Psalmi 89
1 O Gospodovih milostih bom prepeval na veke, s svojimi usti bom vsem rodovom razglašal tvojo zvestobo.
Etana, Ezraka dēla, pamācība. Es dziedāšu no Tā Kunga žēlastības mūžīgi un darīšu zināmu Viņa patiesību ar savu muti līdz radu radiem.
2 Kajti rekel sem: »Usmiljenje bo zgrajeno na veke, svojo zvestobo boš utrdil v samih nebesih.«
Jo es saku: “Mūžīga žēlastība uzcelta debesīs; tur Tu piestiprini Savu patiesību.”
3 S svojim izbranim sem sklenil zavezo, prisegel sem Davidu, svojemu služabniku:
“Es esmu derību derējis ar Savu izredzēto, Es Dāvidam, Savam kalpam, esmu zvērējis.
4 »Tvoje seme bom utrdil na veke in tvoj prestol zgradil za vse rodove.« (Sela)
Es apstiprināšu tavu dzimumu mūžīgi un uztaisīšu tavu goda krēslu līdz bērnu bērniem.” (Sela)
5 Nebesa bodo hvalila tvoje čudeže, oh Gospod, tudi tvojo zvestobo v skupnosti svetih.
Par to debesis slavē, ak Kungs, Tavus brīnumus, ir Tavu patiesību tai svētā draudzē.
6 Kajti kdo na nebu bi bil lahko primerjan z Gospodom? Kdo izmed sinov mogočnega bi bil lahko podoben Gospodu?
Jo kas ir debesīs Tam Kungam līdzīgs? Kas ir kā Tas Kungs starp Dieva bērniem?
7 Boga se je silno bati v zboru svetih in spoštujejo ga vsi tisti, ki so okoli njega.
Tas stiprais Dievs ir ļoti bijājams to svēto draudzē un bīstams pār visiem, kas ir ap Viņu.
8 Oh Gospod Bog nad bojevniki, kdo je močan Gospod, podoben tebi ali tvoji zvestobi naokoli tebe?
Kungs, Dievs Cebaot, kas ir tāds kā Tu, tāds varens, ak Kungs! Un Tava patiesība ir ap Tevi.
9 Ti vladaš besnenju morja; ko njegovi valovi vstanejo, jih ti umirjaš.
Tu valdi pār grezno jūru; kad viņas viļņi ceļas, tad Tu tos klusini.
10 Zlomil si Rahaba na koščke, kakor nekoga, ki je umorjen, s svojim močnim laktom si razkropil svoje sovražnike.
Tu satrieci Rahabu kā nokautu, Tu izkaisi Savus ienaidniekus ar Savu vareno elkoni.
11 Nebo je tvoje, tudi zemlja je tvoja; kar se tiče zemeljskega [kroga] in njegove polnosti, si jih ti utemeljil.
Tev pieder debesis, arī zeme Tev pieder; zemes virsu un viņas pilnumu Tu esi radījis.
12 Sever in jug, ti si ju ustvaril; Tabor in Hermon se bosta veselila v tvojem imenu.
Ziemeli un dienasvidu tu esi radījis; Tābors un Hermons gavilē par Tavu vārdu.
13 Ti imaš mogočen laket, močna je tvoja roka in visoka je tvoja desnica.
Tev ir spēcīgs elkonis, stipra ir Tava roka un augsta Tava labā roka.
14 Pravičnost in sodba sta prebivališče tvojega prestola, usmiljenje in resnica bosta šla pred tvojim obličjem.
Taisnība un tiesa ir Tava valdības krēsla pamati, žēlastība un patiesība iet Tavā priekšā.
15 Blagoslovljeno je ljudstvo, ki pozna radosten zvok. Hodili bodo, oh Gospod, v svetlobi tvojega obličja.
Svētīgi tie ļaudis, kas māk gavilēt; ak Kungs, tie staigā Tava vaiga gaišumā.
16 V tvojem imenu se bodo veselili ves dan in v tvoji pravičnosti bodo povišani.
Par Tavu vārdu tie priecājās vienmēr un caur Tavu taisnību tie ir paaugstināti.
17 Kajti ti si slava njihove moči in v tvoji naklonjenosti bo naš rog povišan.
Jo Tu esi viņu stipruma rota, un caur Tavu labprātību Tu mūsu ragu paaugstini.
18 Kajti Gospod je naša obramba in Sveti Izraelov je naš kralj.
Jo mūsu priekšturamās bruņas ir no Tā Kunga, un no Israēla Svētā ir mūsu ķēniņš.
19 Potem svojemu svetemu spregovoriš v videnju in rečeš: »Položil sem pomoč na nekoga, ki je mogočen, povišal sem enega izbranega izmed ljudstva.
Citkārt Tu runāji caur parādīšanu Savam svētam un sacīji: Es esmu vienam varenam palīgu sniedzis, Es esmu paaugstinājis vienu izredzētu no tiem ļaudīm.
20 Našel sem Davida, svojega služabnika; s svojim svetim oljem sem ga mazilil.
Es Dāvidu, Savu kalpu, esmu atradis, ar Savu svēto eļļu Es to esmu svaidījis.
21 Z njim bo moja roka utrjena; tudi moj laket ga bo krepil.
Mana roka būs līdz ar to vienmēr, un Mans elkonis viņu spēcinās;
22 Sovražnik se ne bo maščeval nad njim niti ga sin zlobnosti [ne bo] prizadel.
Ienaidnieks viņu nevajās un ļaundaris viņu nespaidīs.
23 Njegove sovražnike bom premagal pred njegovim obrazom in nadlegoval tiste, ki ga sovražijo.
Bet Es satriekšu viņa pretiniekus viņa priekšā un sadauzīšu viņa ienaidniekus.
24 Toda z njim bosta moja zvestoba in moje usmiljenje in v mojem imenu bo povišan njegov rog.
Un Mana uzticība un žēlastība būs ar viņu, un viņa rags caur Manu vārdu taps paaugstināts.
25 Njegovo roko bom postavil tudi na morje in njegovo desnico na reke.
Un Es viņa roku likšu līdz jūrai, un viņa labo roku līdz tām lielupēm.
26 Klical bo k meni: ›Ti si moj oče, moj Bog in skala rešitve moje duše.‹
Viņš Mani piesauks: Tu esi mans Tēvs, mans Dievs un manas pestīšanas patvērums.
27 Prav tako mu bom dal svojega prvorojenca, višje kakor kralje zemlje.
Un Es viņu iecelšu par to pirmdzimušo, par to visaugsto starp tiem ķēniņiem virs zemes.
28 Svoje usmiljenje bom zanj ohranil na vékomaj in moja zaveza bo trdno stala z njim.
Savu žēlastību Es viņam turēšu mūžīgi, un Mana derība ar viņu paliks pastāvīga.
29 Tudi njegovemu semenu bom storil, da ostane na veke in njegov prestol kakor nebeški dnevi.
Es viņam došu dzimumu mūžīgi un darīšu viņa goda krēslu kā debesu dienas.
30 Če njegovi otroci zapustijo mojo postavo in ne hodijo po mojih sodbah,
Bet kad viņa bērni Manu bauslību atstās un Manās tiesās nestaigās;
31 če prelomijo moje zakone in se ne držijo mojih zapovedi,
Kad tie Manus likumus sagānīs un Manus baušļus neturēs;
32 potem bom s palico obiskal njihov prestopek in njihovo krivičnost z bičanjem.
Tad Es viņu pārkāpumus piemeklēšu ar rīksti un viņu noziegumus ar sitieniem.
33 Vendar pa svoje ljubeče skrbnosti ne bom popolnoma odvzel od njega niti svoji zvestobi [ne bom] pustil, da se izneveri.
Bet Savu žēlastību Es no viņa neatraušu un Savu patiesību Es neaizliegšu.
34 Svoje zaveze ne bom prelomil niti predrugačil stvari, ki je odšla iz mojih ustnic.
Es Savu derību nesagānīšu un, ko Manas lūpas runājušas, to Es nepārgrozīšu.
35 Enkrat sem prisegel pri svoji svetosti, da Davidu ne bom lagal.
Vienu lietu pie Savas svētības Es esmu zvērējis: tiešām, Es Dāvidam nemelošu.
36 Njegovo seme bo ostalo na veke in njegov prestol kakor sonce pred menoj.
Viņa dzimums būs mūžīgi, un viņa goda krēsls manā priekšā kā saule.
37 Kakor luna bo utrjen na veke in kakor zvesta priča na nebu.« (Sela)
Viņš būs mūžīgi stiprs kā mēnesis un būs pastāvīgs, kā tas liecinieks padebešos. (Sela)
38 Toda ti si zavrgel in prezrl, ogorčen si bil s svojim maziljencem.
Bet nu Tu viņu esi atstūmis un atmetis, Tu esi apskaities pret Savu svaidīto.
39 Razveljavil si zavezo svojega služabnika. Njegovo krono si oskrunil in jo vrgel na tla.
Tu Sava kalpa derību esi iznīcinājis, viņa kroni Tu esi nometis zemē.
40 Porušil si vse njegove ograje; njegova oporišča si privedel do propada.
Tu esi salauzis visus viņa mūrus, viņa stiprās pilis Tu esi licis drupās.
41 Vsi mimoidoči ga plenijo. Graja je svojim sosedom.
Visi, kas iet garām, viņu aplaupa; viņš saviem kaimiņiem ir palicis par apsmieklu.
42 Dvignil si desnico njegovih nasprotnikov; vsem njegovim sovražnikom si storil, da se veselijo.
Tu paaugstināji viņa spaidītāju labo roku, Tu iepriecināji visus viņa ienaidniekus.
43 Obrnil si tudi ostrino njegovega meča in ga nisi naredil, da se zoperstavi v bitki.
Arī viņa zobena asmeni Tu esi atņēmis un neesi licis viņam pastāvēt karā.
44 Njegovi slavi si storil, da preneha in njegov prestol si vrgel na tla.
Tu viņa glītumam licis mitēties un nogāzis zemē viņa goda krēslu.
45 Dneve njegove mladosti si skrajšal. Pokril si ga s sramoto. (Sela)
Tu esi paīsinājis viņa jaunības dienas, Tu viņu apsedzis ar kaunu. (Sela)
46 Doklej, Gospod? Se hočeš skrivati na veke? Bo tvoj bes gorel kakor ogenj?
Cik ilgi, ak Kungs, Tu gribi pilnīgi apslēpties, un cik ilgi Tava bardzība degs kā uguns?
47 Spomni se, kako kratek je moj čas. Zakaj si vse ljudi naredil zaman?
Piemini, kāds ir mans mūžs, cik nīcīgus Tu visus cilvēku bērnus esi radījis?
48 Kateri človek je, kdor živi in ne bo videl smrti? Ali bo svojo dušo osvobodil pred roko groba? (Sela) (Sheol h7585)
Kurš cilvēks dzīvo, kas nāvi neredzēs? Kas savu dvēseli izglābs no kapa varas? (Sela) (Sheol h7585)
49 Gospod, kje so tvoje prejšnje ljubeče skrbnosti, katere v svoji resnici prisegaš Davidu?
Kungs, kur ir Tava senējā žēlastība, ko Tu Savā uzticībā Dāvidam esi zvērējis?
50 Spomni se, Gospod, graje svojih služabnikov; kako v svojih prsih nosim grajo vseh mogočnih ljudi,
Piemini, ak Kungs, Savu kalpu kaunu, ko es savā sirdī nesu, no visām pasaules tautām,
51 s čimer so grajali tvoji sovražniki, oh Gospod, s čimer so grajali stopinje tvojega maziljenca.
Ka Tavi ienaidnieki nievā, ak Kungs, ka tie nievā Tava svaidītā pēdas.
52 Blagoslovljen bodi Gospod na vékomaj. Amen in Amen.
Slavēts lai ir Tas Kungs mūžīgi! Āmen, Āmen.
