< Proverbios 31 >
1 Las palabras del rey Lemuel: la revelación que le enseñó su madre:
Ķēniņa Lemuēļa vārdi, tā mācība, ko viņa māte tam mācīja.
2 “¡Oh, hijo mío! ¡Oh, hijo de mi vientre! ¡Oh, hijo de mis votos!
Ak, mans dēls! ak manas miesas dēls! tu manu solījumu dēls.
3 No des tu fuerza a las mujeres, ni tus caminos a lo que destruye a los reyes.
Nedod sievām savu spēku, nedz savu ceļu tām, kas ķēniņus samaitā.
4 No es para reyes, Lemuel, no es para los reyes beber vino, ni que los príncipes digan: “¿Dónde está la bebida fuerte?
Ķēniņiem nebūs, ak Lemuēl, ķēniņiem nebūs vīna dzert, nedz valdniekiem stipra dzēriena iekārot,
5 para que no beban y se olviden de la ley, y pervierten la justicia debida a quien está afligido.
Ka dzerdami neaizmirst likumus, un nepārgroza tiesu visiem sērdieņiem.
6 Da de beber fuerte al que está a punto de perecer, y el vino a los amargados de alma.
Dodiet stipru dzērienu tam, kas iet bojā, un vīnu, kam noskumusi sirds:
7 Que beba y se olvide de su pobreza, y no recordar más su miseria.
Tāds lai dzer, ka aizmirst savu nabadzību, un vairs nepiemin savas bēdas.
8 Abre la boca para el mudo, en la causa de todos los que quedan desolados.
Atdari savu muti par mēmo un par visiem, kas ir atstāti.
9 Abre tu boca, juzga con justicia, y servir de justicia a los pobres y necesitados”.
Atdari savu muti, tiesā taisni un nes tiesu nabagam un sērdienim.
10 ¿Quién puede encontrar una mujer digna? Porque su valor está muy por encima de los rubíes.
Tikušu (tikumīgu) sievu, kas tādu atrod, pāri par pērlēm ir viņas dārgums.
11 El corazón de su marido confía en ella. No le faltará ganancia.
Uz viņu uzticas vīra sirds un labuma tam netrūkst nekāda.
12 Ella le hace el bien y no el mal, todos los días de su vida.
Tā dara tam labu, ne ļaunu visās sava mūža dienās.
13 Busca lana y lino, y trabaja con entusiasmo con sus manos.
Viņa gādā par vilnu un liniem un strādā priecīgām rokām.
14 Es como los barcos mercantes. Ella trae su pan desde lejos.
Tā ir kā laivinieka laiva, sagādā maizi no tālienes.
15 También se levanta cuando todavía es de noche, da comida a su casa, y porciones para sus sirvientas.
Jau pašā naktī tā ceļas un dod barību savai saimei un kalponēm iespriesto tiesu.
16 Considera un campo y lo compra. Con el fruto de sus manos, planta un viñedo.
To zemes stūri, ko cerē, tā dabū, no savu roku augļiem tā dēsta vīna dārzu.
17 Ella arma su cintura con fuerza, y hace que sus brazos sean fuertes.
Ar spēku tā jož savus gurnus un savas rokas ar stiprumu.
18 Ella percibe que su mercancía es rentable. Su lámpara no se apaga por la noche.
Tā mana, ka viņas pūliņš labi sokas, un gaisma tai neapdziest naktī.
19 Pone las manos en la rueca, y sus manos sostienen el huso.
Tā stiepj savu roku pie kodeļa un tver ar pirkstiem ratiņu.
20 Ella abre sus brazos a los pobres; sí, extiende sus manos a los necesitados.
Tā sērdieņus mīlīgi apkampj un pasniedz nabagiem roku.
21 No teme a la nieve por su casa, porque toda su casa está vestida de escarlata.
Savam namam tā nebīstas sniega, jo saime divkārtīgi ģērbta.
22 Hace para sí misma alfombras de tapiz. Su ropa es de lino fino y de color púrpura.
Tā sev taisa apsegus, dārgs audeklis un purpurs tai ir apģērbs.
23 Su marido es respetado en las puertas, cuando se siente entre los ancianos de la tierra.
Tai vīrs ir pazīstams vārtos, kad tas sēž ar zemes vecajiem.
24 Ella hace prendas de lino y las vende, y entrega las fajas al comerciante.
Viņa auž linu svārkus un pārdod, un izdod pircējiem jostas.
25 La fuerza y la dignidad son su vestimenta. Se ríe de la hora que viene.
Stiprums un gods tai apģērbs; tā smejas par nākamo laiku.
26 Ella abre su boca con sabiduría. La instrucción amable está en su lengua.
Savu muti tā atdara ar gudrību, un uz viņas mēles ir jauka mācība.
27 Ella mira bien los caminos de su casa, y no come el pan de la ociosidad.
Viņa skatās pēc visām sava nama gaitām un neēd savu maizi ar slinkumu.
28 Sus hijos se levantan y la llaman bendita. Su marido también la elogia:
Viņas bērni pieceļas un teic viņu laimīgu; viņas vīrs, tas to slavē:
29 “Muchas mujeres hacen cosas nobles, pero tú los superas a todos”.
Daudz mātes meitām ir goda tikums, bet tu esi pāri par visām!
30 El encanto es engañoso, y la belleza es vana; pero la mujer que teme a Yahvé, será alabada.
Daiļums viļ un skaistums paiet; dievbijīga sieva, tā ir teicama!
31 ¡Dale del fruto de sus manos! ¡Que sus obras la alaben en las puertas!
Teiciet viņu par viņas roku augļiem, un viņas pašas darbi lai viņu ļaudīs teic!