Psalmi 119
1 Alef. Blagor poštenim na potu, kateri hodijo po postavi Gospodovi.
Svētīgi tie, kas nenoziedzīgi savos ceļos, kas staigā Tā Kunga bauslībā.
2 Blagor njim, ki hranijo pričanja njegova, ki ga iščejo iz vsega srca.
Svētīgi tie, kas Viņa liecības tur, kas no visas sirds Viņu meklē,
3 Kateri tudi ne delajo krivice, ampak hodijo po potih njegovih.
Netaisnību nedara, bet staigā pa Viņa ceļiem.
4 Ti si zapovedal ukaze svoje, da naj se spolnjujejo pridno.
Tu esi pavēlējis, Tavus baušļus cieti sargāt.
5 O da bi bila pota moja obernena spolnjevat postave tvoje!
Kaut mani ceļi uz to vien dzītos, Tavus likumus sargāt.
6 Tedaj se ne osramotim, ko bodem gledal vse zapovedi tvoje.
Kad es raudzīšos uz visiem Taviem baušļiem, tad netapšu kaunā.
7 Slavil te bodem s pravim srcem; učil se sodbâ pravice tvoje.
Es Tev pateikšos ar skaidru sirdi, kad būšu mācījies Tavas taisnības tiesas.
8 Postave tvoje bodem spolnjeval, ne zapusti me tako!
Es turēšu Tavus likumus; neatstāj mani pavisam.
9 Bet. Kako bode deček čistil stezo svojo? Držeč se je poleg besede tvoje.
Kā jauneklis savu ceļu turēs šķīstu? Kad viņš turas pēc Taviem vārdiem.
10 Iz vsega srca svojega te iščem, ne daj, da izgrešim zapovedi tvoje.
Es Tevi meklēju no visas sirds; neliec man nomaldīties no Taviem baušļiem.
11 V srci svojem hranim govor tvoj, da ne grešim zoper tebe.
Es paturu Tavus vārdus savā sirdī, ka negrēkoju pret Tevi.
12 Ti blagoslavljeni Gospod, uči me postave svoje.
Slavēts esi Tu, Kungs; māci man Tavus likumus.
13 Z ustnami svojimi preštevam vse pravice tvojih ust,
Ar savām lūpām es izteikšu visas Tavas mutes tiesas.
14 Veselim se pota pričanj tvojih, kakor vseh zakladov.
Es priecājos par Tavas liecības ceļu kā vien par kādu mantu.
15 Zapovedi tvoje premišljujem in gledam steze tvoje.
Es pārdomāju Tavas pavēles un ņemu vērā Tavus ceļus.
16 V postavah tvojih se razveseljujem, besede tvoje ne zabim.
Es priecājos par Taviem likumiem; Tavu vārdu es neaizmirstu.
17 Gimel. Dobroto podéli hlapcu svojemu, dokler živim spolnjujem naj besedo tvojo.
Dari labu Savam kalpam, ka es dzīvoju un pasargu Tavu vārdu.
18 Odgrni oči moje, da gledam čuda po zakonu tvojem.
Atdari manas acis, ka es uzlūkoju Tavas bauslības brīnumus.
19 Tujec sem na tej zemlji, ne skrivaj mi zapovedi svojih.
Es esmu svešinieks virs zemes; neapslēp priekš manis Tavus baušļus.
20 Ginem od hrepenenja po pravicah tvojih vsak čas.
Mana dvēsele ir satriekta caur ilgošanos pēc Tavām tiesām vienmēr.
21 Ti pogubljaš prevzetne, proklete, kateri izgrešajo zapovedi tvoje.
Tu rāji pārgalvjus, tos nolādētos, kas no Taviem baušļiem nomaldās.
22 Odvali od mene sramoto in zaničevanje, ker hranim pričanja tvoja.
Novērs no manis kaunu un negodu, jo es turu Tavas liecības.
23 Tedaj prvaki sedé in govoré zoper mene, hlapec tvoj premišlja postave tvoje.
Kaut arī lieli kungi sēž un runā pret mani, bet Tavs kalps apdomā Tavus likumus.
24 Tedaj so pričanja tvoja razveseljevanja moja, svetovalci moji.
Tavas liecības ir mans prieks un padoms.
25 Dalet. V prahu tiči življenje moje, živega me ohrani po besedi svoji.
Mana dvēsele līp pie pīšļiem; dari man dzīvu pēc Tava Vārda.
26 Pota svoja sem prešteval, in ti si me uslišal; úči me postave svoje.
Es izteicu savus ceļus, un Tu mani paklausi; māci man Tavus likumus.
27 Daj, da umem pot zapovedi tvojih, da premišljam čuda tvoja.
Liec man saprast Tavu likumu ceļus, ka es varu pārdomāt Tavus brīnumus.
28 Od otožnosti solzi duša moja, dvigni me po besedi svoji.
Mana dvēsele raud noskumusi; stiprini mani ar Tavu Vārdu.
29 Krivičnosti pot odvrni od mene, in zakon svoj mi podéli milostno.
Novērs no manis viltības ceļu un dāvini man Tavu bauslību.
30 Resnice pot volim, sodbe tvoje imam pred očmi.
Patiesības ceļu es esmu izredzējies, Tavas tiesas esmu licis savā priekšā.
31 Držim se pričanj tvojih, Gospod; ne daj, da se osramotim.
Es turos pie Tavām liecībām, ak Kungs, nepamet mani kaunā.
32 Po potih zapovedi tvojih bodem tekal, ko bodeš razširil srce moje.
Kad Tu manu sirdi atvieglini, tad es teku Tavas bauslības ceļu.
33 He. Uči me, Gospod, postav tvojih pót, katero bodem hranil do konca.
Māci man, Kungs, Tavu likumu ceļus, ka es tos pasargu līdz galam.
34 Daj, da umem, da hranim zakon tvoj, in da ga spolnjujem iz vsega srca.
Dod man saprašanu, ka es Tavu bauslību sargu un to turu no visas sirds.
35 Daj, da hodim po zapovedi tvojih poti, ker tá me razveseljuje.
Vadi mani uz Tavas bauslības ceļu, jo pie tā man ir labs prāts.
36 Nagni srce moje k postavam svojim, in ne k dobičku.
Loki manu sirdi pie Tavām liecībām, un ne pie mantu kārības.
37 Odvrni oči moje, da ne gledajo ničemurnosti; po potih tvojih daj da živim.
Nogriez manas acis, ka tās neskatās uz nelietību, dari mani dzīvu uz Tava ceļa.
38 Stóri govor svoj hlapcu svojemu, kateri je vdan strahu pred teboj.
Apstiprini Savam kalpam Tavu vārdu, tiem par labu, kas Tevi bīstas.
39 Odvrni sramoto mojo, katere se bojim, ker dobre so pravice tvoje.
Novērs manu kaunu, par ko es bīstos, jo Tavas tiesas ir labas.
40 Glej, ukazov tvojih želim, v pravici tvoji daj mi živeti.
Redzi, es mīlu Tavas pavēles; dari mani dzīvu pēc Tavas taisnības.
41 Vav. Ko mi bodejo prišle milosti tvoje, Gospod; blaginja tvoja po govoru tvojem,
Kungs, lai man nāk Tava žēlastība, Tava pestīšana pēc Tava vārda,
42 Odgovoril bodem njemu, ki me sramoti, kakor je; ker zaupanje imam v besedo tvojo.
Ka varu atbildēt savam mēdītājam, jo es paļaujos uz Tavu vārdu.
43 Ali od ust mojih ne odvzemi besede svoje resnične; ker pravic tvojih čakam.
Un neatrauj pavisam no manas mutes patiesības vārdu, jo es ceru uz Tavām tiesām.
44 In spolnjeval bodem zakon tvoj vedno, vekomaj in vekomaj.
Es turēšu Tavu bauslību vienmēr, mūžīgi mūžam.
45 In neprestano bodem hodil po sami širjavi, ker povelj tvojih iščem.
Un es staigāšu bez bēdām, jo es meklēju Tavas pavēles.
46 In govoril bodem o pričanjih tvojih pred kralji, in ne bode me sram.
Par Tavām liecībām es runāšu ķēniņu priekšā un nepalikšu kaunā.
47 In razveseljujoč se v zapovedih tvojih, katere ljubim,
Es priecājos par Taviem baušļiem, ko es mīlēju.
48 Dvignil bodem roke svoje do povelj tvojih, katera ljubim, in premišljeval postave tvoje.
Un es paceļu savas rokas pie Taviem baušļiem, ko es mīlēju, un pārdomāju Tavus likumus.
49 Zajin. Spomni se besede svoje s hlapcem svojim, o kateri si mi dal upanje.
Piemini Savam kalpam to vārdu, uz ko Tu man lieci cerēt.
50 To je tolažilo moje v bridkosti moji; da me govor tvoj oživlja.
Šī ir mana iepriecināšana manās bēdās, jo Tava apsolīšana mani dara dzīvu.
51 Prevzetniki se mi posmehujejo silno, od postave tvoje ne zavijem.
Pārgalvji mani apsmej pārlieku, bet es neatkāpjos no Tavas bauslības.
52 Spominjam so sodbà tvojih od vekomaj, Gospod, in samega sebe tolažim.
Kungs, kad es pieminu Tavas tiesas no senlaikiem, tad topu iepriecināts.
53 Vihar me grabi od krivičnih, ki zapuščajo zakon tvoj.
Lielas dusmas mani pārņēmušas to bezdievīgo dēļ, kas Tavu bauslību atstāj.
54 Prepevanju predmet so mi postave tvoje v kraji popotovanj mojih.
Tava bauslība ir mana dziesma manas svešniecības namā.
55 Ponoči se spominjam imena tvojega, Gospod; in zakon tvoj spolnjujem.
Kungs, naktī es pieminu Tavu vārdu un turu Tavu bausli.
56 To je tolažba meni, da hranim zapovedi tvoje.
Tā ir mana manta, ka es turu Tavas pavēles.
57 Het. Delež moj si, Gospod, pravim, da spolnjujem besede tvoje.
Tu, Kungs, esi mana daļa; es esmu solījis, turēt Tavus Vārdus.
58 Obličje tvoje molim iz vsega srca svojega; milost mi izkaži po govoru svojem.
Es Tevi pielūdzu no visas sirds; esi man žēlīgs pēc Tavas apsolīšanas.
59 Pota svoja premišljam, da obračam noge svoje po pričanjih tvojih.
Es apdomāju savus ceļus un griežu savas kājas pie Tavām liecībām.
60 Hitim in se ne mudim spolnjevat zapovedi tvoje.
Es steidzos un nekavējos, Tavus baušļus turēt.
61 Krdela krivičnih me plenijo, a postave tvoje ne zabim.
Bezdievīgie man apmetuši valgus, taču es neaizmirstu Tavu bauslību.
62 O polunoči vstajam slavit te, zavoljo zapovedi tvojih pravičnih.
Nakts vidū es ceļos, Tev pateikties par Tavas taisnības tiesām.
63 Tovariš sem vsem, kateri te česté in spolnjujejo povelja tvoja.
Es piebiedrojos visiem, kas Tevi bīstas, un visiem, kas tur Tavas pavēles.
64 Milosti tvoje, o Gospod, polna je zemlja; postave svoje me úči.
Kungs, zeme ir pilna Tavas žēlastības; māci man Tavus likumus.
65 Tet. Dobro si storil hlapcu svojemu, Gospod; po besedi svoji.
Tu dari labu Savam kalpam, ak Kungs, pēc Sava vārda.
66 Izvrstnost pameti in vednosti me úči; ker zapovedim tvojim verujem.
Māci man labu saprašanu un atzīšanu, jo es ticu Taviem baušļiem.
67 Ko nisem še govoril, motil sem se; sedaj pa spolnjujem govor tvoj.
Pirms tapu pazemots, es alojos; bet nu es turu Tavu Vārdu.
68 Dober si in dobrotljiv, úči me postave svoje.
Tu esi labs un dari labu, māci man Tavus likumus.
69 Ko zvijačo napravljajo zoper mene prevzetniki, jaz iz vsega srca hranim povelja tvoja.
Pārgalvji izperē melus pret mani, bet es turu Tavas pavēles no visas sirds.
70 Debelí se kakor z mastjo njih srce; jaz se zakona tvojega radujem.
Viņu sirds ir bieza kā tauki, bet es priecājos par Tavu bauslību.
71 Na dobro mi je bila bridkost, da bi se učil postav tvojih.
Labi man, ka esmu apbēdināts, lai mācos Tavus likumus.
72 Boljši mi je zakon tvojih ust nego mnogo tisoč zlatnikov in srebernikov.
Tavas mutes bauslība man ir labāka nekā tūkstoši zelta un sudraba.
73 Jod. Roke tvoje so me naredile in napravile me; storí me razumnega, da se učim povelj tvojih.
Tavas rokas mani radījušas un taisījušas; dari mani gudru, ka es mācos Tavus baušļus.
74 Boječi se tebe naj me vidijo ter se veselé, ker imam v besedi tvoji nado svojo.
Kas Tevi bīstas, mani uzlūko un priecājās; jo es gaidu uz Taviem vārdiem.
75 Spoznavam, Gospod, da so pravične sodbe tvoje; in da si me v zvestobi ponižal.
Es zinu, Kungs, ka Tavas tiesas ir taisnas, un Tu mani esi pazemojis pēc Tavas uzticības.
76 Pridi skoraj milost tvoja, da me tolaži, po govoru tvojem s tvojim hlapcem.
Lai jel Tava žēlastība man ir par iepriecināšanu, tā kā Tu Savam kalpam esi solījis.
77 Dojdejo naj mi usmiljenja tvoja, da živim; ker zakon je vse razveseljevanje moje.
Lai Tava žēlastība man notiek, ka es dzīvoju, jo Tava bauslība ir mans prieks.
78 Osramoté se naj prevzetniki, ker mi hudo delajo po krivem, ko premišljujem povelja tvoja.
Lai top kaunā pārgalvji, kas mani ar meliem nospieduši; bet es pārdomāju Tavas pavēles.
79 Povrnejo se naj k meni boječi se tebe in poznajoči pričanja tvoja.
Lai pie manis griežas, kas Tevi bīstas, un kas pazīst Tavas liecības.
80 Srce moje bode pošteno v postavah tvojih, da se ne osramotim.
Lai mana sirds ir skaidra pie Taviem likumiem, ka netopu kaunā.
81 Kaf. Duša moja koperni po blaginji tvoji; v besedi tvoji imam nado.
Manai dvēselei slāpst pēc Tavas pestīšanas; es ceru uz Taviem vārdiem.
82 Oči moje koperné po govoru tvojem, ko govorim: Kedaj me bodeš potolažil?
Manas acis ilgojās pēc Tavām apsolīšanām, ka es saku: kad Tu mani iepriecināsi?
83 Dasì sem podoben mehu v dimu, postav tvojih nisem pozabil.
Jo es esmu kā ādas trauks dūmos; taču es neaizmirstu Tavus likumus.
84 Koliko bode dnî hlapca tvojega? Kedaj bodeš sodil nje, ki me preganjajo?
Cik tad Tavam kalpam dienu? Kad Tu turēsi sodu pār maniem vajātājiem?
85 Jame mi kopljejo prevzetniki, kateri se ne ravnajo po zakonu tvojem.
Pārgalvji man rok bedres, tie, kas neturas pēc Tavas bauslības.
86 Vsa povelja tvoja zgolj resnica; po krivem me preganjajo, pomagaj mi.
Visi Tavi baušļi ir patiesība; tie mani vajā ar meliem, - palīdzi man!
87 Skoraj so me uničili vrženega na tla; jaz pa se nísem izneveril postavam tvojim.
Tie mani gandrīz iznīcinājuši virs zemes, bet es neesmu atstājis Tavas pavēles.
88 Po milosti svoji ohrani me živega, da spolnjujem pričanja tvojih ust.
Atspirdzini mani pēc Tavas žēlastības, tad es sargāšu Tavas mutes liecību.
89 Lamed. Vekomaj, o Gospod, biva beseda tvoja v nebesih,
Kungs, Tavs vārds pastāv mūžīgi debesīs.
90 Od roda do roda zvestoba tvoja; ko si ustanavljal zemljo, stala je ona.
Tava patiesība stāv līdz radu radiem. Tu zemi esi stiprinājis, ka tā stāv.
91 Po sodbah tvojih stoji vse še danes; ker vse ono služi tebi.
Pēc Taviem likumiem tie vēl šodien stāv, jo viss Tev kalpo.
92 Ako bi ne bil zakon tvoj vse razveseljevanje moje, zdavnaj že bi bil poginil v nadlogi svoji.
Ja Tava bauslība nebūtu bijusi mans prieks, tad es jau sen būtu bojā gājis savās bēdās.
93 Vekomaj ne pozabim povelj tvojih, ker z njimi hraniš me živega.
Tavas pavēles es neaizmirsīšu ne mūžam, jo caur tām Tu mani esi atspirdzinājis.
94 Tvoj sem, hrani me, ker povelj tvojih iščem.
Tavs es esmu, atpestī mani; jo es meklēju Tavas pavēles.
95 Ko me čakajo krivični, da me pogubé, pregledujem pričanja tvoja.
Bezdievīgie glūn uz mani, mani samaitāt, bet es lieku vērā Tavas liecības.
96 Sleherne popolnosti vidim da je konec; povelje tvoje pa je obširno silno.
Es esmu redzējis, ka ikvienam stiprumam ir gals, bet Tavs bauslis pastāv bez gala.
97 Mem. Kako ljubim zakon tvoj! ves dan je premišljevanje moje.
Cik ļoti es mīlēju Tavu bauslību! To es pārdomāju ikdienas.
98 Modrejšega od sovražnikov mojih me dela po poveljih tvojih; ker vekomaj mi je na strani.
Ar Saviem baušļiem Tu dari mani gudrāku pār maniem ienaidniekiem, jo tie (baušļi) ir mūžam pie manis.
99 Razumnejši postajam od vseh učenikov svojih; ker pričanja tvoja so premišljevanje moje.
Es esmu vairāk izmācīts nekā visi mani mācītāji, jo es pārdomāju Tavas liecības.
100 Razumnejši sem od starcev, ker hranim povelja tvoja.
Es esmu prātīgāks nekā tie vecie, jo es turu Tavas pavēles.
101 Od vsake hudobne steze zadržujem noge svoje, da spolnjujem besedo tvojo.
Es atrauju savu kāju no visiem blēžu ceļiem, ka es sargāju Tavu vārdu.
102 Od sodbâ tvojih se ne ganem, ker ti me učiš.
Es neatkāpjos no Tavām tiesām, jo Tu mani māci.
103 Kako sladki so mojemu grlu govori tvoji! sladkejši od medú ustom mojim.
Cik saldi ir Tavi vārdi manai mutei, saldāki par medu manām lūpām!
104 Po poveljih tvojih sem razumen, zatorej sovražim vsako stezo krivičnosti.
Caur Tavām pavēlēm es topu prātīgs, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus.
105 Nun. Svetilo nogi moji je beseda tvoja, in poti moji luč.
Tavs vārds ir manas kājas spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.
106 Prisegel sem, kar bodem držal, da bodem spolnjeval pravične sodbe tvoje.
Es esmu zvērējis un to turēšu stipri, ka es sargāšu Tavas taisnības tiesas.
107 Ponižan sem silno, Gospod; živega me ohrani, po besedi svoji.
Es esmu ļoti apbēdināts, Kungs, atspirdzini mani pēc Tava vārda.
108 Prostovoljne daritve ust mojih sprejemaj, prosim, Gospod; in pravice svoje me úči.
Ak Kungs, lai Tev jel patīk manas mutes upuri, un māci man Tavas tiesas.
109 Duša moja je vedno v roki moji; vendar ne zabim tvojega zakona.
Mana dvēsele stāv vienmēr manā rokā, taču es neaizmirstu Tavu bauslību.
110 Mogočni krivičniki mi stavijo zanko, vendar od povelj tvojih ne zajdem.
Bezdievīgie man liek valgus, taču es nealojos no Tavām pavēlēm.
111 Pričanja tvoja imam vekomaj, ker so veselje mojemu srcu.
Tavas liecības es turu par savu mantu mūžīgi, jo tās ir manas sirds līksmība.
112 Srce svoje nagibljem, da spolnjuje postave tvoje, vekomaj, večno!
Es griežu savu sirdi, darīt Tavus likumus mūžīgi līdz pat galam.
113 Sameh. Misli druge sovražim, zakon pa tvoj ljubim.
Es ienīstu tos divprātīgos un mīlēju Tavu bauslību.
114 Zatišje si moje in ščit moj; v besedi tvoji imam nado.
Tu esi mans patvērums un manas priekšturamās bruņas; uz Tavu vārdu es gaidu.
115 Umaknite se od mene, hudobni, da hranim ukaze svojega Boga.
Atstājaties no manis, jūs ļauna darītāji, ka es varu turēt sava Dieva baušļus.
116 Podpiraj me po govoru svojem, da živim; in ne osramoti me v nadi moji.
Uzturi mani pēc Tava Vārda, ka es dzīvoju, un lai es kaunā netopu savā cerībā.
117 Podpiraj me, da bodem otét, in da gledam vedno na postave tvoje.
Stiprini mani, ka topu vesels, tad es skatīšos uz Taviem likumiem vienmēr.
118 Vse, kateri izgrešujejo postave tvoje, teptaš; ker krivična je njih zvijača.
Tu atmeti visus, kas no Taviem likumiem nomaldās; jo meli ir viņu viltus būšana.
119 Kakor žlindro odpravljaš vse krivične sè zemlje; zatorej ljubim pričanja tvoja.
Tu atmeti visus bezdievīgos virs zemes kā sārņus, tādēļ es mīļoju Tavas liecības.
120 Od strahú pred teboj trepeče meso moje; tako me je strah tvojih sodbâ.
Es tā bīstos no Tevis, ka šaušalas pāriet pār manām miesām, un man ir bail no Tavām sodībām.
121 Hajin. Po sodbi delam in pravici; ne izročaj me njim, ki me stiskajo.
Es daru tiesu un taisnību; nenodod mani maniem varas darītājiem.
122 Porok bodi hlapcu svojemu na dobro; da me ne zatirajo prevzetni.
Aizstāvi Tu Savu kalpu uz labu, ka pārgalvji mani nepārvar.
123 Oči moje koperné po blaginji tvoji, in po pravičnem govoru tvojem.
Manas acis ilgojās pēc Tavas pestīšanas un pēc Tava taisnā vārda.
124 Ravnaj po milosti svoji s hlapcem svojim; in postave svoje me úči.
Dari pēc Savas žēlastības Savam kalpam un māci man Tavus likumus.
125 Hlapec sem tvoj, storí me razumnega, da spoznam pričanja tvoja.
Es esmu Tavs kalps; dari man gudru, ka es atzīstu Tavas liecības.
126 Čas je, da dela Gospod; v nič dévajo zakon tvoj.
Laiks ir, ka Tas Kungs Savu darbu dara; tie lauzuši Tavu bauslību.
127 Zatorej bolj ljubim ukaze tvoje, ko zlato in sicer najčistejše.
Tādēļ es mīļoju Tavu bauslību vairāk nekā zeltu un šķīstu zeltu.
128 Zato spoznavam vse ukaze za prave; vsako stezo krivičnosti sovražim.
Tādēļ es turu visas pavēles par it taisnām; ikkatru viltus ceļu es ienīstu.
129 Pe. Čudovita so pričanja tvoja; zatorej jih hrani duša moja.
Tavas liecības ir brīnišķas, tādēļ mana dvēsele tās tur.
130 Dohod besed tvojih razsvetljuje; z razumnostjo podučuje preproste.
Kad Tavi Vārdi atveras, tad tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus.
131 Usta svoja raztezam in sopiham; ker želján sem ukazov tvojih.
Savu muti es atdaru ilgodamies, jo Tavu baušļu man gribās.
132 Ozri se v mé in storí mi milost; kakor je prav proti njim, kateri ljubijo ime tvoje.
Griezies pie manis un esi man žēlīgs, kā Tu mēdzi darīt tiem, kas Tavu vārdu mīl.
133 Noge moje utrdi v govoru svojem, in ne daj da gospoduje kaka krivica z menoj.
Stiprini manus soļus iekš Taviem vārdiem, un lai ļaunums nevalda pār mani.
134 Otmi me zatiranja ljudî, da spolnjujem postave tvoje.
Atpestī mani no cilvēku spaidiem, tad es turēšu Tavas pavēles.
135 Daj, da sveti tvoje obličje pred hlapcem tvojim; in úči me postave svoje.
Apgaismo Savu vaigu pār Savu kalpu un māci man Tavus likumus.
136 Potoki vodâ tekó iz mojih oči, zaradi njih, ki ne spolnjujejo tvojega zakona.
Manas acis izraud asaru upes, tāpēc ka netur Tavu bauslību.
137 Sade. Pravičen si, Gospod, in raven v sodbah svojih.
Kungs, Tu esi taisns un Tavas tiesas ir taisnas.
138 Ukazal si pravična pričanja svoja, in silno zvesta.
Taisnībā Tu esi piekodinājis un lielā patiesībā Savas liecības.
139 Od gorečnosti svoje ginem, ker besede tvoje zabijo sovražniki moji.
Mans karstums mani gandrīz nomācis, tāpēc ka mani pretinieki aizmirst Tavus vārdus.
140 Čist je govor tvoj močno; zatorej ga ljubi hlapec tvoj.
Tavi Vārdi ir ļoti šķīsti, un Tavs kalps tos mīļo.
141 Majhen sem jaz in zaničevan; povelj tvojih ne zabim,
Es esmu mazs un nievāts, bet Tavas pavēles es neaizmirstu.
142 Pravice tvoje, vedne pravice, in postave tvoje resnične.
Tava taisnība ir taisnība mūžīgi, un Tava bauslība ir patiesība.
143 Zatiranje in stiska me obhajati; ukazi tvoji so razveseljevanje moje.
Bēdas un bailes man uzgājušas, bet Tavi baušļi ir mans prieks.
144 Pravica pričanj tvojih je vekomaj; razumnega me naredi, da živim.
Tavu liecību taisnība ir mūžīga; liec man to saprast, tad es dzīvošu.
145 Kof. Ko te kličem iz vsega srca, usliši me, Gospod, da hranim postave tvoje.
Es saucu no visas sirds, paklausi mani, Kungs, tad es turēšu Tavus likumus.
146 Ko te kličem, reši me, da spolnjujem pričanja tvoja.
Es Tevi piesaucu, palīdzi man, ka turu Tavas liecības.
147 Préd te pridem v somraku, da vpijem; v besedo tvojo imam upanje.
Es nāku ar mazu gaismiņu un kliedzu; uz Tavu Vārdu es ceru.
148 Oči moje prehitujejo straže, premišljat govor tvoj.
Agri manas acis mostas, pārdomāt Tavus Vārdus.
149 Glas moj poslušaj po milosti svoji, Gospod; po sodbah svojih ohrani me živega,
Klausi manu balsi pēc Tavas žēlastības; Kungs, atspirdzini mani pēc Tavām tiesām.
150 Ko se bližajo pregrehe učenci, ki so daleč od zakona tvojega,
Kas dzenās pēc blēdības, tie laužās uz mani, tie atkāpjas tālu no Tavas bauslības.
151 Blizu si, Gospod; in vsi ukazi tvoji so resnica.
Kungs, Tu esi tuvu, un visi Tavi baušļi ir patiesība.
152 Zdavnaj vem o pričanjih tvojih, da si jih ustanovil vekomaj.
No iesākuma es zinu, ka Tu Savas liecības esi stiprinājis uz mūžību.
153 Reš. Ozri se v nadlogo mojo, in reši me; ker zakona tvojega ne zabim.
Uzlūko manās bēdās un izglāb mani, jo Tavu bauslību es neaizmirstu.
154 Prevzemi pravdo mojo in reši me; po govoru svojem ohrani me živega.
Iztiesā Tu manu tiesu un atpestī mani, atspirdzini mani pēc Taviem Vārdiem.
155 Daleč od krivičnih bodi blaginja, ker ne iščejo postav tvojih.
Pestīšana paliek tālu no bezdievīgiem, jo tie nemeklē Tavus likumus.
156 Usmiljenje tvoje je obilo, Gospod; po sodbah tvojih, ohrani me živega.
Kungs, liela ir Tava apžēlošanās; atspirdzini mani pēc Tavām tiesām.
157 Dasì je mnogo preganjalcev mojih in sovražnikov mojih, od pričanj tvojih ne krenem.
Daudz ir manu vajātāju un pretinieku; bet es neatkāpjos no Tavām liecībām.
158 Kakor hitro vidim izdajalce, mučim z gnjusom samega sebe, ker se ne držé govora tvojega.
Es redzu pārkāpējus, un man sāp, ka tie netur Tavus Vārdus.
159 Glej, da ljubim povelja tvoja, Gospod; po milosti svoji ohrani me živega.
Uzlūko, ka es Tavas pavēles mīļoju; ak Kungs, atspirdzini mani pēc Tavas žēlastības.
160 Preblaga beseda tvoja je sama resnica; in vekomaj je vsaka pravična sodba tvoja.
Tavs vārds visnotaļ ir patiesība, un visas Tavas taisnās tiesas paliek mūžīgi.
161 Šin. Ko me preganjajo po nedolžnem prvaki; boji se besede tvoje moje srce.
Lieli kungi mani vajā bez vainas, bet mana sirds bīstas no Taviem Vārdiem.
162 Veselim se govora tvojega; kakor kdor je našel plen obilen.
Es priecājos par Tavu Vārdu, kā kas dabūjis lielu laupījumu.
163 Krivičnost sovražim in studim, zakon tvoj ljubim.
Es ienīstu melus un turu tos par negantību; Tavu bauslību es mīļoju.
164 Sedemkrat te hvalim na dán za pravične sodbe tvoje.
Es Tevi teicu septiņkārt dienā par Tavām taisnām tiesām.
165 Velik mir imajo, kateri ljubijo zakon tvoj, in ní jim izpotike.
Kas Tavu bauslību mīļo, tiem ir liels miers un tie nekur nepiedurās.
166 Blaginje tvoje čakam, Gospod; in ukaze tvoje spolnjujem.
Ak Kungs, es gaidu uz Tavu pestīšanu un daru pēc Taviem baušļiem.
167 Duša moja spolnjuje pričanja tvoja, in ljubim jih močno.
Mana dvēsele tur Tavas liecības, un es tās ļoti mīļoju,
168 Povelja tvoja spolnjujem in pričanja tvoja, ker vsa pota moja so pred teboj.
Es pasargu Tavas pavēles un Tavas liecības, jo visi mani ceļi ir Tavā priekšā.
169 Tav. Vpitje moje se bližaj tvojemu obličju, Gospod; po besedi svoji naredi me umnega.
Ak Kungs, lai mana saukšana nāk priekš Tava vaiga! Dari mani gudru pēc Tava Vārda!
170 Molitev moja pridi pred obličje tvoje; po govoru svojem otmi me.
Lai mana sirds lūgšana nāk priekš Tava vaiga! Izglāb mani pēc Tava Vārda!
171 Hvala bodo vrela z ustnic mojih, ko me bodeš učil postave svoje.
Manas lūpas teiktin teiks Tavu slavu, kad tu man māci Tavus likumus.
172 Jezik moj bode prepeval govor tvoj, da so prepravične vse zapovedi tvoje.
Mana mēle dziedās no Taviem vārdiem, jo visi Tavi baušļi ir taisnība.
173 V pomoč mi bodi na strani roka tvoja; ker volim povelja tvoja.
Lai Tava roka man nāk palīgā, jo Tavas pavēles es esmu izredzējies.
174 Po blaginji tvoji hrepenim, Gospod; in zakon tvoj je vse razveseljevanje moje.
Kungs, man gribās Tavas pestīšanas, un Tava bauslība ir mans prieks.
175 Živi duša moja, da hvali tebe; in sodbe tvoje naj pomagajo meni.
Lai dzīvo mana dvēsele, ka tā Tevi var teikt, un lai Tavas tiesas man palīdz.
176 Potikam se kakor ovca izgubljena, išči svojega hlapca; ker povelj tvojih ne zabim.
Es maldos kā pazudusi avs, - meklē Savu kalpu, jo es neaizmirstu Tavas pavēles.
