Jobho 30
1 “Asi zvino vanondiseka, varume vaduku kwandiri, vane madzibaba andaishora zvokuti handaivaisa pakati pembwa dzinofudza makwai angu.
Bet nu par mani smejas, kas jaunāki nekā es, kuru tēvus es nebūtu cienījis likt pie saviem lopu suņiem.
2 Ko, simba ramaoko avo raizondibatsirei, sezvo simba ravo rakanga rapera?
Viņu roku spēku kur es to liktu? viņu zaļums un krietnums bija pagalam.
3 Vapererwa nokuda kwokushayiwa uye nenzara, vakadzivaira usiku munyika yakaoma, mumatongo nomunyika yakaparara.
No trūkuma un bada izdēdējuši tie grauza noras, tumšās tuksneša un posta vietās.
4 Vakaunganidza miriwo inovavira kubva mumakwenzi, uye zvokudya zvavo zvakanga zviri mudzi womuti womurara.
Tie nātres izplūca pa krūmiem un paegļu saknes tiem bija par barību.
5 Vakabviswa pakati pavanhu vokwavo, vachitukwa kunge vakanga vari mbavha.
No ļaužu vidus tie tapa izdzīti un tiem uzkliedza kā zagļiem.
6 Vakamanikidzwa kuti vagare mukati mehova dzakaoma, pakati pamatombo nomumakomba, muvhu.
Bailīgās gravās tiem bija jādzīvo, ir zemes un akmeņu caurumos.
7 Vakarira samakwai pakati pamakwenzi, uye vakamanikidzana pasi porukato.
Krūmos tie brēca, un dadžos tie gūlās,
8 Vakanga vari vanhu vakazvidzika vasina zita, vakadzingwa kubva munyika.
Nesaprašu un negoda ļaužu bērni, kas no zemes bija izdzīti!
9 “Uye zvino vanakomana vavo vanondiseka munziyo; ndava shumo pakati pavo.
Bet nu es tiem esmu tapis par dziesmiņu un esmu tiem par pasaku.
10 Vanondisema uye vanomira kure neni; havazezi kundipfira mate kumeso.
Tie mani tura par negantību, atstājās tālu no manis un nekaunas man vaigā spļaudīt.
11 Sezvo zvino Mwari akatsudunura uta hwangu uye akanditambudza, havazvidzori pamberi pangu.
Jo Dievs manu dvēseli ir darījis gurdenu un mani apbēdinājis; tad tie vairs nevaldās manā priekšā.
12 Kurudyi rwangu rudzi runondirwisa; vanoisira makumbo angu misungo, vanovaka michinjiziri yokurwa neni.
Pa labo roku ceļas puikas un stumda manas kājas un taisa savu ceļu, mani samaitāt.
13 Vanoparadza mugwagwa wangu; vanobudirira pakundiparadza, pasina munhu anovabatsira.
Tie salauž manu laipu, tie palīdz mani gāzt, paši būdami bez palīga.
14 Vanofamba zvavo kunge vanopinda napakakoromoka; pakati pamatongo vanongopinda zvavo.
Tie nāk kā caur platu plīsumu; ar lielu troksni tie plūst šurpu.
15 Zvinotyisa zvinondibata; kukudzwa kwangu kwabviswa sokunge nemhepo, kuchengetedzeka kwangu kwapera segore.
Briesmas man uzbrukušas, kā ar vētru aizdzīta mana godība, un kā mākonis nozudusi mana laime.
16 “Uye zvino upenyu hwangu hwava kuguma; mazuva okutambudzika anondibata.
Tādēļ nu mana dvēsele nerimst iekš manis, un bēdu laiks mani aizgrābis.
17 Usiku hunobaya mapfupa angu; zvinondiruma-ruma zvinorwadza hazvizorori.
Naktī mani kauli top izurbti iekš manis, un kas mani grauž, nerimst.
18 Nesimba rake guru Mwari anova chipfeko kwandiri; anondisunga somutsipa wenguo yangu.
Caur varenu spēku mans apģērbs pārvērties; tas mani žņaudz, kā apkakle.
19 Anondikanda mumatope, uye ndava seguruva namadota.
Viņš mani iemetis dubļos, un es esmu tapis kā pīšļi un pelni.
20 “Ndinochema kwamuri, imi Mwari, asi hamundipinduri; ndinosimuka, asi munongonditarisa zvenyu.
Es Tevi piesaucu, bet Tu man neatbildi, es gaidu, bet Tu tik skaties.
21 Munondishandukira noutsinye; munondirova nesimba roruoko rwenyu.
Tu pret mani esi palicis briesmīgs, ar Savu vareno roku Tu man turies pretī.
22 Munondibvuta mondidzingira pamberi pemhepo; munonditenderedza mudutu.
Tu mani pacēli, kā vējš mani aiznes, un man izkūst visa laime.
23 Ndinoziva kuti muchandiburutsa muchindiendesa kurufu, kunzvimbo yakatsaurirwa vapenyu vose.
Jo es zinu, ka Tu mani nodosi nāvē, kur visi dzīvie kopā aiziet mājot.
24 “Zvirokwazvo, hakuna munhu anobata munhu ari kushushikana paanochemera rubatsiro pakutambudzika kwake.
Tomēr, vai krītot neizstiepj roku, jeb vai bojā ejot nebrēc.
25 Ko, handina kuchema nokuda kwevaitambura here? Ko, mweya wangu hauna kuva neshungu pamusoro pavarombo here?
Vai es neraudāju par grūtdienīti vai mana dvēsele nenoskuma par apbēdināto?
26 Kunyange zvakadaro, pandakanga ndakarindira zvakanaka, zvakaipa zvakasvika; pandakatarisira chiedza, ipapo rima rakasvika.
Bet kad es nu gaidīju labumu, tad nāca ļaunums; kad es cerēju uz gaišumu, tad nāca tumsība.
27 Kumonyoroka kwoura hwangu hakumbomiri; mazuva okutambudzika anondivinga.
Manas iekšas verd un nemitās, bēdu dienas man uzgājušas.
28 Ndinodzungaira ndichisvibiswa, asi kwete nezuva; ndinosimuka pakati peungano ndichichemera rubatsiro.
Es esmu melns, bet ne no saules, es paceļos un kliedzu draudzes vidū.
29 Ndava hama yamakava, neshamwari yamazizi.
Vilkiem esmu palicis par brāli un pūces bērniem par biedri.
30 Ganda rangu riri kusviba uye riri kufunuka; muviri wangu unopisa nefivha.
Mana āda palikusi melna uz manis, un mani kauli ir izkaltuši no karstuma.
31 Mbira dzangu dzava kungoridza nziyo dzokuchema, uye nyere yangu nziyo dzokuungudza.
Tādēļ mana kokle ir tapusi par žēlabām un mana stabule par vaimanām.
