Psalmi 2

1 Zakaj besnijo pogani in ljudstvo domišlja prazno stvar?

Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?

2 Kralji zemlje so se usmerili in vladarji se skupaj posvetujejo zoper Gospoda in zoper njegovega maziljenca, rekoč:

Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.

3 »Pretrgajmo njihove vezi in odvrzimo njihove vrvi od sebe.«

Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!

4 Tisti, ki sedi v nebesih, se bo smejal. Gospod jih bo imel v posmeh.

Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.

5 Potem jim bo govoril v svojem besu in jih nadlegoval v svojem bridkem nezadovoljstvu.

Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.

6 »Vendarle sem jaz postavil svojega kralja na svoji sveti gori Sion.«

Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.

7 Oznanil bom odlok. Gospod mi je rekel: »Ti si moj Sin. Ta dan sem te rodil.

Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.

8 Zahtevaj od mene in dal ti bom pogane za tvojo dediščino in najbolj oddaljene kraje zemlje za tvojo posest.

Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.

9 Zdrobil jih boš z železno palico, raztreščil jih boš na koščke kakor lončarjevo posodo.«

Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.

10 Zatorej bodite sedaj modri, oh vi kralji. Dajte se poučiti, vi sodniki zemlje.

Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.

11 Gospodu služite s strahom in veselite se s trepetanjem.

Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.

12 Poljubite Sina, da ne bi bil jezen in ne izginete iz poti, ko je njegov bes le malo razvnet. Blagoslovljeni so vsi, ki svoje upanje položijo vanj.

Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.