< Salmos 49 >
1 Oigan esto, pueblos todos, Escuchen todos los habitantes del mundo,
Nkunga bana ba babakala ba Kole kuidi pfumu minyimbidi. Luwa diambu diadi beno batu boso: Ludimba beno batu boso lunzinganga va nza yayi,
2 Tanto los humildes como los de alto nivel, Ricos y pobres juntamente.
batu baphamba ayi batu banneni, zimvuama ayi minsukami.
3 Mi boca hablará sabiduría, Y la meditación de mi corazón entendimiento.
Munuꞌama wela tuba mambu ma nduenga, mamo mantotukila mu ntimꞌama mela vana tsudukulu.
4 Inclinaré al proverbio mi oído. Declararé con el arpa mi dicho.
Ndiela balula dikutu diama mu diambu di wa zingana, mu ngitala, ndiela sudikisila nongoꞌama.
5 ¿Por qué tengo que temer en días de adversidad Cuando me rodea la iniquidad de mis adversarios,
Bila mbi mfueti monina tsisi bilumbu bi mbimbi bu bizidi, mu thangu mambimbi ma bobo beti vuna batu manzungididi e?
6 Que confían en la abundancia de sus posesiones, Y se jactan de sus inmensas riquezas?
Bantulanga diana diawu mu bima biawu ayi beti kukiniemisa mu kimvuama kiawu kiwombo.
7 Ninguno de ellos puede de algún modo redimir al hermano, Ni pagar su rescate a ʼElohim.
Mutu kalendi baka bu kuidila ko, luzingu lu mutu wunkaka, voti futa thalu yi khudulu andi kuidi Nzambi.
8 Porque la redención de su vida es costosa, Y nunca será suficiente,
Thalu yi khudulu yi luzingu yibeki luvalu lunneni, kuisi ko kadi mfutu wulenda dedakana,
9 Para que viva eternamente Y jamás pase a corrupción.
mu diambu kazinga mu zithangu zioso ayi kabika bola.
10 Porque ve que aun los sabios mueren Igual como perecen el ignorante y el necio, Y dejan a otros sus riquezas.
Bila babo beti mona ti bankua nduenga balembo fua; bivungisi ayi bivulu balembo fua mamvawu, ayi balembo biki bima biawu kuidi batu bankaka.
11 Su íntima aspiración es que sus casas sean eternas, Sus moradas, por todas las generaciones. A sus tierras dan sus nombres.
Biziami biawu biela banga zinzo ziawu mu zithangu zioso; bibuangu biawu biobi beta vuanda mu tsungi ka tsungi. Beti vana mazina mawu mu mintoto miawu bu bafuidi.
12 Pero el hombre no permanecerá con honra. Es como las bestias que perecen.
Vayi mutu, ka diambu ko beki kimvuama kazinganga buwombo ko. Dedikini banga bibulu bieti fua.
13 Esta es la senda de los necios, Y de aquellos que tras ellos aprueban sus palabras. (Selah)
Mawu mama mambu meti buila batu bobo beti tula diana mu bawu veka ayi bobo beti kuba landakana, bobo beti kikina mambu beti tuba.
14 Como un rebaño están destinados al Seol, La muerte los pastorea. Los rectos se enseñorearán de ellos por la mañana, Se consumirá su buen parecer, Y el Seol será su morada. (Sheol )
Banga nkangu wu mamemi, bakubuku mu diambu di tsi bafua; lufua luela kuba dia. Mutu widi ntima wululama wela kuba yadila va nsuka buphila buawu buela bola ku tsi bafua, thama ayi zinzo ziawu zi kipfumu. (Sheol )
15 Pero ʼElohim redimirá mi alma del poder del Seol, Porque me llevará consigo. (Selah) (Sheol )
Vayi Nzambi wela kula luzingu luama mu lulendo lu tsi bafua, bukiedika wela kuthambula mu diambu diandi veka. (Sheol )
16 No temas cuando alguno se enriquece, Cuando aumenta el esplendor de su casa.
Kadi mona tsisi mutu bu kalembo baki kimvuama kiezila ki nzo andi bu kilembo buelama.
17 Porque nada llevará al morir, Ni descenderá su esplendor tras él.
Bila kalendi nata kadi kima ko mu thangu kela fua. Kiezila kiandi kilendi kuluka yandi ko.
18 Aunque se congratule mientras vive, Aunque sea alabado porque prospera,
Bu kabedi moyo wukimona mutu wu lusakumunu ayi batu beti kuzitisa bu weti mona lusakumunu bu kabedi monanga mamboti.
19 Se irá a la generación de sus antepasados Y nunca jamás verá la luz.
Wela kuenda bata tsungi yi madise mandi; bobo balendi buela mona kiezila ko ki luzingu.
20 El hombre que vive con honor, Pero no entiende [esto], Es como las bestias que perecen.
Mutu widi kimvuama ayi kambulu diela widi banga bulu kieti fua.