Žalostinke 5
1 Spomni se, oh Gospod, kaj je prišlo nad nas. Preudari in poglej našo grajo.
Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.
2 Naša dediščina je obrnjena k tujcem, naše hiše k neznancem.
Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.
3 Sirote smo in brez očeta, naše matere so kakor vdove.
Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.
4 Svojo vodo smo pili za denar; naš les nam je prodan.
Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.
5 Naši vratovi so pod preganjanjem. Trudimo se, pa nimamo počitka.
Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.
6 Roko smo izročili k Egipčanom in k Asircem, da bi bili nasičeni s kruhom.
Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asiriešiem, lai dabūtu maizes paēst.
7 Naši očetje so grešili in jih ni in mi smo nosili njihove krivičnosti.
Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.
8 Služabniki so vladali nad nami. Nikogar ni, da bi nas osvobodil iz njihove roke.
Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.
9 Svoj kruh smo prinašali z nevarnostjo za svoja življenja, zaradi meča iz divjine.
Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.
10 Naša koža je bila črna kakor peč zaradi strašne lakote.
Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.
11 Posiljevali so ženske na Sionu in device v Judovih mestih.
Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.
12 Z njihovo roko so obesili prince. Obrazi starešin niso bili spoštovani.
Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.
13 Zajeli so mladeniče, da meljejo in otroci so padali pod lesom.
Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.
14 Starešine so odšli od velikih vrat, mladeniči od svoje glasbe.
Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.
15 Veselje našega srca je prenehalo, naš ples je obrnjen v žalovanje.
Mūsu sirds līksmība ir pagalam, mūsu diešana palikusi par vaimanām.
16 Krona je padla iz naše glave. Gorje nam, da smo grešili!
Mūsu galvas kronis nokritis, - ak vai mums, ka esam grēkojuši!
17 Zaradi tega peša naše srce, zaradi teh stvari so zatemnjene naše oči.
Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;
18 Zaradi gore Sion, ki je zapuščena, lisice hodijo po njej.
Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to tekā.
19 Ti, oh Gospod, ostajaš na veke, tvoj prestol od roda do roda.
Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.
20 Zakaj nas pozabljaš na veke in nas zapuščaš za tako dolgo?
Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?
21 Obrni nas k sebi, oh Gospod in mi bomo obrnjeni; obnovi naše dni kakor od davnine.
Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.
22 Toda popolnoma si nas zavrgel. Zelo si ogorčen zoper nas.
Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?
