< Псалми 137 >
1 На водама вавилонским сеђасмо и плакасмо опомињући се Сиона.
Panzizi dzeBhabhironi takagarapo tikachema, patakarangarira Zioni.
2 О врбама сред њега вешасмо харфе своје.
Pamikonachando apo ndipo patakaturika mbira dzedu,
3 Онде искаху који нас заробише да певамо, и који нас оборише да се веселимо: "Певајте нам песму сионску."
nokuti ipapo avo vakatitapa vakatikumbira nziyo, vatambudzi vedu vakatigombedzera kuti tiimbe nziyo dzomufaro, vakati, “Tiimbirei rumwe rwiyo rweZioni!”
4 Како ћемо певати песму Господњу у земљи туђој?
Tingaimba seiko nziyo dzaJehovha tiri munyika yokumwe?
5 Ако заборавим тебе, Јерусалиме, нека ме заборави десница моја.
Kana ndikakukanganwa, iwe Jerusarema, ruoko rwangu rworudyi ngarukanganwe umhizha hwarwo.
6 Нека прионе језик мој за уста моја, ако тебе не успамтим, ако не уздржим Јерусалима сврх весеља свог.
Rurimi rwangu ngarunamatire kumusoro kwomuromo wangu, kana ndikasakurangarira iwe, kana ndisingafungi Jerusarema, iwo mufaro wangu wapamusoro-soro.
7 Напомени, Господе, синовима Едомовим дан јерусалимски, кад говорише: Раскопајте, раскопајте га до темеља.
Haiwa Jehovha, rangarirai henyu zvakaitwa navaEdhomu, pazuva rakawa Jerusarema. Vakati, “Rikoromorei! Rikoromorei kusvikira panheyo dzaro!”
8 Кћери вавилонска, крвницо, благо ономе ко ти плати за дело које си нама учинила!
Haiwa Mwanasikana weBhabhironi, watongerwa kuparadzwa, achafara munhu uyo achatsiva kwauri zvawakaita kwatiri,
9 Благо ономе који узме и разбије децу твоју о камен.
iye achatora pwere dzako agodzirovera pamatombo.