< Job 36 >
1 Eliú también continuó, y dijo,
Un Elihus vēl runāja un sacīja:
2 “Tened un poco de paciencia conmigo y os lo mostraré; porque todavía tengo algo que decir en nombre de Dios.
Pagaidi man vēl maķenīt, es tev mācīšu, jo no Dieva puses vēl kas jāsaka.
3 Obtendré mis conocimientos desde lejos, y atribuiré la justicia a mi Hacedor.
Es meklēšu savu atzīšanu no tālienes un gādāšu savam radītājam taisnību.
4 Porque en verdad mis palabras no son falsas. Uno que es perfecto en conocimiento está contigo.
Jo tiešām, mana valoda nav meli; tavā priekšā ir, kam atzīšanas netrūkst.
5 “He aquí que Dios es poderoso y no desprecia a nadie. Es poderoso en la fuerza del entendimiento.
Redzi, Dievs ir varens un tomēr neatmet, Viņš ir varens gudrības spēkā.
6 No preserva la vida de los malvados, sino que hace justicia a los afligidos.
Viņš bezdievīgam neliek dzīvot, un bēdīgam nes tiesu.
7 No aparta sus ojos de los justos, pero con reyes en el trono, los pone para siempre, y son exaltados.
Viņš nenovērš savas acis no taisnā, bet pie ķēniņiem uz goda krēsla, tur Viņš tiem liek sēdēt mūžam, ka top paaugstināti.
8 Si están atados con grilletes, y son tomados en las cuerdas de las aflicciones,
Un kur cietuma ļaudis ir ķēdēs un top turēti bēdu saitēs,
9 luego les muestra su trabajo, y sus transgresiones, que se han comportado con orgullo.
Tur Viņš tiem dara zināmu viņu darbu un viņu pārkāpumus, ka cēlušies lepnībā.
10 También les abre los oídos a la instrucción, y ordena que vuelvan de la iniquidad.
Viņš tiem atdara ausi mācībai, un saka, lai atgriežas no netaisnības.
11 Si le escuchan y le sirven, pasarán sus días en la prosperidad, y sus años en los placeres.
Ja tie nu klausa un Viņam kalpo, tad tie pavada savas dienas labumā un savus gadus laimē.
12 Pero si no escuchan, perecerán a espada; morirán sin conocimiento.
Un ja tie neklausa, tad tie krīt caur zobenu un mirst bez atzīšanas.
13 “Pero los impíos de corazón acumulan ira. No gritan pidiendo ayuda cuando los ata.
Bet kam neskaidra sirds, tie kurn, tie nepiesauc, kad Viņš tos saistījis.
14 Mueren en la juventud. Su vida perece entre los impuros.
Tā tad viņu dvēsele mirst jaunībā, un viņu dzīvība paiet ar mauciniekiem.
15 Él libera a los afligidos por su aflicción, y abre su oído en la opresión.
Bet bēdīgo Viņš izpestī viņa bēdās, un atver viņa ausis bēdu laikā.
16 Sí, él te habría seducido por la angustia, en un lugar amplio, donde no hay restricciones. Lo que se pone en su mesa estaría lleno de grasa.
Tāpat Viņš tevi izraus no bēdu rīkles uz klaju vietu, kur bēdu nav, un tavs galds būs pilns ar treknumu.
17 “Pero tú estás lleno del juicio de los malvados. El juicio y la justicia se apoderan de ti.
Bet ja tu esi pilns bezdievīgas tiesāšanās, tad tiesa un sodība tevi ķers.
18 No dejes que las riquezas te inciten a la ira, ni dejes que el gran tamaño de un soborno te desvíe.
Lai sirds rūgtums tev jel neskubina zaimot, un tā lielā pārbaudīšana lai tevi nenovērš.
19 Tu riqueza te sostendría en la angustia, o todo el poder de tu fuerza?
Vai tu ar brēkšanu no bēdām tiksi vaļā, vai cīnīdamies ar visu spēku?
20 No desees la noche, cuando la gente es cortada en su lugar.
Neilgojies pēc tās nakts, kas noceļ tautas no savas vietas.
21 Tened cuidado, no miréis la iniquidad; porque has elegido esto antes que la aflicción.
Sargies, negriezies pie netaisnības, jo tā tev vairāk patīk nekā pacietība.
22 He aquí que Dios es exaltado en su poder. ¿Quién es un profesor como él?
Redzi, Dievs ir augsts savā spēkā; kur ir tāds mācītājs, kā Viņš?
23 ¿Quién le ha prescrito su camino? ¿O quién puede decir: “Has cometido una injusticia”?
Kas Viņam raudzīs uz Viņa ceļu, vai kas uz Viņu sacīs: Tu dari netaisnību?
24 “Acuérdate de que engrandeces su obra, sobre la que los hombres han cantado.
Piemini, ka arī tu paaugstini Viņa darbu, par ko ļaudis dzied.
25 Todos los hombres lo han mirado. El hombre lo ve de lejos.
Visi ļaudis to skatās ar prieku, cilvēks to ierauga no tālienes.
26 He aquí que Dios es grande y no lo conocemos. El número de sus años es inabarcable.
Redzi, Dievs ir augsts un neizmanāms, Viņa gadu pulku nevar izdibināt.
27 Porque él extrae las gotas de agua, que destilan en lluvia de su vapor,
Viņš savelk ūdens lāsītes, un lietus līst no viņa miglas.
28 que los cielos derraman y que caen sobre el hombre en abundancia.
Tas līst no padebešiem un pil uz daudz cilvēkiem.
29 En efecto, ¿puede alguien entender la propagación de las nubes y los truenos de su pabellón?
Vai var izprast, kā padebeši izplešas, un kā Viņa dzīvoklis rīb?
30 He aquí que difunde su luz a su alrededor. Cubre el fondo del mar.
Redzi, Viņš ģērbjas zibeņu spīdumā un apklājās ar jūras dziļumiem.
31 Porque por ellos juzga al pueblo. Da comida en abundancia.
Jo tā Viņš soda tautas un dod barības papilnam.
32 Cubre sus manos con el rayo, y le ordena que golpee la marca.
Viņa abējās rokās spīdumi, un Viņš tiem rāda, kur lai sper.
33 Su ruido habla de él, y el ganado también, en lo que respecta a la tormenta que se avecina.
Pērkona balss sludina Viņu nākam, un ganāmi pulki, ka Viņš tuvu.