tā roka uz manis ir smagāka, nekā manas nopūtas.
3 ¡Quién diese que le conociese, y le hallase! yo iría hasta su trono.
Ak kaut es Viņu zinātu atrast un varētu aiztikt līdz Viņa krēslam.
4 Ordenaría juicio delante de él, y mi boca henchiría de argumentos.
Es Viņam liktu priekšā savu lietu un raudzītu pierādīt savu taisnību.
5 Yo sabría lo que él me respondería, y entendería lo que me dijese.
Es gribētu dzirdēt tos vārdus, ko Viņš man atbildētu, un vērā ņemt, ko Viņš man sacītu:
6 ¿Pleitearía conmigo con multitud de fuerza? No: antes él la pondría en mí.
Vai Viņš pēc Sava lielā spēka ar mani tiesāsies? Nē, Viņš klausīsies uz mani.
7 Allí el recto disputaría con él; y escaparía para siempre de él que me condena.
Tad taisns ar Viņu tiesātos, un es mūžam taptu izglābts no sava soģa.
8 He aquí, yo iré al oriente, y no le hallaré, y al occidente, y no le entenderé.
Bet, ja es eju pret rītiem, tad Viņa tur nav, ja eju pret vakariem, tad Viņu nemanu.
9 Si al norte él obrare, yo no le veré: al mediodía se esconderá, y no le veré.
Ja Viņš ziemeļos dara Savu darbu, tad es Viņu neraugu, ja Viņš nogriežas uz dienasvidu, tad es Viņu neredzu.
10 Mas él conoció mi camino: probóme, y salí como oro.
Bet Viņš zina manu ceļu; ja Viņš mani pārbaudītu, tad es taptu atrasts kā zelts.
11 Mis pies tomaron su rastro: guardé su camino, y no me aparté.
Mana kāja turējās Viņa pēdās, es Viņa ceļu esmu sargājis un neesmu atkāpies.
12 Del mandamiento de sus labios nunca me quité: las palabras de su boca guardé más que mi comida.
No Viņa lūpu pavēles es neesmu atkāpies, Viņa mutes vārdus es vairāk esmu glabājis nekā savu padomu.
13 Y si él se determina en una cosa, ¿quién le apartará? Su alma deseó, e hizo.
Bet kad Viņš uz ko pastāv, kas Viņu novērsīs? Ko Viņš grib, to Viņš dara.
14 Por tanto él acabará lo que ha determinado de mí; y muchas cosas como estas hay en él.
Jo Viņš izdara, ko Viņš par mani nodomājis, un vēl daudz tādu padomu ir pie Viņa.
15 Por lo cual yo me espantaré delante de su rostro: consideraré, y temerle he.
Tādēļ es iztrūcinājos priekš Viņa vaiga; kad es to apdomāju, tad es bīstos Viņa priekšā.
16 Dios ha enternecido mi corazón, y el Omnipotente me ha espantado.
Tas stiprais Dievs manu sirdi darījis bailīgu, un tas Visuvarenais mani iztrūcinājis.
17 ¿Por qué yo no fui cortado delante de las tinieblas, y cubrió con oscuridad mi rostro?
Jo tādā tumsībā es vēl neesmu izdeldēts, lai gan tumsa manu vaigu apklājusi.