Psalmi 73
1 Resnično, Bog je dober do Izraela, torej tistim, ki so čistega srca.
Asafa dziesma. Tiešām, Dievs ir Israēla labums, tiem, kam sirdis ir šķīstas.
2 Toda kar se mene tiče, so moja stopala skoraj odšla, moji koraki so malodane spodrsnili.
Bet gandrīz es būtu paklupis ar savām kājām, mani soļi tik (tikko) neslīdēja.
3 Kajti bil sem nevoščljiv nad nespametnimi, ko sem videl uspevanje zlobnih.
Jo man bija dusmas par lielīgiem, kad es redzēju, ka bezdievīgiem tik labi klājās.
4 Kajti v njihovi smrti ni vezi, vendar je njihova moč trdna.
Jo vārgšanas tiem nav līdz nāvei, un tie resni nobarojušies.
5 Niso v stiski, kakor drugi ljudje niti niso trpinčeni kakor drugi ljudje.
Tie nav bēdās kā citi ļaudis, un netop mocīti kā citi cilvēki.
6 Zato jih ošabnost obdaja naokoli kakor veriga, nasilje jih pokriva kakor obleka.
Tādēļ ar lepnību tie izrotājās un ar blēdību tie apģērbjas kā ar skaistām drēbēm.
7 Njihove oči izstopajo z mastnostjo. Imajo več, kot si lahko želi srce.
No taukiem spīd viņu acs, viņu sirdsdomās plūst pāri.
8 Izprijeni so in glede zatiranja govorijo zlobno, govorijo vzvišeno.
Tie zobo, runā nikni no varas darba, tie lielās pārlieku.
9 Svoja usta postavljajo zoper nebesa in njihov jezik hodi po zemlji.
Tie paceļas ar savu muti līdz debesīm, un viņu mēle šaujās pa zemes virsu.
10 Zato se njegovo ljudstvo vrača sèm in iztisnjene so jim polne čaše vode.
Tādēļ ļaudis piemetās tiem klāt, un tiem rodas ūdens papilnam,
11 Pravijo: »Kako Bog ve? In ali je znanje v Najvišjem?«
Un tie saka: kā Dievs zinās? Un vai tas Visuaugstais ir zinātājs?
12 Glej, to so brezbožni, ki uspevajo v svetu, povečujejo se v bogastvih.
Redzi, tādi ir tie bezdievīgie, un tomēr tiem arvien labi klājās pasaulē, un tie vairo savu bagātību.
13 Resnično sem zaman očistil svoje srce in svoje roke umil v nedolžnosti.
Tiešām, velti es esmu šķīstījis savu sirdi un mazgājis savas rokas nenoziedzībā,
14 Kajti ves dan sem bil trpinčen in kaznovan vsako jutro.
Un biju mocīts cauru dienu, un sods bija man klāt ik rītu.
15 Če rečem: »Govoril bom na ta način, « glej, bi se pregrešil zoper rod tvojih otrok.
Tomēr ja es sacītu: es runāšu tāpat kā viņi, redz, ar to es apgrēkotos pie Tavu bērnu draudzes.
16 Ko sem premišljeval, da to spoznam, je bilo zame preveč boleče,
Tāpēc es domāju, ka es to varētu saprast, bet tas bija visai grūti priekš manām acīm,
17 dokler nisem odšel v Božje svetišče, potem sem razumel njihov konec.
Tiekams es gāju Dieva svētumā un ņēmu vērā, kas viņiem pēcgalā notiek.
18 Zagotovo si jih postavil na spolzke kraje, podiraš jih v uničenje.
Tiešām, tu tos vedi uz slidenām vietām un tos nogāzi, ka tie iet postā.
19 Kako so v hipu privedeni v opustošenje! Popolnoma so použiti s strahotami.
Kā viņi tik piepeši iet bojā! Tie iznīkst un iet bojā ar briesmām.
20 Kakor sanje, ko se nekdo zbudi; tako boš, oh Gospod, ko se zbudiš, preziral njihovo podobo.
Tā kā sapnis zūd, kad uzmostas, tā tev, Kungs, ceļoties viņi nebūs nekas.
21 Tako je bilo moje srce užaloščeno in v svoji notranjosti sem bil zboden.
Kad rūgta taptu man sirds un riebtu man īkstis,
22 Tako nespameten sem bil in neveden. Pred teboj sem bil kakor žival.
Tad es būtu neprātīgs un nezinātu nekā; es būtu kā lops Tavā priekšā.
23 Kljub temu sem nenehno s teboj. Prijel si me za mojo desnico.
Bet pie Tevis es palieku vienmēr; Tu mani turi pie manas labās rokas.
24 Usmerjal me boš s svojim nasvetom in potem me sprejmi v slavo.
Tu mani vadīsi pēc Sava padoma, un pēc mani uzņemsi godā.
25 Koga imam v nebesih razen tebe? In nikogar ni na zemlji, ki si ga želim poleg tebe.
Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes.
26 Moje meso in moje srce odpovedujeta, toda Bog je moč mojega srca in moj delež na veke.
Jebšu man arī mirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs esi manas sirds patvērums un mana daļa mūžīgi.
27 Kajti glej, tisti, ki so daleč od tebe, se bodo pogubili. Uničil si vse tiste, ki z vlačuganjem gredo od tebe.
Jo redzi, kas tālu no Tevis, tie ies bojā; Tu izdeldē visus, kas no Tevis atkāpjas.
28 Toda zame je dobro, da se približam Bogu. Svoje trdno upanje sem položil v Gospoda Boga, da bom lahko oznanjal vsa tvoja dela.
Bet man tas ir prieks, tuvu būt pie Dieva, ka es savu cerību lieku uz To Kungu Dievu, ka es izteicu visus Tavus darbus.
