Mapisarema 102
1 Munyengetero womunhu anotambudzika. Paanenge aziya uye odurura kuchema kwake pamberi paJehovha. Inzwai munyengetero wangu, imi Jehovha; kuchemera kwangu rubatsiro ngakusvike kwamuri.
Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
2 Regai kundivanzira chiso chenyu pandinenge ndichitambudzika. Rerekerai nzeve yenyu kwandiri; pandinokudanai, ndipindurei nokukurumidza.
Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
3 Nokuti mazuva angu anopera soutsi; mapfupa angu anopisa samazimbe anopfuta.
Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
4 Mwoyo wangu warohwa uye waoma souswa; ndinokanganwa kudya zvokudya zvangu.
Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
5 Nokuda kwokugomera kwangu kukuru ndaonda zvokuti ganda rangu ranamatira pamapfupa.
Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
6 Ndafanana nezizi romugwenga, sezizi riri pakati pamatongo.
Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
7 Ndinovata ndakasvinura, ndava seshiri iri yoga pamusoro pedenga remba.
Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
8 Zuva rose vavengi vangu vanondishungurudza; avo vanondipengera vanoshandisa zita rangu sechituko.
Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
9 Nokuti ndinodya madota sechokudya changu, uye ndinovhenganisa zvokunwa zvangu nemisodzi,
Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
10 nokuda kwehasha dzenyu huru, nokuti makandisimudza mukandikanda parutivi.
Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
11 Mazuva angu akaita somumvuri wamadekwana; ndinosvava souswa.
Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
12 Asi imi, iyemi Jehovha, munogara pachigaro choushe nokusingaperi; mukurumbira wenyu uripo kusvikira kuzvizvarwa zvose.
Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
13 Imi muchasimuka mugonzwira Zioni tsitsi, nokuti ndiyo nguva yokurinzwira nyasha; nguva yakatarwa yasvika.
Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
14 Nokuti matombo aro anokosha kuvaranda venyu; guruva raro chairo rinovaendesa kugomba.
Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
15 Ndudzi dzichatya zita raJehovha, madzimambo ose enyika achatya kubwinya kwenyu.
Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
16 Nokuti Jehovha achavakazve Zioni, agozviratidza pakubwinya kwake.
Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
17 Achadavira minyengetero yavanotambura; haangazvidzi chikumbiro chavo.
Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
18 Izvi ngazvinyorerwe zvizvarwa zvamangwana, kuti vanhu vasati vasikwa vagorumbidza Jehovha vachiti,
Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
19 “Jehovha akatarira pasi ari panzvimbo yake tsvene yakakwirira, ari kudenga akacherechedza pasi,
Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
20 kuti anzwe kugomera kwavasungwa agosunungura avo vakatongerwa rufu.”
Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
21 Saka zita raJehovha richaparidzwa muZioni, nokurumbidzwa kwake muJerusarema,
Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
22 panoungana marudzi noushe kuti vanamate Jehovha.
Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
23 Panguva youpenyu hwangu akatapudza simba rangu; akaita kuti mazuva angu ave mashoma.
Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
24 Saka ndakati, “Regai kundibvisa, imi Mwari wangu, pakati pamazuva angu; makore enyu anoramba aripo kusvikira kuzvizvarwa zvose.
Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
25 Pamavambo makateya nheyo dzenyika, uye matenga ibasa basa ramaoko enyu.
Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
26 Izvo zvichaparara, asi imi munogara muripo; zvose zvichasakara senguo. Senguo muchavabvisa uye vacharaswa.
Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
27 Asi imi mucharamba makadaro, uye makore enyu haatongogumi.
Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
28 Vana vavaranda venyu vachagara pamberi penyu; zvizvarwa zvavo zvichasimbiswa pamberi penyu.”
Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.
