Job 40
1 Poleg tega je Gospod odgovoril Jobu in rekel:
Un Tas Kungs atbildēja Ījabam un sacīja:
2 »Mar ga bo tisti, ki se prička z Vsemogočnim, poučeval? Kdor graja Boga, naj mu to odgovori.«
Vai vainotājs ies tiepties ar to Visuvareno? Kas Dievu pamāca, lai uz to atbild!
3 Potem je Job odgovoril Gospodu in rekel:
Bet Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja:
4 »Glej, nepomemben sem, kaj naj ti odgovorim? Svojo roko bom položil na svoja usta.
Redzi, es esmu mazs, ko lai es Tev atbildu? Es likšu roku uz muti.
5 Enkrat sem govoril, toda ne bom odgovoril. Da, dvakrat, vendar ne bom nadaljeval.«
Es reiz esmu runājis, bet vairs neatbildēšu; un otru reiz, bet vairs to nedarīšu.
6 Potem je Gospod iz vrtinčastega vetra odgovoril Jobu in rekel:
Un Tas Kungs atbildēja Ījabam no vētras un sacīja:
7 »Opaši sedaj svoja ledja kakor mož. Zahteval bom od tebe in ti mi razglasi.
Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu mani māci.
8 Hočeš tudi mojo sodbo razveljaviti? Me hočeš obsoditi, da bi bil ti lahko pravičen?
Vai tu Manu tiesu iznīcināsi, vai tu Mani pazudināsi, ka tu būtu taisns?
9 Ali imaš laket kakor Bog? Ali lahko zagrmiš z glasom kakor on?
Jeb vai tev ir tāds elkonis kā tam stipram Dievam, vai tev ir pērkona balss kā viņam?
10 Odeni se sedaj z veličanstvom in odličnostjo in odeni se s slavo in lepoto.
Aptērpies tad ar greznību un augstību, un apģērbies ar lielu godu un godību.
11 Izlij bes svoje jeze. Glej vsakogar, ki je ponosen in ga ponižaj.
Izgāz savas dusmības bardzību, un uzlūko visus lepnos un pazemo tos.
12 Poglej na vsakogar, ki je ponosen in ga ponižaj in zlobne pomendraj na njihovem kraju.
Uzlūko visus lepnos un gāz tos zemē un satriec tos bezdievīgos savā vietā.
13 Skupaj jih skrij v prah in njihove obraze obveži na skrivnem.
Guldi tos kapā pīšļos un sedz viņu vaigus ar tumsību.
14 Potem ti bom tudi jaz priznal, da te tvoja lastna desnica lahko reši.
Tad arī Es tevi teikšu, ka tava labā roka tev palīdzējusi.
15 Glej torej behemota, ki sem ga naredil s teboj; muli travo kakor vol.
Redzi nu, beēmots (upes-zirgs), ko Es līdz ar tevi esmu radījis, ēd zāli kā vērsis.
16 Glej torej, njegova moč je v njegovih ledjih in njegova sila je v kiti njegovega trebuha.
Redzi jel, viņa spēks ir viņa gurnos un viņa stiprums viņa vēdera dzīslās.
17 Svoj rep premika kakor cedra. Kite njegovih kamnov so ovite skupaj.
Viņš kustina savu asti kā ciedra koku, viņa cisku dzīslas kopā ir sapītas.
18 Njegove kosti so kakor trdi koščki iz brona, njegove kosti so podobne železnim zapahom.
Viņa kauli ir kā ciets varš, viņa locekļi kā dzelzs mieti.
19 Ta je vodja Božjih poti. Kdor ga je naredil lahko stori, da se mu približa njegov meč.
Viņš ir Dieva ceļu pirmais; kas viņu radījis, Tas viņam devis savu zobenu.
20 Zagotovo mu gore prinašajo hrano, kjer se igrajo vse poljske živali.
Kalni viņam izdod barību, un tur trencās visi lauka zvēri.
21 Leži pod senčnimi drevesi, v skrivališču trstja in močvirij.
Koku biezumā viņš apgulstas, niedrēs un dūņās paslēpies.
22 Senčna drevesa ga pokrivajo s svojo senco, naokoli ga obdajajo potočne vrbe.
Koku biezums viņu apsedz ar savu ēnu, upes kārkli viņu apslēpj.
23 Glej, pije reko in ne hiti; zaupa, da lahko Jordan posrka v svoja usta.
Redzi, kad upe plūst, tad viņš nedreb, viņš ir drošs, kad Jardāne pat līdz viņa mutei celtos.
24 Ujame ga s svojimi očmi. Njegov nos prebada skozi zanke.
Vai viņu var gūstīt, viņa acīm redzot? vai viņam virvi var vilkt caur nāsīm?
