< Rimljanima 2 >

1 Zato se ne možeš izgovoriti, o èovjeèe koji god sudiš! jer kojijem sudom sudiš drugome, sebe osuðuješ; jer to èiniš sudeæi.
Tāpēc tu, ak cilvēks, esi neaizbildinājams, ikviens, kas tiesā; jo kurā lietā tu otru tiesā, tu pats sevi notiesā, jo tu tās pašas lietas dari, tu tiesātājs.
2 A znamo da je sud Božij prav na one koji to èine.
Bet mēs zinām, ka Dieva sodība tiem tiešām uzies, kas tādas lietas dara.
3 Nego pomišljaš li, o èovjeèe koji sudiš onima koji to èine, i sam èiniš to! da æeš ti pobjeæi od suda Božijega?
Bet vai tu, ak cilvēks, gan domā, ka tu izbēgsi Dieva sodībai, tos tiesādams, kas tādas lietas dara, un pats tās darīdams?
4 Ili ne mariš za bogatstvo njegove dobrote i krotosti i trpljenja, ne znajuæi da te dobrota Božija na pokajanje vodi?
Jeb vai tu nicini Viņa laipnības un pacietības un lēnprātības bagātību, nezinādams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos no grēkiem?
5 Nego svojom drvenosti i nepokajanijem srcem sabiraš sebi gnjev za dan gnjeva u koji æe se pokazati pravedni sud Boga,
Bet tu pēc savas cietas un neatgriezīgas sirds sev pašam krājies par mantu dusmību uz dusmības dienu, kad Dievs parādīs taisnu spriedumu,
6 Koji æe dati svakome po djelima njegovijem:
Kas ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem:
7 Onima dakle koji su trpljenjem djela dobroga tražili slavu i èast i neraspadljivost, život vjeèni; (aiōnios g166)
Tiem, kas pastāvīgi labā darbā godu un slavu un neiznīcību meklē - mūžīgu dzīvošanu; (aiōnios g166)
8 A onima koji se uz prkos suprote istini a pokoravaju se nepravdi, nemilost i gnjev.
Bet tiem, kas ir rējēji un nepaklausa patiesībai, bet paklausa netaisnībai - dusmību un bardzību.
9 Nevolja i tuga na svaku dušu èovjeka koji èini zlo, a najprije Jevrejina i Grka;
Bēdas un izbailes ikkatrai cilvēka dvēselei, kas ļaunu dara, papriekš Jūdam un arī Grieķim;
10 A slava i èast i mir svakome koji èini dobro, a najprije Jevrejinu i Grku;
Bet gods un slava un miers ikkatram, kas labu dara, papriekš Jūdam un arī Grieķim.
11 Jer Bog ne gleda ko je ko.
Jo Dievs neuzlūko cilvēka vaigu.
12 Jer koji bez zakona sagriješiše, bez zakona æe i izginuti; i koji u zakonu sagriješiše, po zakonu æe se osuditi
Jo kas bez bauslības grēkojuši, tie arī bez bauslības pazudīs; un kas apakš bauslības grēkojuši, tie pēc bauslības taps tiesāti -
13 Jer pred Bogom nijesu pravedni oni koji slušaju zakon, nego æe se oni opravdati koji ga tvore;
(Jo ne bauslības klausītāji Dieva priekšā taisni, bet bauslības darītāji taps taisnoti.
14 Jer kad neznabošci ne imajuæi zakona sami od sebe èine što je po zakonu, oni zakona ne imajuæi sami su sebi zakon:
Jo ja tie pagāni, kam bauslības nav, no savas dabas dara pēc bauslības, tad šie, kam bauslības nav, paši sev ir par bauslību.
15 Oni dokazuju da je ono napisano u srcima njihovijem što se èini po zakonu, buduæi da im savjest svjedoèi, i misli meðu sobom tuže se ili pravdaju)
Tie tad parāda, bauslības darbu esam ierakstītu viņu sirdīs caur to, ka viņu zināma sirds tiem liecību dod, un tās domas savā starpā vai apsūdzēs, vai arī aizbildinās, ) -
16 Na dan kad Bog uzasudi tajne ljudske po jevanðelju mojemu preko Isusa Hrista.
Tanī dienā, kad Dievs cilvēku noslēpumus tiesās pēc mana evaņģēlija caur Jēzu Kristu.
17 Gle, ti se zoveš Jevrejin, a oslanjaš se na zakon i hvališ se Bogom,
Raugi, tu saucies Jūds un paļaujies uz bauslību un lielies ar Dievu
18 I poznaješ volju, i izbiraš što je bolje, jer si nauèen od zakona;
Un zini Viņa prātu, un bauslībā mācīts izšķīri, kas labs un kas ļauns;
19 I misliš da si voð slijepima, vidjelo onima koji su u mraku,
Un tu ņemies akliem būt vadonis un gaišums tiem, kas ir tumsībā,
20 Nakazatelj bezumnima, uèitelj djeci, koji imaš ugled razuma i istine u zakonu.
Neprātīgiem pamācītājs un nejēgām mācītājs, kam ir atzīšanas un patiesības raksts bauslībā.
21 Uèeæi dakle drugoga sebe ne uèiš;
Tad nu citu mācīdams pats sevi nemāci. Tu sludini, ka nebūs zagt, pats zodz.
22 Propovijedajuæi da se ne krade, kradeš; govoreæi: ne èini preljube, èiniš preljubu; gadeæi se na idole, kradeš svetinju;
Tu saki, ka nebūs laulību pārkāpt, pats laulību pārkāpi. Tu elkadievus turi negantus, pats esi svētuma laupītājs.
23 Koji se hvališ zakonom, a prijestupom zakona sramotiš Boga.
Tu lielies ar bauslību, pats Dievu pulgo caur bauslības pārkāpšanu.
24 Jer se ime Božije zbog vas huli u neznabošcima, kao što stoji napisano.
Jo Dieva vārds jūsu dēļ top zaimots pagānu starpā, itin kā ir rakstīts.
25 Obrezanje pomaže ako zakon držiš; ako li si prestupnik zakona, obrezanje je tvoje neobrezanje postalo.
Jo apgraizīšana gan ir derīga, ja tu bauslību dari; bet ja esi bauslības pārkāpējs, tad tavs apgraizījums ir tapis par priekšādu.
26 Ako dakle neobrezanje pravdu zakona drži, zašto se ne bi njegovo neobrezanje za obrezanje uzelo?
Ja nu priekšāda bauslības likumus tur, vai tad viņu priekšāda netaps turēta par apgraizījumu?
27 I onaj koji je od roda neobrezan i izvršuje zakon, osudiæe tebe koji si sa slovima i obrezanjem prestupnik zakona.
Un tad tā priekšāda, kas no dabas tāda ir un bauslību tur, tiesās tevi, kas pie raksta un apgraizīšanas esi bauslības pārkāpējs.
28 Jer ono nije Jevrejin koji je spolja Jevrejin, niti je ono obrezanje koje je spolja na tijelu;
Jo tas nav Jūds, kas no ārienes tāds ir; nedz tā ir apgraizīšana, kas no ārienes pie miesas.
29 Nego je ono Jevrejin koji je iznutra, i obrezanje srca duhom a ne slovima, to je obrezanje; kome je hvala ne od ljudi nego od Boga.
Bet tas ir Jūds, kas no iekšienes tāds, un tā ir sirds apgraizīšana, kas garā un ne rakstā; tam ir teikšana ne no cilvēkiem, bet no Dieva.

< Rimljanima 2 >