2 Kroniška 1
1 Davidov sin Salomon je bil okrepljen v svojem kraljestvu in Gospod, njegov Bog, je bil z njim in ga silno poveličal.
Un Salamans, Dāvida dēls, palika spēcīgs savā ķēniņa valdībā, jo Tas Kungs, viņa Dievs, bija ar to un darīja to ļoti lielu.
2 Potem je Salomon spregovoril vsemu Izraelu, poveljnikom nad tisočimi, nad stotimi, sodnikom, vsakemu voditelju v vsem Izraelu in glavnim izmed očetov.
Un Salamans sacīja uz visu Israēli, uz tūkstošniekiem un simtniekiem un tiesnešiem un visiem Israēla lielkungiem, tēvu namu virsniekiem,
3 Tako je Salomon in vsa skupnost z njim, odšla k visokemu kraju, ki je bil pri Gibeónu, kajti tam je bilo šotorsko svetišče skupnosti Boga, ki ga je Gospodov služabnik Mojzes naredil v divjini.
Ka tie noietu, Salamans un visa draudze līdz ar viņu, uz to kalnu Gibeonā, jo tur bija Dieva saiešanas telts, ko Mozus, Tā Kunga kalps, tuksnesī bija taisījis.
4 Toda Božjo skrinjo je David prenesel gor iz Kirját Jearíma na kraj, ki ga je David pripravil zanjo, kajti zanjo je razpel šotor pri Jeruzalemu.
Bet Dieva šķirstu Dāvids bija atvedis no Kiriat Jearimas uz to vietu, ko Dāvids tam bija sataisījis, jo viņš tam bija uzcēlis telti Jeruzālemē.
5 Poleg tega je bronast oltar, ki ga je naredil Becalél, Urijájev sin, Hurov sin, postavil pred Gospodovo šotorsko svetišče. Salomon in skupnost so povpraševali k njemu.
Tur bija arī vara altāris, ko Becaleēls, Urus dēls, Ura dēla dēls, bija taisījis priekš Tā Kunga dzīvokļa, un Salamans un tā draudze to apmeklēja.
6 Salomon je odšel tja gor k bronastemu oltarju pred Gospoda, ki je bil pri šotorskem svetišču skupnosti in na njem daroval tisoč žgalnih daritev.
Un Salamans tur upurēja priekš Tā Kunga vaiga uz vara altāra saiešanas telts priekšā, un viņš upurēja uz tā tūkstoš dedzināmos upurus.
7 V tej noči se je Bog prikazal Salomonu in mu rekel: »Prosi, kaj naj ti dam.«
Tanī naktī Dievs parādījās Salamanam un uz to sacīja: lūdz, ko Man tev būs dot.
8 Salomon je Bogu rekel: »Veliko usmiljenje si pokazal mojemu očetu Davidu in mene si postavil, da kraljujem namesto njega.
Un Salamans sacīja uz Dievu: manam tēvam Dāvidam Tu esi parādījis lielu žēlastību un mani Tu esi cēlis par ķēniņu viņa vietā.
9 Sedaj, oh Gospod Bog, naj bo utrjena tvoja obljuba mojemu očetu Davidu, kajti naredil si me za kralja nad ljudstvom, po množici podobnega zemeljskemu prahu.
Tad nu, Kungs Dievs, lai Tavs vārds tiešām tā notiek, kā Tu esi runājis uz manu tēvu Dāvidu, jo Tu mani esi cēlis par ķēniņu pār ļaudīm, kuru tik daudz, kā zemes pīšļu.
10 Daj mi torej modrost in znanje, da lahko grem ven in stopim pred ljudstvo, kajti kdo lahko sodi to tvoje ljudstvo, ki je tako veliko?«
Tad dod man nu gudrību un saprašanu, ka es šo ļaužu priekšā izeju un ieeju, jo kas varētu tiesāt šo Tavu lielo tautu?
11 Bog je rekel Salomonu: »Ker je bilo to na tvojem srcu in nisi prosil bogastev, premoženja ali časti, niti življenja svojih sovražnikov, niti nisi prosil dolgega življenja, temveč si zase prosil modrost in znanje, da lahko sodiš mojemu ljudstvu, nad katerim sem te postavil za kralja,
Tad Dievs sacīja uz Salamanu: tāpēc ka tas ir tavā sirdī, un tu neesi lūdzies nedz bagātību, nedz mantas, nedz godu, nedz savu ienaidnieku dvēseles, nedz ilgu mūžu, bet esi izlūdzies gudrību un saprašanu, Manus ļaudis tiesāt, pār ko Es tevi esmu iecēlis par ķēniņu,
12 sta ti modrost in znanje zagotovljena, jaz pa ti bom dal bogastva, premoženje in čast, takšno, kakršne nihče izmed kraljev, ki so bili pred teboj, ni imel niti ne bo nobeden za teboj imel podobne.«
Tad tev taps dota gudrība un saprašana, un bagātību un mantas un godu arīdzan Es tev došu, kā nevienam ķēniņam nav bijis priekš tevis un pēc tevis arī nevienam nebūs.
13 Potem je Salomon prišel iz svojega potovanja k visokemu kraju, izpred šotorskega svetišča skupnosti, ki je bil pri Gibeónu, v Jeruzalem in kraljeval nad Izraelom.
Tā Salamans nonāca Jeruzālemē no tā kalna Gibeonā, no saiešanas telts, un viņš valdīja pār Israēli.
14 Salomon je zbral bojne vozove in konjenike. Imel je tisoč štiristo bojnih vozov in dvanajst tisoč konjenikov, ki jih je namestil v mestih za bojne vozove in s kraljem v Jeruzalemu.
Un Salamans sakrāja ratus un jātniekus, un viņam bija tūkstoš četrsimt rati un divpadsmit tūkstoš jātnieki, un viņš tos lika ratu pilsētās un pie ķēniņa Jeruzālemē.
15 Kralj je storil, [da je bilo] srebra in zlata v Jeruzalemu zaradi obilja tako veliko, kakor kamenja in cedrova drevesa je naredil [tako številna] kakor je egiptovskih smokev, ki so v dolini.
Un ķēniņš darīja, ka sudraba un zelta bija Jeruzālemē tik daudz, kā akmeņu, un ciedru koku tik daudz, kā meža vīģes koku ielejās.
16 Salomon je imel konje, privedene iz Egipta in laneno prejo. Kraljevi trgovci so laneno prejo prejeli za ceno.
Un Salamanam veda zirgus no Ēģiptes un visādas preces, un ķēniņa tirgotāji pirka tās preces.
17 Poslali so in iz Egipta pripeljali bojni voz za šeststo šeklov srebra in konja za sto petdeset in tako so privedli konje za vse kralje Hetejcev in za sirske kralje, po njihovih namenih.
Un tie gāja un atveda no Ēģiptes ratus par sešsimt sudraba gabaliem, un vienu zirgu par simt piecdesmit. Un viņi tos izveda arī visiem Hetiešu ķēniņiem un Sīriešu ķēniņiem.
