< Job 31 >
1 Hice un pacto con mis ojos. ¿Cómo podría entonces fijar mi mirada en una doncella?
Es derību esmu derējis ar savām acīm, ka man nebija uzlūkot sievieti.
2 ¿Cuál sería la recompensa de ʼEloah desde arriba o la herencia de ʼEL-Shadday desde las alturas?
Bet kādu daļu Dievs man dod no augšienes, jeb kādu mantību tas Visuvarenais no debesīm?
3 ¿No es la calamidad para el perverso, y el desastre para los que obran iniquidad?
Vai netaisnam nepienākas nelaime un ļauna darītājam nedienas?
4 ¿No observa Él mis caminos y cuenta todos mis pasos?
Vai Viņš neredz manus ceļus, vai Viņš neskaita visus manus soļus?
5 Si anduve con vanidad y mi pie se apresuró al engaño,
Ja esmu dzinis netaisnību un mana kāja steigusies uz nelietību, -
6 sea yo pesado en balanza justa, y conozca ʼEloah a mi integridad.
Lai Viņš mani nosver taisnā svaru kausā, tad Dievs atzīs manu nenoziedzību.
7 Si mi paso se apartó del camino, mi corazón se fue tras mis ojos o si alguna mancha se pegó a mis manos,
Ja mani soļi no ceļa noklīduši, un mana sirds dzinusies pakaļ manām acīm, ja kas pielipis pie manām rokām:
8 siembre yo y coma otro. Sea arrancada mi cosecha.
Tad lai es sēju, un cits to ēd, un mani iedēsti lai top izsakņoti.
9 Si mi corazón fue seducido por una mujer y aceché a la puerta de mi prójimo,
Ja mana sirds ļāvās apmānīties sievas dēļ un ja esmu glūnējis pie sava tuvākā durvīm,
10 muela mi esposa para otro y sobre ella se encorven otros.
Tad lai mana sieva maļ citam, un svešs lai pie tās pieglaužas.
11 Porque eso sería una lujuriosa perversidad y una iniquidad castigada por los jueces,
Jo šī ir negantība un noziegums priekš tiesnešiem.
12 un fuego que consume hasta el Abadón, que arrancaría toda mi hacienda.
Jo tas ir uguns, kas rij līdz pašai ellei un būtu izsakņojis visu manu padomu. ()
13 Si menosprecié el derecho de mi esclavo o de mi esclava, cuando ellos tenían una queja contra mí,
Ja esmu nicinājis sava kalpa vai savas kalpones tiesu, kad tiem kas bija pret mani:
14 ¿qué haré cuando ʼEL me levante? ¿Qué le responderé cuando me llame a cuentas?
Ko es tad varētu darīt, kad tas stiprais Dievs celtos, un kad Viņš meklētu, ko es varētu atbildēt?
15 El que me formó en el vientre, ¿no lo formó también a él? ¿No nos formó el mismo en la matriz?
Vai Tas, kas mani radījis mātes miesās, nav radījis viņu arīdzan? Vai Tas pats mūs miesās nav sataisījis(viena veida)?
16 Si estorbé el anhelo de los pobres o hice desfallecer los ojos de la viuda,
Ja nabagam esmu liedzis, kad tam gribējās, vai licis izīgt atraitnes acīm,
17 o comí mi bocado a solas y el huérfano no comió de él,
Ja esmu ēdis savu kumosu viens pats, tā ka bāriņš no tā arī nebūtu ēdis, -
18 aunque desde mi juventud creció conmigo como con un padre y lo guié desde el seno materno,
Jo no manas jaunības viņš pie manis ir uzaudzis kā pie tēva, un no savas mātes miesām es viņu esmu žēlojis, -
19 si vi a algún vagabundo sin ropas o algún menesteroso sin algo con lo cual cubrirse,
Ja esmu redzējis kādu bojā ejam, kam drēbju nebija, un ka nabagam nebija apsega;
20 y sus órganos internos no me bendijeron al calentarse con el vellón de mis ovejas,
Ja viņa gurni man nav pateikušies, kad viņš bija sasilis no manu jēru ādām;
21 si alcé mi mano contra el huérfano cuando me vi apoyado en la puerta,
Ja savu roku esmu pacēlis pret bāriņu, kad es redzēju savu palīgu vārtos:
22 despréndase mi brazo del hombro y descoyúntese mi brazo de su hueso.
Tad lai mans elkonis atkrīt no pleca un mana roka lai nolūst no stilba.
23 Porque temo el castigo de ʼEL, pues ante su majestad nada puedo hacer.
Jo mani biedina Dieva sods un Viņa augstības priekšā esmu nespēcīgs.
24 Si fijé mi confianza en el oro y al metal precioso dije: Tú eres mi esperanza,
Ja uz zeltu esmu licis savu cerību, vai uz šķīstu zeltu sacījis: mans patvērums;
25 si me complací por mis grandes riquezas y porque mi mano ganó mucho,
Ja esmu priecājies, ka man liela manta un ka mana roka ko laba sakrājusi;
26 si miré al sol resplandeciente o a la luna que se desplazaba en su esplendor,
Ja saules gaišumu esmu uzlūkojis, kad tas spīdēja, vai mēnesi, kad tas spoži tecēja,
27 si mi corazón fue seducido en secreto y mi boca les envió un beso con la mano,
Un mana sirds būtu ļāvusies pievilties, ka savu roku no mutes uz tiem būtu pacēlis (tos godināt);
28 también sería iniquidad digna de castigo, por negar al ʼEL que está en lo alto.
Tas arī būtu noziegums priekš tiesnešiem, jo es būtu aizliedzis Dievu augstībā.
29 ¿Me alegré de la ruina del que me aborrecía o salté de júbilo porque el mal cayó sobre él?
Ja esmu priecājies par sava nīdētāja nelaimi un lēkājis, kad posts to aizņēma.
30 ¡No! Nunca dejé que mi boca pecara, ni al maldecir al enemigo, ni al hacer una imprecación para que muriera.
Jo es savai mutei neļāvu grēkot, ka es viņa dvēseli būtu lādējis, -
31 Decían los esclavos de mi casa: ¿Quién no se sació con su carne?
Ja manai saimei nebija jāsaka: vai kāds pie viņa galda gaļas nav paēdis?
32 El forastero no pasaba la noche en la calle. Yo abría mis puertas al viajero.
Svešiniekam nebija jāpaliek par nakti ārā, savas durvis es atdarīju pret ceļa pusi -
33 Si encubrí mis transgresiones como Adán y oculté la iniquidad en mi seno
Ja kā Ādams esmu apklājis savus pārkāpumus, savu noziegumu apslēpdams savā sirdī
34 por temor a la muchedumbre, o porque el desprecio de la gente me intimidó y no salí a la puerta.
Ka man bija bail no tā lielā pulka, vai ka radu pelšana man biedēja, ka es klusu turējos, negāju ārā pa durvīm -
35 ¡Ojalá me escuchara! ¡Ciertamente aquí está mi firma! ¡Que ʼEL-Shadday me responda!
Ak kaut man būtu, kas mani klausītu! redzi, še mans raksts, lai Dievs man atbild, un tas raksts, ko mans pretinieks rakstījis!
36 Ciertamente lo llevaría sobre mi hombro y me lo ataría a la cabeza como una corona.
Tiešām, uz saviem kamiešiem es to gribu nest, to sev gribu apsiet kā kroni.
37 Le rendiría cuenta de todos mis pasos, y como a un príncipe me acercaría ante Él.
Visus savus soļus es tam gribu izstāstīt, kā valdnieks es pie tā gribu pieiet -
38 Si mi tierra clama contra mí y lloran sus surcos junto a ella,
Ja mans tīrums par mani kliedz, un viņa vagas kopā raud,
39 si comí su fruto sin pagar o afligí a sus labradores,
Ja es viņa augļus esmu velti ēdis un arāju dvēselei licis nopūsties:
40 crezcan abrojos en lugar de trigo y cizaña en vez de cebada. Aquí terminan las palabras de Job.
Tad lai man aug dadži kviešu vietā un ērkšķi miežu vietā! Tā Ījaba vārdi beidzās.