< Job 11 >

1 Entonces Zofar, el naamatita, comenzó a hablar y dijo:
Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
2 “¿Acaso no hay que responder a tantas palabras? ¿O se demuestra que una persona tiene razón por hablar mucho?
Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?
3 ¿Debería todo tu parloteo obligar a la gente a callarse? Cuando te burlas, ¿no debería alguien hacerte sentir avergonzado?
Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,
4 Tú has dicho: ‘Lo que enseño es la pura verdad’, y ‘a los ojos de Dios estoy limpio’.
Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)
5 Si tan solo Dios hablara y te lo dijera directamente,
Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi
6 porque entonces te explicaría los secretos de la sabiduría. La verdadera sabiduría tiene muchas caras. El trato de Dios hacia ti es mucho mejor de lo que merece tu culpa.
Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.
7 “¿Puedes descubrir los misterios de Dios? ¿Puedes descubrir toda la sabiduría del Todopoderoso?
Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?
8 Es más grande que los cielos, ¿qué puedes hacer? Es más profundo que el Seol, ¿qué puedes saber? (Sheol h7585)
Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)
9 Se extiende más allá de la tierra y es más ancho que el mar.
Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!
10 Si Dios viene y encarcela a alguien, o reúne al tribunal para juzgarlo, ¿quién puede detenerlo?
Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?
11 Porque Dios sabe quiénes son los que engañan: cuando ve que alguien peca, él pone su atención en él.
Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.
12 Los tontos se volverán sabios cuando los asnos salvajes nazcan mansos!
Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.
13 “Pero si te arrepientes y extiende tus manos para rezarle,
Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -
14 si te deshaces de tus pecados y no dejas que la maldad continúe en tu vida,
Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,
15 entonces serás capaz de mantener la cabeza alta en la inocencia, estarás firme y sin miedo.
Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.
16 Olvidarás tu miseria, recordándola sólo como agua bajo el puente.
Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.
17 Tu vida brillará más que el sol del mediodía; incluso la oscuridad será como la mañana.
Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.
18 Tendrás confianza porque hay esperanza; estarás protegido y descansarás confiado.
Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.
19 Te acostarás a dormir sin que nadie te asuste, y muchos vendrán a pedir tu favor.
Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.
20 Pero los ojos de los malvados fallarán, no podrán escapar, y su única esperanza es la muerte”.
Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.

< Job 11 >