< Salmos 77 >
1 Mi voz se levanta a ʼElohim y clamaré. Mi voz se levanta a ʼElohim, Y Él me oirá.
Azava dziesma, dziedātāju vadonim Jedutunam. Es saucu ar savu balsi uz Dievu un brēcu, es saucu uz Dievu, un Viņš klausās uz mani.
2 En el día de mi angustia busqué a ʼAdonay. A Él levanté mi mano de noche sin descanso. Mi alma rehusaba ser consolada.
Bēdu laikā es meklēju To Kungu, mana roka izstiepjas naktī un nenogurst, mana dvēsele negribās būt iepriecināma.
3 Me acuerdo de ʼElohim y me conmuevo. Me lamento y mi espíritu desmaya. (Selah)
Kad es Dievu pieminu, tad es nopūšos; kad es apdomāju, tad mana sirds bēdājās. (Sela)
4 Mantienes mis párpados abiertos. Estoy turbado y no puedo hablar.
Tu turi nomodā manas acis es esmu tā izmisis, ka nespēju runāt.
5 Consideré los días de antaño, Los años de tiempos pasados.
Es pieminu vecos laikus, senos gadus,
6 Recuerdo mi canto en la noche. Medito en mi corazón, Y mi espíritu escudriña:
Es atminu savu dziesmu naktī, mana sirds ir domu pilna, mans gars meklē gaismu.
7 ¿Desechará ʼAdonay para siempre, Y no volverá a ser favorable?
Vai tad Tas Kungs atstums mūžīgi un vairs nebūs žēlīgs?
8 ¿Cesó por completo su misericordia? ¿Se extinguió para siempre su promesa?
Vai tad Viņa žēlastība mitēsies mūžam? Vai tā solīšana pagalam uz bērnu bērniem?
9 ¿Olvidó ʼEL ser bondadoso? ¿En su ira retiró su compasión? (Selah)
Vai tad Dievs ir aizmirsis žēlot? Vai Viņš aizslēdzis dusmībā Savu sirds žēlastību? (Sela)
10 Entonces dije: Es mi enfermedad: Que la mano derecha de ʼElyón cambió.
Tad es saku: tās ir manas bēdas; tā Visuaugstākā labā roka to var nogriezt.
11 Me acordaré de las obras de YA, ¡Sí! Recordaré tus maravillas de antaño.
Es pieminu Tā Kunga darbus, es tiešām pieminu Tavus brīnumus no veciem laikiem.
12 Meditaré en toda tu obra, Y hablaré sobre tus proezas.
Es pārdomāju visus Tavus darbus un pieminu, ko Tu dari.
13 ¡Oh ʼElohim, santo es tu camino! ¿Cuál ʼelohim es tan grande como nuestro ʼElohim?
Ak Dievs, Tavs ceļš ir svēts; kur ir tāds liels Dievs, kā Tu, Dievs?
14 Tú eres el ʼElohim que obra maravillas. Hiciste notorio entre los pueblos tu poder.
Tu esi tas stiprais Dievs, kas brīnumus dara; Savu spēku Tu esi darījis zināmu tautu starpā.
15 Con tu poder redimiste a tu pueblo, A los hijos de Jacob y de José. (Selah)
Savus ļaudis Tu esi atpestījis ar stipru elkoni, Jēkaba un Jāzepa bērnus. (Sela)
16 Te vieron las aguas, oh ʼElohim. Las aguas te vieron y se angustiaron. Los abismos también se estremecieron.
Ūdeņi Tevi redzēja, ak Dievs! ūdeņi Tevi redzēja un drebēja, pat dziļumi trīcēja.
17 Espesas nubes derramaron agua. Los nubarrones tronaron. También tus flechas centellaron.
Biezie padebeši izgāza ūdeņus, augstie padebeši izlaida pērkonus, un Tavas bultas šaudījās.
18 El ruido de tu trueno estaba en el remolino de viento. Los relámpagos iluminaron el mundo. Tembló y se estremeció la tierra.
Tavi pērkoni rūca viesulī, zibeņi apspulgoja zemi, zeme trīcēja un drebēja.
19 Abriste tu camino en el mar Y tus senderos en las aguas caudalosas, Para que tus pisadas no fueran conocidas.
Tavs ceļš bija jūrā un Tavs gājums dziļos ūdeņos, un Tavas pēdas nebija manāmas.
20 Como un rebaño guiaste a tu pueblo Por medio de Moisés y Aarón.
Tu vadīji Savus ļaudis kā avju pulku caur Mozu un Āronu.