< Job 31 >

1 “Me prometí a mí mismo no mirar nunca con deseo a las jóvenes.
Es derību esmu derējis ar savām acīm, ka man nebija uzlūkot sievieti.
2 ¿Qué debe esperar la gente de Dios? ¿Qué recompensa debe darles el Todopoderoso en lo alto?
Bet kādu daļu Dievs man dod no augšienes, jeb kādu mantību tas Visuvarenais no debesīm?
3 ¿No es el desastre para los malvados y la destrucción para los que hacen el mal?
Vai netaisnam nepienākas nelaime un ļauna darītājam nedienas?
4 ¿No ve Dios todo lo que hago, incluso cuenta cada paso que doy?
Vai Viņš neredz manus ceļus, vai Viņš neskaita visus manus soļus?
5 ¿He vivido una vida engañosa? ¿He estado ansioso por decir mentiras?
Ja esmu dzinis netaisnību un mana kāja steigusies uz nelietību, -
6 ¡No! Que Dios me pese en la balanza de su justicia y que descubra mi integridad.
Lai Viņš mani nosver taisnā svaru kausā, tad Dievs atzīs manu nenoziedzību.
7 “Si me he desviado del camino de Dios, si he dejado que lo que veo se convierta en mis deseos, si hay alguna mancha de pecado en mis manos,
Ja mani soļi no ceļa noklīduši, un mana sirds dzinusies pakaļ manām acīm, ja kas pielipis pie manām rokām:
8 entonces que otro coma lo que he sembrado, y que todo lo que he cultivado sea desarraigado.
Tad lai es sēju, un cits to ēd, un mani iedēsti lai top izsakņoti.
9 Si una mujer me ha seducido, o si he buscado la oportunidad de acostarme con la mujer de mi prójimo,
Ja mana sirds ļāvās apmānīties sievas dēļ un ja esmu glūnējis pie sava tuvākā durvīm,
10 que mi esposa sirva a otro, que otros hombres se acuesten con ella.
Tad lai mana sieva maļ citam, un svešs lai pie tās pieglaužas.
11 Porque eso sería una maldad, un pecado que merece castigo,
Jo šī ir negantība un noziegums priekš tiesnešiem.
12 porque este pecado es como un fuego que lleva a la destrucción, destruyendo todo lo que tengo.
Jo tas ir uguns, kas rij līdz pašai ellei un būtu izsakņojis visu manu padomu. (questioned)
13 “Si me negara a escuchar a mis siervos o siervas cuando me trajeran sus quejas,
Ja esmu nicinājis sava kalpa vai savas kalpones tiesu, kad tiem kas bija pret mani:
14 ¿qué haría cuando Dios viniera a juzgarme? ¿Cómo respondería si me investigara?
Ko es tad varētu darīt, kad tas stiprais Dievs celtos, un kad Viņš meklētu, ko es varētu atbildēt?
15 ¿Acaso el mismo Dios no nos hizo a todos?
Vai Tas, kas mani radījis mātes miesās, nav radījis viņu arīdzan? Vai Tas pats mūs miesās nav sataisījis(viena veida)?
16 ¿Me he negado a dar a los pobres lo que necesitaban, o he hecho desesperar a las viudas?
Ja nabagam esmu liedzis, kad tam gribējās, vai licis izīgt atraitnes acīm,
17 ¿Acaso he comido yo solo un trozo de pan? ¿No he compartido siempre mi comida con los huérfanos?
Ja esmu ēdis savu kumosu viens pats, tā ka bāriņš no tā arī nebūtu ēdis, -
18 Desde que era joven fui padre de los huérfanos y cuidé de las viudas.
Jo no manas jaunības viņš pie manis ir uzaudzis kā pie tēva, un no savas mātes miesām es viņu esmu žēlojis, -
19 Si alguna vez veía a alguien necesitado de ropa, a los pobres sin nada que ponerse,
Ja esmu redzējis kādu bojā ejam, kam drēbju nebija, un ka nabagam nebija apsega;
20 siempre me agradecían la ropa de lana que los mantenía calientes.
Ja viņa gurni man nav pateikušies, kad viņš bija sasilis no manu jēru ādām;
21 “Si levantaba la mano para golpear a un huérfano, seguro de que si llegaba a los tribunales los jueces estarían de mi parte,
Ja savu roku esmu pacēlis pret bāriņu, kad es redzēju savu palīgu vārtos:
22 entonces que mi hombro sea arrancado de su articulación, que mi brazo sea arrancado de su cavidad.
Tad lai mans elkonis atkrīt no pleca un mana roka lai nolūst no stilba.
23 Como me aterra el castigo que Dios me tiene reservado, y debido a su majestad, nunca podría hacer esto.
Jo mani biedina Dieva sods un Viņa augstības priekšā esmu nespēcīgs.
24 “¿He puesto mi confianza en el oro, llamando al oro fino ‘mi seguridad’?
Ja uz zeltu esmu licis savu cerību, vai uz šķīstu zeltu sacījis: mans patvērums;
25 ¿Me he deleitado en ser rico, feliz por todas mis riquezas que había ganado?
Ja esmu priecājies, ka man liela manta un ka mana roka ko laba sakrājusi;
26 ¿He mirado el sol brillando tan intensamente o la luna moviéndose con majestuosidad por el cielo
Ja saules gaišumu esmu uzlūkojis, kad tas spīdēja, vai mēnesi, kad tas spoži tecēja,
27 y he tenido la tentación de adorarlos secretamente besando mi mano ante ellos como señal de devoción?
Un mana sirds būtu ļāvusies pievilties, ka savu roku no mutes uz tiem būtu pacēlis (tos godināt);
28 Esto también sería un pecado que merece castigo porque significaría que he negado a Dios en lo alto.
Tas arī būtu noziegums priekš tiesnešiem, jo es būtu aizliedzis Dievu augstībā.
29 “¿Alguna vez me he alegrado cuando el desastre destruyó a los que me odiaban, o he celebrado cuando el mal los derribó?
Ja esmu priecājies par sava nīdētāja nelaimi un lēkājis, kad posts to aizņēma.
30 Nunca he permitido que mi boca pecara echando una maldición sobre la vida de alguien.
Jo es savai mutei neļāvu grēkot, ka es viņa dvēseli būtu lādējis, -
31 ¿No ha preguntado mi familia: ‘¿Hay alguien que no haya comido todo lo que quería de su comida?’
Ja manai saimei nebija jāsaka: vai kāds pie viņa galda gaļas nav paēdis?
32 Nunca he dejado dormir a extraños en la calle; he abierto mis puertas a los viajeros.
Svešiniekam nebija jāpaliek par nakti ārā, savas durvis es atdarīju pret ceļa pusi -
33 ¿He ocultado mis pecados a los demás, escondiendo mi maldad en lo más profundo de mí?
Ja kā Ādams esmu apklājis savus pārkāpumus, savu noziegumu apslēpdams savā sirdī
34 ¿Tenía miedo de lo que pensaran los demás, del desprecio que me hicieran las familias, y por eso me callaba y no salía?
Ka man bija bail no tā lielā pulka, vai ka radu pelšana man biedēja, ka es klusu turējos, negāju ārā pa durvīm -
35 “¿Por qué nadie escucha lo que digo? Firmo con mi nombre para avalar todo lo que he dicho. Que el Todopoderoso me responda. Que mi acusador escriba de qué me acusa.
Ak kaut man būtu, kas mani klausītu! redzi, še mans raksts, lai Dievs man atbild, un tas raksts, ko mans pretinieks rakstījis!
36 Yo los pondría en alto; Los llevaría en mi cabeza como una corona.
Tiešām, uz saviem kamiešiem es to gribu nest, to sev gribu apsiet kā kroni.
37 Le explicaría todo lo que había hecho; mantendría la cabeza alta ante él.
Visus savus soļus es tam gribu izstāstīt, kā valdnieks es pie tā gribu pieiet -
38 “Si mi tierra ha gritado contra mí; si sus surcos han llorado por mí;
Ja mans tīrums par mani kliedz, un viņa vagas kopā raud,
39 si he tomado sus cosechas sin pago o si he causado daño a los agricultores;
Ja es viņa augļus esmu velti ēdis un arāju dvēselei licis nopūsties:
40 entonces que crezcan espinas en lugar de trigo, y cizaña en lugar de cebada”. Las palabras de Job se terminan.
Tad lai man aug dadži kviešu vietā un ērkšķi miežu vietā! Tā Ījaba vārdi beidzās.

< Job 31 >