< Zvirevo 5 >
1 Mwanakomana wangu, nyatsoteerera kuuchenjeri hwangu, teereresa kumashoko angu oungwaru,
Mans bērns, ņem vērā manu gudrību, griez savu ausi pie manas mācības,
2 kuti ugare wakachengeta kungwara uye kuti miromo yako ichengetedze zivo.
Ka tu sargi apdomību, un tavas lūpas glabā atzīšanu.
3 Nokuti miromo yomukadzi chifeve inodonha uchi, nomutauriro wake unotedza kupfuura mafuta;
Jo svešas sievas lūpas pil kā tīrs medus, un viņas mute ir glumāka nekā eļļa;
4 asi pakupedzisira anovava senduru, anopinza somunondo unocheka namativi ose.
Bet gals tai ir rūgts kā vērmeles, un ass kā abējās pusēs griezīgs zobens.
5 Tsoka dzake dzinoenda kurufu; nhambwe dzake dzinonanga kuguva. (Sheol )
Viņas kājas nokāpj nāvē, viņas soļi aizsniedz elli; (Sheol )
6 Haafungi pamusoro penzira youpenyu; nzira dzake dzakaminama, asi iye haazvizivi.
Lai neapdomā dzīvības ceļus, viņas pēdas grozās, ka nezin kur.
7 Saka zvino, vanakomana vangu, nditeererei; musatsauka pane zvandinotaura.
Nu tad, bērni, klausiet man un neatkāpjaties no manas mutes vārdiem.
8 Fambai nenzira iri kure naye, musasvika pedyo nomusuo wemba yake,
Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,
9 kuti murege kupa vamwe zvakanaka zvesimba renyu, uye namakore enyu kuno uyo ane utsinye,
Ka tu nedod svešām savu jaunības spēku un savus gadus tam briesmīgam,
10 kuti vatorwa varege kudya upfumi hwenyu, uye kushanda kwenyu nesimba kurege kupfumisa imba yomumwe munhu.
Ka sveši nepieēdās no tava spēka, un tavs grūtais pūliņš nenāk svešā namā,
11 Pakupedzisira kwoupenyu hwako uchagomera, kana nyama nomuviri wako zvaparadzwa.
Un tev pēcgalā nav jānopūšas, kad tava āda un miesa diltin nodilusi,
12 Uchazoti, “Mavengero andaiita kurayirwa! Mashorero aiita mwoyo wangu kudzorwa!
Un tev nav jāsaka: „Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,
13 Ndakanga ndisingateereri vadzidzisi vangu, kana kunzwa varairidzi vangu.
Un neesmu klausījis sava pamācītāja balsi, un savu ausi neesmu griezis uz tiem, kas mani mācīja!
14 Ndasvika pakuparara chaiko pakati peungano yose.”
Tikko nelaimē vēl neesmu visai(dziļi) iestidzis, pašā draudzes un ļaužu vidū!“
15 Inwa mvura pachirongo chako chaicho, mvura inoerera patsime rako chairo.
Dzer ūdeni no savas akas, un tekošu ūdeni no sava avota.
16 Ko, zvitubu zvako zvinofanira kuerera mumigwagwa here; nzizi dzako dzemvura pazvivara?
Vai tavi avoti lai iztek laukā, un ūdens upes uz ielām?
17 Ngadzive dzako woga, hadzitombofaniri kugoveranwa navatorwa.
Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
18 Tsime rako ngariropafadzwe, uye ufadzwe nomudzimai woujaya hwako.
Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
19 Sehadzi yengururu inofadza, nehadzi yenondo yakanaka, mazamu ake ngaakufadze nguva dzose, ugare uchigutswa norudo rwake.
Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
20 Unosungirweiko, mwanakomana wangu, nomukadzi chifeve? Unombundikirireiko chipfuva chomukadzi womumwe murume?
Un kādēļ tu, mans bērns, ar citu gribi jaukties un svešas sievietes krūtis apkampt!
21 Nokuti nzira dzomunhu dziri pachena pamberi paJehovha, uye anoongorora nzira dzake dzose.
Jo cilvēka ceļi stāv priekš Tā Kunga acīm, un Tas sver visus viņa soļus.
22 Zviito zvakaipa zvomunhu akaipa zvichamusunga; tambo dzechivi chake dzichamubata iye kwazvo.
Bezdievīgo gūstīs viņa paša noziegumi, un ar savu grēku saitēm viņš taps saistīts.
23 Achafa nokuda kwokushayiwa kuzvibata kwake, atsauswa noupenzi hwake hukuru.
Bez pamācīšanas palicis, viņš nomirs, un savā lielā ģeķībā viņš gāzīsies.