< Salmos 104 >

1 Bendice, alma mía, a Yavé. ¡Oh Yavé, ʼElohim mío, cuánto te has engrandecido! Estás cubierto de esplendor y majestad.
Teici To Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, Tu esi ļoti liels, ar augstību un godību aptērpies.
2 Te cubres como con un manto de luz. Extiendes el cielo como una cortina.
Tu ģērbies gaišumā kā apģērbā; tu izklāj debesis kā telti.
3 Él coloca sobre las aguas las vigas de sus altas moradas. Él convierte las nubes en su carroza. Él anda sobre las alas del viento.
Tu ūdeņus augstībā sev lieci par grīdu, tu dari padebešus par saviem ratiem, tu staigā uz vēja spārniem.
4 Él designa los vientos como sus mensajeros, Y las llamas de fuego, como sus ministros.
Tu dari vējus par Saviem eņģeļiem un uguns liesmas par Saviem sulaiņiem.
5 Él estableció la tierra sobre sus cimientos Para que no sea sacudida.
Zemi Tu esi dibinājis uz viņas pamatiem, ka tā nešaubās ne mūžam.
6 Le colocaste como una ropa el abismo. Las aguas estaban sobre las montañas.
Ar jūras dziļumiem Tu to apsedzis kā ar apģērbu, ūdeņi stāvēja pār kalniem.
7 A tu reprensión huyeron, Se precipitaron al estruendo de tu trueno.
No Taviem draudiem tie bēga, no Tava pērkona tie steidzās projām;
8 Subieron las montañas, Bajaron los valles al lugar que estableciste para ellos.
Kalni cēlās un lejas nogrima tai vietā, ko Tu tām biji licis.
9 Les fijaste un límite que no traspasarán, De manera que no volverán a cubrir la tierra.
Tu esi licis robežas, tās tie (ūdeņi) nepārkāps un zemi vairs neapklās.
10 Él envía manantiales por los valles. Ellos fluyen entre las montañas.
Tu izvadi avotus pa ielejām, ka tie tek starp kalniem.
11 Dan de beber a todas las bestias del campo. Mitigan su sed los asnos monteses.
Tie dzirdina visus lauka zvērus, tur atdzeras meža ēzeļi.
12 Junto a ellos habitan las aves del cielo. Elevan voces entre las ramas.
Pie tiem mīt debesputni, zaros tie dzied.
13 Él riega las montañas desde sus altas cámaras. Con el fruto de las obras de Él está saciada la tierra.
Tu slapini kalnus no augšienes; ar augļiem, ko Tu radi, zeme top piepildīta.
14 Él desarrolla el pasto para el ganado, Y la vegetación para el servicio del hombre De tal modo que saque alimento de la tierra,
Tu liec zālei augt priekš lopiem un sējai cilvēkam par labu, lai nāk maize no zemes
15 Y vino que alegra el corazón del hombre, El aceite para que brille su semblante Y el pan que sustenta la vida del hombre.
Un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, ka viņa vaigs top skaistāks nekā no eļļas, un ka maize spēcina cilvēka sirdi.
16 Los árboles de Yavé beben su savia, Los cedros del Líbano que Él plantó,
Tā Kunga koki top papilnam slacināti, ciedra koki uz Lībanus, ko Viņš ir dēstījis.
17 Donde las aves construyen sus nidos, La cigüeña, cuya casa está en los cipreses,
Tur putni dara ligzdas un stārķi dzīvo uz priedēm.
18 Las altas montañas para las cabras monteses, Las peñas, madrigueras de los conejos.
Augstie kalni ir priekš mežu kazām, klintis kalna āpšiem par patvērumu.
19 Él hizo la luna para las estaciones. El sol conoce el punto de su ocaso.
Tu esi darījis mēnesi laikmetiem, saule zin savu noiešanu.
20 Pones la oscuridad y es de noche. En ella corretean todos los animales del bosque.
Tu dari tumsu, ka nakts metās; tad kustās visi meža zvēri.
21 Los leoncillos rugen tras la presa Y buscan de ʼEL su comida.
Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma, meklēdami savu barību no Dieva.
22 Al salir el sol se retiran Y se echan en sus guaridas.
Un kad saule lec, tad tie atkal aizbēg un apguļas savās alās.
23 Sale el hombre a su trabajo, A su labor hasta el anochecer.
Tad cilvēks iziet pie sava darba, pie sava lauka darba līdz vakaram.
24 ¡Cuán innumerables son tus obras, oh Yavé! Hiciste todas ellas con sabiduría. La tierra está llena de tus posesiones.
Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Tos visus Tu esi darījis ar gudrību, - zeme ir Tava padoma pilna.
25 Ahí está el grande y ancho mar, Donde hay enjambre de incontables animales, Tanto pequeños como grandes.
Redzi, jūra, liela un plata uz abējām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā pulkā visādi zvēri, lieli, mazi.
26 Allí navegan los barcos, [Y el ]cocodrilo que formaste para que juguetee en él.
Tur iet lielas laivas un Levijatans, ko Tu esi radījis, tur dzīvoties.
27 Todos ellos esperan en Ti Para que les des su comida en su tiempo.
Tie visi uz Tevi gaida, ka Tu tiem barību dodi savā laikā.
28 Les das, ellos recogen. Abres tu mano, Y se sacian con lo bueno.
Kad Tu tiem dod, tad tie salasa; kad Tu Savu roku atveri, tad tie ar labumu top pieēdināti.
29 Ocultas tu rostro Y ellos se desmayan. Les retiras su aliento, Y ellos expiran y vuelven a su polvo.
Tu apslēpi Savu vaigu, tad tie iztrūkstas; Tu atņem viņiem dvašu, tad tie mirst un paliek atkal par pīšļiem.
30 Envías tu aliento, Son creados, Y renuevas la superficie de la tierra.
Tu sūti Savu Garu, tad tie top radīti, un Tu atjauno zemes ģīmi.
31 ¡Sea la gloria de Yavé para siempre! ¡Que se alegre Yavé en sus obras!
Tā Kunga godība paliek mūžīgi; Tas Kungs priecājās par Saviem darbiem.
32 Él mira a la tierra, Y ella tiembla, Él toca las montañas, Y ellas humean.
Viņš uzlūko zemi, tad tā dreb; Viņš aizskar kalnus, tad tie kūp.
33 A Yavé cantaré en mi vida, Mientras tenga vida cantaré salmos a mi ʼElohim.
Es dziedāšu Tam Kungam, kamēr es dzīvoju; es slavēšu savu Dievu ar dziesmām, kamēr šeit esmu.
34 Sea agradable a Él mi meditación. Yo me regocijaré en Yavé.
Manas domas Viņam lai patīk; es priecāšos iekš Tā Kunga.
35 Sean exterminados de la tierra los pecadores Y los perversos dejen de ser. ¡Bendice, alma mía, a Yavé! ¡Alaben a YA!
Grēcinieki no zemes lai izzūd un bezdievīgo lai vairs nav. Teici To Kungu, mana dvēsele, Alleluja.

< Salmos 104 >