Pregovori 17
1 Boljši je suh košček in z njim spokojnost, kakor hiša polna klavnih daritev s prepirom.
Sauss kumoss ar mieru ir labāks, nekā pilns nams ar kaujamiem, kur ķildas.
2 Moder služabnik bo imel vladarstvo nad sinom, ki povzroča sramoto in bo imel delež dediščine med brati.
Gudrs kalps valdīs pār netiklu dēlu un dalīs mantojumu starp brāļiem.
3 Talilni lonec je za srebro in talilna peč za zlato, toda Gospod preizkuša srca.
Kausējamais katls sudrabu, un ceplis zeltu, bet Tas Kungs pārbauda sirdis.
4 Zloben storilec daje prednost nepravim ustnicam in lažnivec pazljivo prisluhne nespodobnemu jeziku.
Netiklis klausās uz blēņu valodām, melkulis griež ausi uz neliešu mēlēm.
5 Kdorkoli zasmehuje ubogega, graja njegovega Stvarnika in kdor je ob katastrofah vesel, ne bo nekaznovan.
Kas nabagu apsmej, tas nievā viņa Radītāju, un kas par viņa bēdām priecājās, nepaliks nesodīts.
6 Otrok otroci so krona starcem in slava otrok so njihovi očetje.
Sirmgalvju kronis ir bērnu bērni, un bērnu goda rota ir viņu tēvi.
7 Odličen govor se ne spodobi bedaku, veliko manj lažnive ustnice princu.
Ģeķiem nepieder augsti vārdi, nedz lielam kungam melot.
8 Darilo je kakor dragocen kamen v očeh tistega, ki ga ima, kamor ga obrača, to uspeva.
Kam ir ko dot, tam tas ir kā dārgs akmens; kur tik tas griežas, tur labi izdodas.
9 Kdor taji prestopek, išče ljubezni, toda kdor ponavlja zadevo, ločuje prave prijatelje.
Kas grēku apklāj, tas iekopj draudzību; bet kas vainu no jauna aizņem, sarīdina radus.
10 Opomin bolj prodira v modrega kakor sto udarcev z bičem v bedaka.
Aprāšana vairāk satriec prātīgo, nekā simts sitienu ģeķi.
11 Hudoben človek išče samo upor, zato bo zoper njega poslan krut poslanec.
Dumpinieks meklē tik ļaunu vien, bet bargs vēstnesis pret viņu taps sūtīts.
12 Naj medvedka, oropana svojih mladičev, sreča človeka, raje kakor bedak v svoji neumnosti.
Labāki lāču māti sastapt, kurai bērni paņemti, nekā ģeķi viņa ģeķībā.
13 Kdorkoli nagrajuje zlo za dobro, se zlo ne bo ločilo od njegove hiše.
Kas labu ar ļaunu atmaksā, no tā nama ļaunums neatstāsies.
14 Začetek prepira je kakor kadar nekdo izpušča vodo, zato prenehaj s sporom, preden se vmešaš vanj.
Ķildu sākt ir kā ūdens dambi izplēst; pirms sāk jaukties, atstājies.
15 Kdor opravičuje zlobnega in kdor obsoja pravičnega, celo oba sta Gospodu ogabnost.
Kas bezdievīgu taisno un taisnu pazudina, tie abi Tam Kungam ir negantība.
16 Zakaj je denarna vsota v bedakovi roki, da pridobi modrost, glede na to, da on nima srca za to?
Ko palīdz ģeķim maksa rokā, gudrību pirkt, kad jēgas nav.
17 Prijatelj ljubi ob vseh časih in brat je rojen za stisko.
Draugs mīļo ikkatrā laikā, bet brālis piedzen bēdu dienā.
18 Človek brez razumevanja udarja v roke in postaja pôrok v prisotnosti svojega prijatelja.
Tas ir negudrs, kas roku dod galvodams priekš sava tuvākā.
19 Kdor ljubi prestopek, ta ljubi prepir in kdor povišuje svoja velika vrata, išče uničenje.
Kas ķildu mīļo, tas mīļo grēku; un kas savas durvis taisa augstas, tas meklē nelaimi.
20 Kdor ima kljubovalno srce, ne najde dobrega in kdor ima sprevržen jezik, pada v vragolijo.
Kam nelieša sirds, tas laba neatradīs; un kam netikla mēle, tas iekritīs nelaimē.
21 Kdor zaplodi bedaka, to počne v svojo bridkost in oče bedaka nima radosti.
Kas ģeķi dzemdina, tam tas būs par skumjām, un ģeķa tēvs nevar priecāties.
22 Veselo srce dela dobro, podobno kot zdravilo, toda zlomljen duh suši kosti.
Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.
23 Zloben človek iz naročja izvleče darilo, da izkrivlja poti sodbe.
Bezdievīgais ņem slepeni dāvanas, locīt taisnības ceļu.
24 Modrost je pred tistim, ki ima razumevanje, toda oči bedaka so na koncih zemlje.
Prātīga cilvēka vaigā ir gudrība, bet ģeķa acis laistās līdz pasaules galiem.
25 Nespameten sin je žalost svojemu očetu in grenkoba njej, ki ga je rodila.
Ģeķīgs dēls savam tēvam par sirdēstiem, un rūgtums tai, kas viņu dzemdējusi.
26 Tudi kaznovati pravičnega ni dobro niti udariti prince zaradi nepristranskosti.
Jau nav labi, taisno sodīt, ne vēl goda vīru sist taisnības dēļ.
27 Kdor ima spoznanje, prizanaša svojim besedam in razumevajoč človek je iz odličnega duha.
Kas savu muti valda, tam ir samaņa, un kam lēns gars, tas ir prāta vīrs.
28 Celo bedak, ko molči, velja kot moder in kdor zapira svoje ustnice, je cenjen kot razumevajoč človek.
Pat ģeķi, kad tik klusu cieš, notur par gudru, un par prāta vīru, kamēr savu muti tur.
