< Salmos 104 >

1 ¡Qué todo mi ser alabe al Señor! ¡Dios mío, eres tan grande, revestido en majestad y esplendor!
Teici To Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, Tu esi ļoti liels, ar augstību un godību aptērpies.
2 Usas la luz como vestidura; tú extiendes el tejido de los cielos.
Tu ģērbies gaišumā kā apģērbā; tu izklāj debesis kā telti.
3 Colocas las vigas de tu casa en las nubes de lluvia. Haces de las nubes de los cielos tus carruajes. Te montas sobre las alas del viento.
Tu ūdeņus augstībā sev lieci par grīdu, tu dari padebešus par saviem ratiem, tu staigā uz vēja spārniem.
4 Haces de los vientos tus ángeles, y a las llamas de fuego tus sirvientes.
Tu dari vējus par Saviem eņģeļiem un uguns liesmas par Saviem sulaiņiem.
5 Tú pusiste la tierra sobre sus bases; y nunca será estremecida.
Zemi Tu esi dibinājis uz viņas pamatiem, ka tā nešaubās ne mūžam.
6 Estaba cubierta con océanos profundos, las aguas cubrían las montañas—
Ar jūras dziļumiem Tu to apsedzis kā ar apģērbu, ūdeņi stāvēja pār kalniem.
7 pero a tu orden las aguas huyeron; al sonido de tu trueno corren.
No Taviem draudiem tie bēga, no Tava pērkona tie steidzās projām;
8 Las montañas se levantaron y los valles se hundieron hasta donde tú habías determinado.
Kalni cēlās un lejas nogrima tai vietā, ko Tu tām biji licis.
9 Pusiste un límite para los océanos, para que no regresaran y volvieran a cubrir la tierra.
Tu esi licis robežas, tās tie (ūdeņi) nepārkāps un zemi vairs neapklās.
10 Haces que los manantiales fluyan hacia los arroyos, bajando desde las montañas.
Tu izvadi avotus pa ielejām, ka tie tek starp kalniem.
11 Proveen agua para todos los animales salvajes, para que los caballos salvajes aplaquen su sed.
Tie dzirdina visus lauka zvērus, tur atdzeras meža ēzeļi.
12 Los pájaros construyen sus nidos entre los árboles al lado de las corrientes de agua, cantando entre el follaje.
Pie tiem mīt debesputni, zaros tie dzied.
13 Envías lluvias sobre las montañas desde tu hogar en lo más alto; llenas la tierra con cosas buenas.
Tu slapini kalnus no augšienes; ar augļiem, ko Tu radi, zeme top piepildīta.
14 Haces que la grama crezca para las vacas, y las plantas también para que la gente se alimente de ellas, cultivos de la tierra para servir como alimento,
Tu liec zālei augt priekš lopiem un sējai cilvēkam par labu, lai nāk maize no zemes
15 y vino para hacerlos felices, aceite de oliva para hacer resplandecer sus rostros, y pan para hacerlos fuertes.
Un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, ka viņa vaigs top skaistāks nekā no eļļas, un ka maize spēcina cilvēka sirdi.
16 Los árboles del Señor están bien regados, los cedros del líbano que Él plantó.
Tā Kunga koki top papilnam slacināti, ciedra koki uz Lībanus, ko Viņš ir dēstījis.
17 Los gorriones se anidan ahí; las garzas hacen sus nidos en los más altos árboles.
Tur putni dara ligzdas un stārķi dzīvo uz priedēm.
18 Las cabras salvajes viven en los picos de las montañas; y los damanes se esconden entre las rocas.
Augstie kalni ir priekš mežu kazām, klintis kalna āpšiem par patvērumu.
19 Tú hiciste la luna para marcar los meses, y el sol sabe cuándo ponerse.
Tu esi darījis mēnesi laikmetiem, saule zin savu noiešanu.
20 Haces caer la oscuridad para que venga la noche, el momento en el que los animales del bosque salen a cazar.
Tu dari tumsu, ka nakts metās; tad kustās visi meža zvēri.
21 Los jóvenes leones rugen mientras buscan a su presa, buscando la comida que Dios les proveyó.
Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma, meklēdami savu barību no Dieva.
22 Cuando el sol sale vuelven a sus guaridas para descansar.
Un kad saule lec, tad tie atkal aizbēg un apguļas savās alās.
23 Entonces las personas salen a hacer sus tareas, y trabajan hasta el ocaso.
Tad cilvēks iziet pie sava darba, pie sava lauka darba līdz vakaram.
24 Señor, ¡Cuántas cosas has hecho, todas ellas sabiamente formadas! La tierra está llena de tus criaturas.
Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Tos visus Tu esi darījis ar gudrību, - zeme ir Tava padoma pilna.
25 Considera el mar, profundo y ancho, lleno de todos los tipos de seres vivientes, grandes y pequeños.
Redzi, jūra, liela un plata uz abējām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā pulkā visādi zvēri, lieli, mazi.
26 Los barcos navegan allí, y el Leviatán, que creaste para que jugara en él.
Tur iet lielas laivas un Levijatans, ko Tu esi radījis, tur dzīvoties.
27 Todas las criaturas te buscan para que les des comida en el momento correcto.
Tie visi uz Tevi gaida, ka Tu tiem barību dodi savā laikā.
28 Cuando se las provees, la recogen. Les repartes alimento a todos, y son saciados.
Kad Tu tiem dod, tad tie salasa; kad Tu Savu roku atveri, tad tie ar labumu top pieēdināti.
29 Cuando te alejas de ellos, se aterrorizan; cuando retiras su aliento de vida, ellos mueren y regresan al polvo.
Tu apslēpi Savu vaigu, tad tie iztrūkstas; Tu atņem viņiem dvašu, tad tie mirst un paliek atkal par pīšļiem.
30 Mas cuando envías tu aliento, son creados, y la vida cubre la tierra una vez más.
Tu sūti Savu Garu, tad tie top radīti, un Tu atjauno zemes ģīmi.
31 ¡Qué la gloria del Señor permanezca para siempre! El Señor se alegra con todo lo que ha hecho.
Tā Kunga godība paliek mūžīgi; Tas Kungs priecājās par Saviem darbiem.
32 Solo tiene que mirar hacia la tierra y esta tiembla; las montañas dejan salir humo a su toque.
Viņš uzlūko zemi, tad tā dreb; Viņš aizskar kalnus, tad tie kūp.
33 Cantaré al Señor mientras viva; cantaré alabanzas a Dios toda mi vida.
Es dziedāšu Tam Kungam, kamēr es dzīvoju; es slavēšu savu Dievu ar dziesmām, kamēr šeit esmu.
34 Ojalá el Señor se plazca con mis pensamientos porque me alegro en el Señor.
Manas domas Viņam lai patīk; es priecāšos iekš Tā Kunga.
35 ¡Sean destruidos los pecadores de la tierra; qué los malvados dejen de existir! ¡Todo mi ser alabe al Señor!
Grēcinieki no zemes lai izzūd un bezdievīgo lai vairs nav. Teici To Kungu, mana dvēsele, Alleluja.

< Salmos 104 >