Bakorintha II 7
1 Ka re na le ditsholofetso tse di kgolo tse, ditsala tse di rategang, a re fulareleng sengwe le sengwe se se ka re leswefatsang, a e ka bo e le mo mmeleng kgotsa mo moweng mme re iphepafatse gore re nne mo poifong-Modimo ka botlalo, re ineele one o le nosi.
Kad nu mums ir tādas apsolīšanas, tad, mīļie, lai paši šķīstamies no visas apgānīšanas pie miesas un pie gara un lai topam pilnīgi svēti iekš Dieva bijāšanas.
2 Tswee-tswee re buleleng dipelo tsa lona gape, gonne ga go ope wa lona yo re kileng ra mmogisa. Ga go ope wa lona yo re mo timeditseng. Ga re a tsietsa ope le fa e le go tseela ope sepe.
Klausiet mūs: mēs nevienam neesam pāri darījuši, nevienu postījuši, nevienu piekrāpuši.
3 Ga ke bue se go lo omanya kgotsa go lo kgala, gonne jaaka ke setse ke buile, lo mo pelong ya me ka bosakhutleng, ebile ke tshela ke bo ke swa le lona.
Es to nesaku, jūs notiesādams. Jo es jau esmu sacījis: jūs esat mūsu sirdīs, ka kopā mirstam un kopā dzīvojam.
4 Ke lo ikantse thata, le boikgantsho jwa me mo go lona bo bogolo. Lo nkgothaditse thata; lo intumedisitse thata le mo dipogisong tsa me tsotlhe.
Man ir liela drošība uz jums, man ir daudz ko slavēt par jums; es esmu ļoti iepriecināts, es esmu pārpārim prieka pilns visās mūsu bēdās.
5 Erile re goroga mo Masedonia re ne re sena boitapoloso; ka kwa ntle, matshwenyego a ne a le gongwe le gongwe a re dikaganyeditse; mo teng ga rona, dipelo tsa rona di ne di tletse letshogo le poifo.
Jo kad mēs nonācām Maķedonijā, tad mūsu miesai nebija nekādas atvieglošanas, bet mēs bijām visai apbēdināti: no ārienes ķildas, no iekšienes bailes.
6 Mme Modimo o o nametsang ba ba dipelo di botlhoko wa re nonotsha ka go goroga ga ga Tito.
Bet Dievs, kas pazemīgos iepriecina, mūs ir iepriecinājis caur Titus atnākšanu;
7 E ne e se go bonala ga gagwe fela mo go neng ga re itumedisa, mme le mafoko a o neng a a tlisa ka lobaka lo lo ntle lo a neng a na le lona ka lone. Fa a mpolelela ka fa lo neng lo ntebeletse ka teng, le ka fa lo neng lo hutsahetse ka teng ka ga se se neng se diragetse, le kaga boammaaruri jwa lona le lorato mo go nna, jalo, ka itumela thata!
Un nevien caur viņa atnākšanu, bet arī caur to iepriecināšanu, ar ko viņš par jums bija iepriecināts, ka tas mums teica jūsu ilgošanos, jūsu raudāšanu, jūsu sirds karstumu par mani, tā ka es jo vairāk priecājos.
8 Ga ke tlhole ke utlwa botlhoko ka go bo ke lo romeletse lokwalo loo, ntswa ke ne ka utlwa botlhoko ka lobakanyana ke lemoga ka fa go neng go tlaa lo utlwisa botlhoko ka teng. Mme go ne go lo tlhokofaditse ka lobakanyana fela.
Jo jebšu es jūs esmu noskumdinājis caur to grāmatu, taču tas man nav žēl; kad man arī bija žēl, (jo es redzu, ka šī pati grāmata jūs ir noskumdinājusi, lai arī tikai uz mazu brīdi, )
9 Jaanong ke a itumela ka ke lo lo romeletse, e seng ka ntlha ya gore e lo utlwisitse botlhoko, mme e leng ka ntlha ya gore le kutlo-botlhoko e lo buseditse mo Modimong. E ne e le khutsafalo e e siameng e lo e utlwileng, khutsafalo e Modimo o batlang batho ba one ba nna nayo gore ke se ka ka tla mo go lona ka kgakalo.
Tad es tagad priecājos, ne par to, ka jūs tapāt noskumdināti, bet par to, ka jūs noskumdināti uz atgriešanos; jo jūs dievišķi tapāt skumdināti, lai jums nekas no mums nenāktu par ļaunu.
10 Gonne ka dinako tse dingwe Modimo o dirisa bofutsana mo matshelong a rona go re thusa go ikwatlhaela sebe le go batla botshelo jo bosakhutleng. Re se ka ra utlwa botlhoko ka go bo romela ga one. Mme bohutsana jwa motho yo o seng Mokeresete ga se bohutsana jwa boikwatlhao jwa boammaaruri ebile ga bo kake jwa kganela loso lo lo sa khutleng.
Jo dievišķā noskumšana padara atgriešanos uz svētību, kas nevienam nav žēl, bet pasaules noskumšana padara nāvi.
11 Bonang fela gore bo-molemo jwa khutsafalo e e tswang mo Modimong bo lo diretse go le kae! Ga lo tlhole lo kgotha magetla a lona mme lo ne lwa tlhwaafala lwa ba lwa ikanyega, lwa ba lwa tlhwaafalela thata go tlogela boleo jo ke lo kwale-tseng kaga jone.
Jo redzi, šī pati lieta, ka jūs dievišķi tapāt noskumdināti, kādu lielu čaklību tā pie jums ir padarījusi, kādu aizbildināšanos, kādu apskaišanos, kādu bijāšanos, kādu ilgošanos, kādu karstumu, kādu sodīšanu! Visnotaļ jūs esat parādījušies šķīsti šinī lietā.
12 Lo ne lwa tshoga kaga se se neng sa diragala, lwa ba lwa tlhwaafalela go tla go thusa, lo ne lwa baakanya matshwenyego lwa ba lwa a fenya lwa otlhaya monna jaaka ke ne ka dira gore Morena a tle a ntshupegetse selekanyo se lo re tlhokometseng ka sone. Seo e ne e le maikaelelo a me go thusa monna yo o leofileng, kgotsa rraagwe yo o mo diretseng phoso.
Jebšu es jums esmu rakstījis, taču tas nav tā dēļ, kas netaisnību darījis, nedz tā dēļ, kam netaisnība darīta, bet tādēļ, lai jūsu čaklība par mums parādītos pie jums Dieva priekšā.
13 Mo kgothatsong e lo re e neileng ka lorato lwa lona, re ne ra itumedisiwa ke boitumelo jwa ga Tito ka fa lo neng lwa mo amogela sentle ka teng lwa ba lwa dira gore a ikutlwe a le mo gae.
Tāpēc mēs esam iepriecināti; bet pie šīs mūsu iepriecināšanas vēl ļoti daudz vairāk esam priecājušies par Titus prieku, tāpēc ka viņa gars no jums visiem ir atspirdzināts.
14 Ke mmoleletse ka fa go tlaa nnang ka teng, ke mmoleletse pele ga a ntlogela ka boikgantsho jwa me ka lona, mme ga lo a ka lwa ntlhabisa ditlhong, ke ne ke aga ke lo bolelela boammaaruri ka metlha yotlhe, mme jaanong boikgantsho jwa me ka Tito le jone bo supile boammaaruri!
Jo kad es kaut kā jūs esmu viņam slavējis, tad es neesmu palicis kaunā; bet tā kā es visas lietas jums esmu runājis ar patiesību, tāpat arīdzan mūsu slavēšana Titus priekšā bija patiesība.
15 O lo rata thata bogolo go gaisa fa a gakologelwa ka fa lo neng lo mo reeditse ka teng ka lorato, ebile lo mo amogetse ka tlhwaafalo le ka lorato lo lo hakgamatsang.
Un viņa sirds prāts gauži uz jums stāv, kad tas piemin visu jūsu paklausību, kā jūs viņu esat uzņēmuši ar bijāšanu un drebēšanu.
16 Mo go intumedisa jang, ka ntlha ya gore jaanong ke tlhomamisa gore rotlhe go siame mo go rona, gape ke ka nna le boikanyo mo go lona.
Tad nu es priecājos, ka visās lietās jums varu uzticēties.
