< Proverbios 1 >
1 Los proverbios de Salomón, hijo de David, rey de Israel:
Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
2 para conocer la sabiduría y la instrucción; para discernir las palabras del entendimiento;
Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
3 para recibir instrucción en el trato sabio, en la rectitud, la justicia y la equidad;
Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
4 para dar prudencia a los simples, conocimiento y discreción al joven —
Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
5 para que el sabio escuche y aumente su aprendizaje; para que el hombre de entendimiento alcance el sano consejo;
Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
6 para entender un proverbio y parábolas, las palabras y acertijos de los sabios.
Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
7 El temor a Yahvé es el principio del conocimiento, pero los necios desprecian la sabiduría y la instrucción.
Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
8 Hijo mío, escucha la instrucción de tu padre, y no abandones las enseñanzas de tu madre;
Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
9 pues serán una guirnalda que adornará tu cabeza, y cadenas alrededor del cuello.
Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
10 Hijo mío, si los pecadores te atraen no lo consienten.
Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
11 Si dicen: “Ven con nosotros. Acechemos la sangre. Acechemos en secreto a los inocentes sin causa.
Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
12 Que se los trague vivos como el Seol, y entero, como los que bajan a la fosa. (Sheol )
Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst. (Sheol )
13 Encontraremos toda la riqueza valiosa. Llenaremos nuestras casas con el botín.
Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
14 Echarán su suerte entre nosotros. Todos tendremos un bolso”—
Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
15 hijo mío, no camines por el camino con ellos. Mantén tu pie fuera de su camino,
Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
16 porque sus pies corren hacia el mal. Se apresuran a derramar sangre.
Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
17 Porque la red se tiende en vano a la vista de cualquier ave;
Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
18 pero estos acechan su propia sangre. Acechan en secreto por sus propias vidas.
Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
19 Así son los caminos de todo aquel que tiene afán de lucro. Le quita la vida a sus dueños.
Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
20 La sabiduría llama en voz alta en la calle. Ella pronuncia su voz en las plazas públicas.
Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
21 Llama a la cabeza de los lugares ruidosos. A la entrada de las puertas de la ciudad, pronuncia sus palabras:
Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
22 “¿Hasta cuándo, simples, amaréis la sencillez? Cuánto tiempo se deleitarán los burladores en la burla, ¿y los tontos odian el conocimiento?
Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
23 Vuélvete ante mi reprimenda. Mira, derramaré mi espíritu sobre ti. Te daré a conocer mis palabras.
Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
24 Porque te he llamado y te has negado; He extendido mi mano y nadie me ha hecho caso;
Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
25 pero has ignorado todos mis consejos, y no quería ninguna de mis reprimendas;
Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
26 Yo también me reiré de tu desastre. Me burlaré cuando la calamidad te alcance,
Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
27 cuando la calamidad te alcanza como una tormenta, cuando tu desastre llega como un torbellino, cuando la angustia y la angustia se apoderan de ti.
Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
28 Entonces me llamarán, pero no responderé. Me buscarán con ahínco, pero no me encontrarán,
Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
29 porque odiaban el conocimiento, y no eligió el temor a Yahvé.
Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
30 No querían ningún consejo mío. Despreciaron toda mi reprimenda.
Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
31 Por eso comerán del fruto de su propio camino, y se llenan de sus propios esquemas.
Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
32 Porque la reincidencia de los simples los matará. La despreocupación de los tontos los destruirá.
Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
33 Pero el que me escuche habitará con seguridad, y estarán tranquilos, sin temor a sufrir daños”.
Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.