< Job 41 >

1 “¿Puedes sacar a Leviatán con un anzuelo? ¿Puedes atarle la boca?
Vai tu levijatanu vari ķert ar makšķeri, jeb viņa mēli ar dziļi iemestu virvi?
2 ¿Puedes pasar una cuerda por su nariz? ¿Puedes pasarle un anzuelo por la mandíbula?
Vai tu viņam riņķi māki likt nāsīs un ar asmeni izdurt viņa žaunas?
3 ¿Te rogará que lo dejes ir? ¿O te hablará suavemente?
Vai tu domā, ka tas tevis daudz lūgsies un labus vārdus uz tevi runās?
4 ¿Hará un contrato contigo? ¿Acepta ser tu esclavo para siempre?
Vai viņš derēs derību ar tevi, ka tu viņu vari ņemt par mūžīgu vergu?
5 ¿Jugarás con él como con un pájaro? ¿Le pondrás una correa para tus chicas?
Vai tu ar viņu varēsi spēlēties kā ar putniņu, jeb viņu saistīsi savām meitām?
6 ¿Decidirán tus socios comerciales un precio para él y lo repartirán entre los mercaderes?
Vai zvejnieku biedrībā viņu pārdod, vai viņu izdala pircējiem?
7 ¿Pueden atravesar su piel con muchos arpones, su cabeza con lanzas de pesca?
Vai tu viņa ādu vari piedurt pilnu ar šķēpiem, jeb viņa galvu ar žebērkļiem?
8 Si lo agarraras, ¡imagina la batalla que tendrías! ¡No volverías a hacerlo!
Kad tu savu roku viņam pieliksi, tad pieminēsi, kāds tas karš, un vairs to nedarīsi.
9 Cualquier esperanza de capturarlo es una tontería. Cualquiera que lo intente será arrojado al suelo.
Redzi, tāda cerība ir velti; jau viņu ieraugot krīt gar zemi.
10 Ya que nadie tiene el valor de provocar al Leviatán, ¿quién se atrevería a enfrentarse a mí?
Neviens nav tik drošs, viņu kaitināt, - kas tad būtu, kas Man varētu celties pretim?
11 ¿Quién se ha enfrentado a mí con alguna reclamación que deba pagar? Todo lo que hay bajo el cielo me pertenece.
Kas Man ko laba papriekš darījis, ka Man to bija atmaksāt? Kas ir apakš visām debesīm, tas Man pieder.
12 “Permítanme hablarles del Leviatán: sus poderosas patas y sus gráciles proporciones.
Un lai vēl pieminu viņa locekļus, stiprumu un viņa vareno augumu.
13 ¿Quién puede quitarle la piel? ¿Quién puede penetrar su doble armadura?
Kas drīkstētu viņa bruņas atsegt, kas līst viņa zobu starpā?
14 ¿Quién puede abrir sus mandíbulas? Sus dientes son aterradores.
Kas viņa vaiga žokļus var atplēst? Ap viņa zobiem ir briesmas.
15 Su orgullo son sus hileras de escamas, cerradas con fuerza.
Lepni ir viņa bruņu zvīņas, cieti kā ar zieģeli saspiesti kopā.
16 Sus escamas están tan juntas que el aire no puede pasar entre ellas.
Viens tik tuvu pie otra, ka ne vējš netiek starpā.
17 Cada escama se adhiere a la siguiente; se cierran entre sí y nada puede penetrar en ellas.
Tie līp viens pie otra, un turas kopā, ka nešķiras.
18 Cuando estornuda, brilla la luz. Sus ojos son como el sol naciente.
Viņš šķauda ugunis, un viņa acis ir kā rīta blāzmas stari.
19 De su boca salen llamas y chispas de fuego.
No viņa mutes šaujās ugunis, degošas dzirksteles no tās izlec.
20 De sus fosas nasales sale humo, como el vapor de una caldera sobre un fuego de cañas.
No viņa nāsīm iziet dūmi kā no verdoša poda un katla.
21 Su aliento prende fuego al carbón mientras las llamas salen de su boca.
Viņa dvaša varētu iededzināt ogles, un liesmas iziet no viņa mutes.
22 Su cuello es poderoso, y todos los que se enfrentan a él tiemblan de terror.
Viņa kakls ir visai stiprs, un viņa priekšā lec bailes.
23 Su cuerpo es denso y sólido, como si estuviera hecho de metal fundido.
Viņa miesas locekļi kā sakalti, tie turas cieti kopā, ka nevar kustināt.
24 Su corazón es duro como una piedra de molino.
Viņa sirds ir cieta kā akmens un cieta kā apakšējais dzirnu akmens.
25 Cuando se levanta, incluso los poderosos se aterrorizan; retroceden cuando se agita.
Kad viņš ceļas, tad stiprie izbīstas, no bailēm tie paģībst.
26 Las espadas rebotan en él, al igual que las lanzas, los dardos y las jabalinas.
Kad viņam cērt ar zobenu, tas nekož, nedz šķēps, ne bulta, ne žebērklis.
27 El hierro es como la paja y el bronce es como la madera podrida.
Dzelzs priekš viņa kā salmi, un varš kā sapraulējis koks.
28 Las flechas no pueden hacerle huir; las piedras de las hondas son como trozos de rastrojo.
Bulta viņu neaiztrieks; lingas akmeņi viņam ir kā pelus.
29 Los garrotes son también como rastrojos; se ríe del ruido de las lanzas que vuelan.
Lielas bozes viņam ir kā pelus, viņš smejas, kad šķēps svelpj.
30 Sus partes inferiores están cubiertas de puntas afiladas como ollas rotas; cuando se arrastra por el barro deja marcas como un trillo.
Viņa pavēderē asi kasīkļi, un kā ar ecešām viņš brauc pa dubļiem.
31 Revuelve el mar como el agua en una olla hirviendo, como un cuenco humeante cuando se mezcla el ungüento.
Viņš dara, ka dziļumi verd kā pods, un sajauc jūru kā zalves virumu.
32 Deja tras de sí una estela reluciente, como si el mar tuviera cabellos blancos.
Kur viņš gājis ceļš spīd; tie ūdens viļņi ir kā sudraboti.
33 No hay nada en la tierra como él: una criatura que no tiene miedo.
Virs zemes cits viņam nav līdzinājams, viņš tāds radīts, ka nebīstas.
34 Mira con desprecio a todas las demás criaturas. Es el más orgulloso de todos”.
Viss, kas ir augsts, viņam nav nekas; viņš visu lepno zvēru ķēniņš.

< Job 41 >