< Job 3 >

1 Después de esto, Job abrió la boca y maldijo el día de su nacimiento.
Pēc tam Ījabs atdarīja savu muti un nolādēja savu dienu. Un Ījabs iesāka un sacīja:
2 Job respondió:
Tā diena lai pazūd, kur esmu dzimis,
3 “Que perezca el día en que nací, la noche que dijo: “Hay un niño concebido”.
Un tā nakts, kur sacīja: puisītis ieņemts.
4 Que ese día sea la oscuridad. No dejes que Dios desde arriba lo busque, ni dejar que la luz lo ilumine.
Šī diena lai paliek tumša, lai Dievs no augšienes pēc viņas nevaicā, un spožums pār viņu lai nespīd.
5 Que las tinieblas y la sombra de la muerte la reclamen para sí. Deja que una nube se detenga en ella. Que todo lo que hace el día negro lo aterrorice.
Tumsa un nāves ēna lai viņu aizņem, padebeši lai viņu apklāj un kas vien dienu aptumšo, lai viņu biedē.
6 En cuanto a esa noche, que la oscuridad espesa se apodere de ella. Que no se regocije entre los días del año. Que no entre en el número de los meses.
Šo nakti lai tumsa apņem, ka tā starp gada dienām nepriecājās, lai viņa nenāk mēnešu skaitā.
7 He aquí, que esa noche sea estéril. Que no venga ninguna voz alegre.
Redzi, šī nakts lai paliek neauglīga, ka tanī nenotiek gavilēšana.
8 Que lo maldigan los que maldicen el día, que están listos para despertar al Leviatán.
Lai dienu lādētāji to nolād, tie, kas māk Levijatanu uzrīdīt.
9 Que las estrellas de su crepúsculo sean oscuras. Que busque la luz, pero no la tenga, ni dejar que vea los párpados de la mañana,
Lai viņas rīta zvaigznes top aptumšotas, lai viņa gaida uz gaismu, bet nekā, un lai viņa neredz ausekļa spīdumu.
10 porque no cerró las puertas del vientre de mi madre, ni ocultó los problemas a mis ojos.
Tāpēc ka tā manām miesām durvis nav aizslēgusi, un bēdas nav noslēpusi priekš manām acīm.
11 “¿Por qué no he muerto desde el vientre? ¿Por qué no renuncié al espíritu cuando mi madre me dio a luz?
Kāpēc es neesmu nomiris mātes miesās un bojā gājis, kad no miesām iznācu?
12 ¿Por qué me recibieron las rodillas? ¿O por qué el pecho, que debo amamantar?
Kāpēc esmu likts klēpī un kāpēc pie krūtīm, ka man bija zīst?
13 Por ahora debería haberme acostado y callado. Debería haber dormido, así habría descansado,
Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa,
14 con reyes y consejeros de la tierra, que construyeron lugares de desecho para sí mismos;
Līdz ar ķēniņiem un runas kungiem virs zemes, kas sev kapu vietas uztaisījuši,
15 o con príncipes que tenían oro, que llenaron sus casas de plata;
Vai ar lieliem kungiem, kam zelts bijis, kas savus namus ar sudrabu pildījuši;
16 o como un nacimiento intempestivo oculto no había sido, como niños que nunca vieron la luz.
Vai kā norakts nelaikā dzimis bērns es nebūtu nekas, tā kā bērniņi, kas nav redzējuši gaismas.
17 Allí los malvados dejan de molestar. Allí descansan los cansados.
Tur bezdievīgie stājās no trakošanas, un tur dus, kam spēks noguris;
18 Allí los prisioneros están a gusto juntos. No oyen la voz del capataz.
Tur cietumnieki visi līdzi ir mierā, tie nedzird dzinēja balsi;
19 Los pequeños y los grandes están allí. El siervo es libre de su amo.
Tur ir mazs un liels, un kalps ir vaļā no sava kunga.
20 “¿Por qué se da luz al que está en la miseria? vida a los amargados del alma,
Kāpēc (Dievs) dod bēdīgam gaismu un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds,
21 que anhelan la muerte, pero no llega; y cavar para ello más que para los tesoros ocultos,
Kas pēc nāves ilgojās, bet tā nenāk, un rok pēc tās vairāk nekā pēc mantām,
22 que se regocijan en exceso, y se alegran, cuando pueden encontrar la tumba?
Kas priecātos un gavilētu, kas līksmotos, kad kapu atrastu -
23 Por qué se da luz a un hombre cuyo camino está oculto, a los que Dios ha cobijado?
Vīram, kam ceļš ir apslēpts, un ko Dievs visapkārt apspiedis?
24 Porque mis suspiros llegan antes de comer. Mis gemidos se derraman como agua.
Jo maizes vietā man ir nopūtas, un mana kaukšana izgāzās kā ūdens.
25 Porque lo que temo viene sobre mí, lo que me da miedo viene a mí.
Jo briesmas, ko bijos, man uzgājušas, un no kā man bija bail, tas man uznācis.
26 No estoy tranquilo, ni tengo descanso; pero los problemas vienen”.
Man nav miera, man nav dusas, es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām.

< Job 3 >