Pregovori 4
1 Prisluhnite, vi otroci, poučevanju očeta in pazite, da spoznate razumevanje.
Klausāties, mani bērni, tēva pamācīšanu un meklējiet atzīšanu mācīties;
2 Kajti dajem vam dober nauk, ne zapustite moje postave.
Jo es jums dodu labu mācību, neatmetiet manu bauslību!
3 Kajti jaz sem bil sin svojega očeta, nežen in edini ljubljen v očeh svoje matere.
Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais;
4 Tudi učil me je in mi rekel: »Tvoje srce naj ohrani moje besede. Drži se mojih zapovedi in živi.
Un viņš mani mācīja un sacīja: Lai tava sirds pieņem manus vārdus, turi manus baušļus, tad tu dzīvosi;
5 Pridobivaj modrost, pridobivaj razumevanje, tega ne pozabi niti se ne nagni od besed iz mojih ust.
Manto gudrību, manto atzīšanu; neaizmirsti un negriezies nost no manas mutes vārdiem;
6 Ne zapusti je, pa te bo varovala; ljubi jo, pa te bo čuvala.
Neatstāj to, tad viņa tevi paglābs; mīļo viņu, tad viņa tevi pasargās.
7 Modrost je glavna stvar, zato pridobivaj modrost in z vsem svojim dobičkom pridobivaj razumevanje.
Gudrības iesākums ir: Manto gudrību un ar visu savu padomu samanto atzīšanu.
8 Poveličuj jo, pa te bo povišala, prinesla ti bo čast, ko jo boš objemal.
Turi viņu augsti, tad viņa tevi paaugstinās, viņa tevi cels godā, ja tu viņu apkampsi.
9 Tvoji glavi bo dala ornament milosti, izročila ti bo krono slave.«
Viņa dos jauku glītumu tavai galvai; krāšņu kroni viņa tev dāvinās.
10 Prisluhni, oh moj sin in sprejmi moje izreke in mnogo bo let tvojega življenja.
Klausies, mans bērns, un pieņem manus vārdus, tad vairosies tavas dzīvības gadi.
11 Učil sem te na poti modrosti, vodil sem te po pravih poteh.
Es tev mācīšu gudrības ceļu, es tevi vadīšu uz taisna ceļa,
12 Kadar greš, tvoje stopinje ne bodo utesnjene in kadar tečeš, se ne boš spotaknil.
Ka staigājot tavi soļi nemetās, un tekot tu nepiedauzies.
13 Trdno se oprimi poučevanja, naj ona ne odide. Obdrži jo, kajti ona je tvoje življenje.
Turies cieti pie pamācības, neatstājies no tās, sargi to; jo tā ir tava dzīvība.
14 Ne stopaj na pot zlobnih in ne hodi po stezi zlobnih ljudi.
Uz bezdievīgo tekas nenāc un uz ļauno ceļa neej!
15 Izogibaj se je, ne hodi mimo nje in obrni se od nje ter pojdi proč.
Stājies no tā, nestaigā uz viņa; raujies no tā un ej garām!
16 Kajti oni ne spijo, razen če niso storili vragolije in njihovo spanje je odvzeto, razen če nekomu ne povzročijo, da pade.
Jo tie neaiziet gulēt, pirms nav ļauna darījuši, un tiem nenāk miegs, pirms nav kādu zemē gāzuši.
17 Kajti jedo kruh zlobnosti in pijejo vino nasilja.
Jo tie ēd bezdievības maizi un dzer negantības vīnu.
18 Toda steza pravičnih je kakor svetlikajoča svetloba, ki bolj in bolj sije do popolnega dne.
Bet taisno celiņš ir kā spožs gaišums, kas spīd un spīd, līdz diena aust.
19 Pot zlobnih je kakor tema; ne vedo ob kaj se spotaknejo.
Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsība; tie nezin, pār ko tie kritīs.
20 Moj sin, prisluhni mojim besedam, svoje uho nagni k mojim izrekom.
Ņem vērā, mans dēls, manus vārdus, griez savu ausi uz manu valodu,
21 Naj le-ti ne odidejo od tvojih oči, obdrži jih v sredi svojega srca.
Lai tie nezūd no tavām acīm; paglabā tos savā sirds dziļumā;
22 Kajti življenje so tistim, ki jih najdejo in zdravje vsemu njihovemu mesu.
Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un visai viņu miesai zāles, kas dziedina.
23 Svoje srce varuj z vso marljivostjo, kajti iz njega so zadeve življenja.
Pār visu, kas jāsargā, sargi savu sirdi; jo no tās iziet dzīvība.
24 Kljubovalna usta daj od sebe in sprevržene ustnice odloži daleč stran od sebe.
Atstādini no sevis netiklu muti, un netaisnas lūpas lai ir tālu no tevis.
25 Tvoje oči naj gledajo naravnost in tvoje veke naj gledajo neposredno pred teboj.
Lai tavas acis taisni skatās, un tavi acu raugi taisni tavā priekšā.
26 Preudari stezo svojih stopal in vse tvoje poti naj bodo utrjene.
Nosver savu kāju soļus, tad visi tavi ceļi labi izdosies.
27 Ne obrni se ne k desni roki niti ne k levi, svoje stopalo odstrani od zla.
Negriezies ne uz labo ne kreiso pusi; sargi savu kāju no ļauna.
