Psalmi 102
1 Usliši mojo molitev, oh Gospod in moje vpitje naj pride do tebe.
Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
2 Svojega obraza ne skrivaj pred menoj na dan, ko sem v stiski; nagni k meni svoje uho. Na dan, ko kličem, mi naglo odgovori.
Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
3 Kajti moji dnevi so použiti kakor dim in moje kosti so sežgane kakor ognjišče.
Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
4 Moje srce je prizadeto in ovenelo kakor trava, tako da pozabljam jesti svoj kruh.
Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
5 Zaradi glasu mojega stokanja se moje kosti lepijo na mojo kožo.
Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
6 Podoben sem pelikanu iz divjine; podoben sem sovi v puščavi.
Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
7 Bedim in sem kakor vrabec sam na strehi.
Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
8 Moji sovražniki me ves dan grajajo in tisti, ki so besni name, prisegajo zoper mene.
Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
9 Kajti pepel sem jedel kakor kruh in svojo pijačo sem mešal z jokom,
Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
10 zaradi tvojega ogorčenja in tvojega besa, kajti vzdignil si me in me vrgel dol.
Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
11 Moji dnevi so kakor senca, ki se zmanjšuje in izsušen sem kakor trava.
Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
12 Toda ti, oh Gospod, boš ostal na veke in tvoj spomin vsem rodovom.
Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
13 Vstal boš in imel usmiljenje do Siona, kajti čas, da mu [izkažeš] naklonjenost, da, določeni čas je prišel.
Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
14 Kajti tvoji služabniki uživajo v njegovih kamnih in so naklonjeni njegovemu prahu.
Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
15 Tako se bodo pogani bali Gospodovega imena in vsi kralji zemlje tvoje slave.
Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
16 Ko bo Gospod zgradil Sion, se bo prikazal v svoji slavi.
Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
17 Upošteval bo molitev revežev in ne bo preziral njihove molitve.
Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
18 To bo zapisano za prihajajoči rod; in ljudstvo, ki bo ustvarjeno, bo hvalilo Gospoda.
Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
19 Kajti on je pogledal dol iz višine svojega svetišča, z nebes je Gospod pogledal zemljo,
Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
20 da usliši stokanje jetnika, da osvobodi tiste, ki so določeni za smrt,
Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
21 da oznani Gospodovo ime na Sionu in njegovo hvalo v Jeruzalemu,
Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
22 ko se zberejo skupaj ljudstva in kraljestva, da služijo Gospodu.
Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
23 Oslabil je mojo moč na poti, skrajšal je moje dneve.
Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
24 Rekel sem: »Oh moj Bog, ne odstrani me v sredi mojih dni; tvoja leta so skozi vse rodove.«
Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
25 Od davnine si položil temelj zemlji in nebo je delo tvojih rok.
Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
26 Ta [dva] bosta izginila, toda ti boš ostal. Da, vsa se bosta postarala kakor obleka; zamenjal ju boš kakor suknjo in bosta zamenjani,
Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
27 toda ti si isti in tvoja leta ne bodo imela konca.
Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
28 Otroci tvojih služabnikov bodo nadaljevali in njihovo seme bo utrjeno pred teboj.
Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.
