< Job 18 >
1 Potem je odgovoril Bildád Suhéjec in rekel:
Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
2 »Kako dolgo bo, preden boste naredili konec besedam? Premislite in potem bomo govorili.
Cik ilgi vēl jūs grābstīsities pēc vārdiem? Pieņemiet padomu, un tad runāsim.
3 Zakaj smo šteti kakor živali in smatrani podle v vašem pogledu?
Kāpēc mēs topam turēti par lopiem, un par muļķiem jūsu acīs?
4 V svoji jezi trga samega sebe. Mar bo zemlja zapuščena zaradi tebe? Mar bo skala odstranjena iz svojega kraja?
Tava dvēsele no dusmām plīst; vai tad tevis dēļ zeme paliks tukša un klintis celsies no savas vietas?
5 Da, svetloba zlobnega bo ugasnjena in iskrica njegovega ognja ne bo sijala.
Tomēr bezdievīgo gaisma izdzisīs, un viņa uguns liesma nespīdēs.
6 Svetloba bo tema v njegovem šotoru in njegova sveča bo ugasnjena z njim.
Gaišums paliek tumšs viņa dzīvoklī, un viņa spīdeklis pār viņu izdziest.
7 Koraki njegove moči bodo omejeni in njegov lastni nasvet ga bo vrgel dol.
Viņa varas ceļi paliek šauri, un paša padoms viņu gāž.
8 Kajti s svojim lastnim stopalom je vržen v mrežo in hodi po zanki.
Jo viņa kājas to iedzen tīklā, un viņš staigā pār slazda valgiem.
9 Past ga bo prijela za peto in ropar bo prevladal zoper njega.
Valgs saista viņa pēdas, un saites viņu satver.
10 Zanka je položena zanj na tleh in pasti zanj na poti.
Viņa valgs ir apslēpts zemē, un viņa slazds uz ceļa.
11 Strahote ga bodo prestrašile na vsaki strani in ga pognale k njegovim stopalom.
Visapkārt bailība viņu iztrūcina un viņu dzen uz visiem soļiem.
12 Njegova moč bo oslabljena zaradi lakote in uničenje bo pripravljeno ob njegovi strani.
Nelaime taisās viņu rīt, un posts ir gatavs viņu gāzt.
13 Požrlo bo moč njegove kože. Celó prvorojenec smrti bo požrl njegovo moč.
Tas ēd viņa miesas, un nāves pirmdzimušais rij viņa locekļus.
14 Njegovo zaupanje bo izkoreninjeno iz njegovega šotora in to ga bo privedlo h kralju strahot.
Viņa cerība tiek atņemta no viņa dzīvokļa, un viņam jānoiet pie briesmu ķēniņa.
15 Prebivalo bo v njegovem šotoru, ker ta ni njegov. Žveplo bo raztreseno nad njegovim prebivališčem.
Viņa dzīvoklī dzīvo visai sveši, uz viņa mājas vietu kaisa sēru.
16 Njegove korenine bodo posušene spodaj in zgoraj bo njegova veja odsekana.
No apakšas sakalst viņa saknes, un no augšienes novīst viņa zari.
17 Spomin nanj bo izginil z zemlje in nobenega imena ne bo imel na ulici.
Viņa piemiņa iznīkst no zemes, un slava viņam nepaliek pasaulē.
18 Iz svetlobe bo pognan v temo in pregnan bo iz zemeljskega [kroga].
No gaismas to izstumj tumsā un aizdzen no zemes virsas.
19 Med svojim ljudstvom ne bo imel niti sina niti nečaka niti nobenega preživelega v svojih prebivališčih.
Viņam nav nedz bērna, nedz bērnu bērna savos ļaudīs, un neviens neatliek viņa māju vietās.
20 Tisti, ki pridejo za njim, bodo osupli ob njegovem dnevu, kakor so bili zgroženi tisti, ki so šli poprej.
Kas rietumos, iztrūcinājās par viņa dienu, un kas austrumos, tos pārņem šaušalas.
21 Zagotovo, takšna so prebivališča zlobnih in to je kraj tistega, ki ne pozna Boga.«
Tiešām, tā notiek netaisno dzīvokļiem un tādu ļaužu vietai, kas Dievu neatzīst.